Vieš cerību par OIK atcelšanu. Mānīgu?
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente jau nākammēnes, kā to vēlējās Zaļo un zemnieku savienība, netiks atcelta. Tā vietā koalīcijas vairākums apmaiņā pret atbalstu administratīvi teritoriālajai reformai atbalstīja KPV LV likumprojekta, kas paredz atbalsta virskompensācijas atcelšanu, nodošanu komisijām. Saeimā gan mēļo, ka šim likumprojektam pēc administratīvi teritoriālās reformas apstiprināšanas lemta aizmirstība.
Atsaucoties uz OIK ieviešanas apstākļus un sistēmas realizāciju vētījušās parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu, kurā aicināts OIK sistēmu likvidēt pēc iespējas ātrāk, ZZS ar atsevišķu likumprojektu piedāvāja to izdarīt jau līdz 17. aprīlim. Taču balsojumā šo ieceri atbalstīja vien ZZS un vairākums pie frakcijām nepiederošo deputātu. Rezultātā likumprojekts tālāk netiek virzīts.
Uzmanības vērta gan ir bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas rīcība. «Tie, kas sola atcelt OIK rītdien uz pusdienlaiku, ir vai nu populisti, vai nu nezina lietas apstākļus, vai nu viņiem ir slēpts plāns vienkārši pārlikt OIK uz cita veida maksājumu iedzīvotājiem,» būtībā pret ZZS likumprojektu vērsās politiķe, kas balsojumā šo atcelšanu uz pusdienlaiku tomēr atbalstīja.
KPV LV priekšlikums ir kompleksāks. Partiju pārstāvošais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro likumprojektā rosina elektroenerģijas obligāto iepirkumu no ražotājiem saglabāt, bet tā vietā, lai par šo enerģiju maksātu paaugstinātu tarifu, iepirkt to saskaņā ar biržas cenām.
Ņemot vērā, ka KPV LV savu likumprojektu iesniedza Saeimā, nesaskaņojot to ar partneriem valdībā, koalīcijas partneri plaukstas sajūsmā nesita. Neapmierinātību neslēpa arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Intervijā LTV raidījumam 1:1 viņš pauda neizpratni par šādu rīcību, jo savulaik pats R. Nemiro valdības sēdē ziņoja par riskiem, kas radīsies, atceļot OIK, proti, viņaprāt, Latvija varētu zaudēt vienu miljardu eiro.
«Taču tagad pēc Saeimas OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma, apejot valdību, parlamenta darba kārtībā izskatīšanai tiek iesniegti KPV LV un Zaļo un zemnieku savienības grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Esmu sarūgtināts, ka ministrs valdībai pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma neiesniedza savu vērtējumu un redzējumu, kā OIK jautājumu risināt,» teica K. Kariņš.
Neoficiāla informācija liecina - koalīcijā apsvērta doma neatbalstīt KPV LV likumprojektu, taču likumprojekta autori piedraudējuši, ka tādā gadījumā vērsīsies pret administratīvi teritoriālo reformu, kuras likumprojekta otro lasījumu Saeima sāka skatīt īsi pēc OIK likumprojektiem.
Šo informāciju no Saeimas tribīnes netieši apliecināja arī pie Saeimas frakcijām nepiederošais KPV LV biedrs Didzis Šmits.
«Es tā kā atļaušos... ka būtu nosapņojis, izstāstīt, ka šodien, izskatās, ka atbalstīs nodošanu komisijām samaiņā pret balsojumiem par administratīvi teritoriālo reformu dažiem... Nu, tāds sapnis man bija naktī,» pauda deputāts. Par to, vai šāda vienošanās patiešām ir bijusi, oficiālā vēsture klusē, bet balsojumā par KPV LV likumprojekta nodošanu komisijām to atbalstīja gandrīz visi klātesošie deputāti. Balsojumā nepiedalījās tikai trīs Jaunās Vienotības pārstāvji - Aldis Adamovičs, Anda Čakša un Inese Lībiņa-Egnere - un Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars.
Te gan jāpiebilst, ka likumprojekta nodošana komisijām ne vienmēr nozīmē, ka tas mērķtiecīgi tiks virzīts galīgajai apstiprināšanai Saeimā. Ir likumprojekti, kas atbildīgo komisiju atvilktnēs putekļus krāj gadiem.