OIK

Pārāk skaista, lai būtu ticama, ir elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana komplektā ar reālu elektrības gala cenas pazemināšanu.

Saeima pēcpusdienā izsludināja sēdes pārtraukumu līdz nākamajai ceturtdienai, 5.martam.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) ir sagatavojis likumprojektu, ar kuru atcelt elektrības obligāto iepirkuma komponenti (OIK) jeb atbalsta virskompensācijas, šodien debatēs Saeimā par OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu paziņoja politiķis.

Pēc Nekā personīga pirms diviem gadiem atklātajām krāpnieciskajām shēmām OIK atbalsta sistēmā, pret vairākiem uzņēmējiem policija sāka kriminālizmeklēšanu. Daudzas obligātās iepirkuma atļaujas anulēja, tādējādi ietaupot vairākus simtus miljonus, ko mēs apmaksājam ar saviem elektrības rēķiniem. Taču spēkā joprojām ir 350 atļaujas un salīdzinājuma- kopējais komersantiem izmaksātā atbalsta apjoms pirms diviem gadiem pārsniedza valsts budžeta izdevumus ambulatorajai aprūpei. Iepriekšējā ekonomikas ministra ierosinājumu pilnībā atcelt OIK Saeima atbalstīja, taču realitātē nekas nav mainījies. Šonedēļ savu gala ziņojumu pieņēma OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija. Pēc deviņiem mēnešiem tā secinājusi to pašu, par ko Saeima jau reiz nobalsojusi - OIK ir jāatceļ. Komisijas darbam iztērēti turpat 24 tūkstoši, taču gala dokumentā nav ne juridiska, ne ekonomiska izvērtējuma, norādā raidījums "Nekā personīga".

Saeimas obligātā iepirkuma komisijas (OIK) parlamentārajai izmeklēšanas komisijai ar tās rīcībā esošajiem izmeklēšanas rīkiem nav izdevies pierādīt, ka OIK sistēmu kāda persona vai personu grupa mērķtiecīgi veidojusi savtīgās interesēs, norādīts izmeklēšanas komisijas galaziņojumā.

Pēc deviņu mēnešu darba un kopā noturētām 27 sēdēm Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija ir noslēgusi darbu pie gala ziņojuma izstrādes. Komisijas vadītāja Ieva Krapāne uzsver, ka viens no galvenajiem ziņojuma secinājumiem ir par nepieciešamību nekavējoties atcelt OIK sistēmu. Ziņojumā norādīts, ka politiskā atbildība par neatbilstošu valsts atbalstu enerģētikas nozarē, tostarp, OIK afēru, gulstas solidāri uz visām amatpersonām, kuras pieļāvušas tās izveidošanu un pastāvēšanu.

Saeimas OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne no valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas KPV LV vakar uzturēja spēkā solījumu, ka komisijas gala ziņojumā tiks nosauktas amatpersonas, kas vainojamas par OIK. Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars jau steidzās pamatot, kāpēc vainīgo sarakstā jābūt arī tagadējam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Saeimas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien vēl nebalsoja par galaziņojuma projektu, apmēram pusstundu diskutējot par to, ka ne visiem deputātiem ir bijusi iespēja iepazīties ar dokumenta jaunāko variantu.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) par iespējamiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta uzraudzības pārkāpumiem rosinās disciplinārlietu pret Ekonomikas ministrijas (EM) bijušo valsts sekretāru Ēriku Eglīti, kā arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs par iespējamu nolaidību OIK atbalsta uzraudzībā, pirmdien žurnālistiem pastāstīja Nemiro.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir izdevis rezolūciju ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) nekavējoties sākt darbu un pēc iespējas ātrāk izskatīšanai valdībā iesniegt noteikumu projektu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) efektīvākas pārraudzības nodrošināšanai, informēja premjera birojā.

Jau pavisam drīz - 23. janvārī, Saeima galīgajā lasījumā lems un debatēs par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL). ETL ir likums, ar kuru tika radīts OIK – valsts atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai. Pateicoties ļoti savdabīgajam regulējumam šajā likumā, kurš deva pilnīgu rīcības brīvību šīs sistēmas izveidē, tika radīta lielākā un ilgstošākā afēra Latvijas vēsturē, tā jau ir izmaksājusi visai sabiedrībai vairāk kā 2 miljardus eiro, un tas vēl nebeigsies - mums visiem vajadzēs turpināt to apmaksāt. Pretēji politiķu publiski dotajiem solījumiem.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā varētu tikt nosauktas atbildīgās valsts amatpersonas, pastāstīja komisijas vadītāja Ieva Krapāne (KPV LV).

Bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis šodien Saeimas elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) parlamentārās izmeklēšanas komisijā kategoriski noliedza, ka viņa vadītās valdības laikā pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi būtu radījuši īpašu atbalstu konkrētiem uzņēmējiem. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Ieva Krapāne (KPV LV) atsaucās uz cita ekspremjera Valda Dombrovska (V) iepriekš komisijai vēstīto, ka savulaik premjeru Aigara Kalvīša un Godmaņa valdības esot pieņēmušas noteikumus, kas esot paredzējuši sniegt dāsnu atbalstu konkrētiem uzņēmējiem. Godmanis šodien uzvēra, ka kategoriski to noliedz. Ekspremjers arī uzsvēra, ka viņa valdība attiecīgos noteikumus nepieņēma steigā, bet tos atbilstoši procedūrai izstrādāja un virzīja Ekonomikas ministrija (EM). Bijušais valdības vadītājs arī norādīja, ka iepriekš diskusija par sava veida atbalsta sistēmas nepieciešamību bija saistīta ar to, ka Latvija ir ļoti atkarīga no elektrības importa.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē deputāti centās noskaidrot OIK sākotnējā regulējuma autorus, kas esot ļāvis netaisnīgi izmantot sistēmu attiecībā uz biogāzes elektrostacijām.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē deputāti centās noskaidrot OIK sākotnējā regulējuma autorus, kas esot ļāvis netaisnīgi izmantot sistēmu attiecībā uz biogāzes elektrostacijām.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmā ieviešot jau iepriekšējās valdības sagatavoto izmaiņu plānu, OIK izmaksas trīs gadu laikā samazinātos par apmēram 40%, pauda Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ekonomikas ministrija (EM), kā cietušais, ir pieteikusi kaitējuma kompensāciju apmēram 34,8 miljonu eiro apmērā krimināllietā, kurā viens esošais SIA "Rīgas enerģija" valdes loceklis Pēteris Dzirkals un viens bijušais valdes loceklis Valdis Šaplaks apsūdzēti par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros lielā apmērā.

Elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi un nodarīto kaitējumu iztaujāja bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru, tagadējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP).

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) 2020.gadā saglabāsies esošajā līmenī - 22,68 eiro par megavatstundu (MWh) jeb 0,02268 eiro par kilovatstundu (kWh), ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Valdība stūrgalvīgi virza uz priekšu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, pavisam nopietni piedēvējot tam «izšķiroši pozitīvu globālu klimatisku ietekmi». Tikmēr par piezemētākām interesēm šai kontekstā cīnās OIK biznesmeņi, proti, subsīdiju mehānisma saglabāšanu.