Parlamentārās izmeklēšanas gala ziņojumā aicina nekavējoties atcelt OIK sistēmu
Pēc deviņu mēnešu darba un kopā noturētām 27 sēdēm Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija ir noslēgusi darbu pie gala ziņojuma izstrādes. Komisijas vadītāja Ieva Krapāne uzsver, ka viens no galvenajiem ziņojuma secinājumiem ir par nepieciešamību nekavējoties atcelt OIK sistēmu. Ziņojumā norādīts, ka politiskā atbildība par neatbilstošu valsts atbalstu enerģētikas nozarē, tostarp, OIK afēru, gulstas solidāri uz visām amatpersonām, kuras pieļāvušas tās izveidošanu un pastāvēšanu.
Ieva Krapāne: “Komisija viennozīmīgi uzstāj uz to, ka ir nepieciešams politisks lēmums nekavējoties atcelt OIK sistēmu. OIK sāgai ir jābeidzas un tur vairs nav argumentu, kāpēc ir jābūt saudzīgiem pret šajā afērā iesaistītajiem. Vienlaikus vēršu uzmanību, ka visos izpildvaras līmeņos ir jāpārskata spēja uzņemties atbildību un rīkoties, jo OIK ir piemērs tam, ka visas tieši vai netieši iesaistītās puses - institūcijas, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, tiesībsargājošās institūcijas, Saeima, pat prezidenti - bija kļuvušas “neredzīgas” un “nedzirdīgas” attiecībā pret acīmredzamiem pārkāpumiem, kas ļāva sistēmai eksistēt tik ilgus gadus. Pietrūka politiskas gribas pielikt punktu.”
Komisija secina, ka kopš 1997. gada OIK jautājumos nav nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole. Saeima ir konstatējusi nepilnības tiesiskajā regulējumā un izpildvaras darbībā, bet nav devusi uzdevumus izpildvarai nekavējoties novērst trūkumus.
OIK shēma ir saistīta ar valsts pārvaldes aparāta apzinātu rīcību aplama tiesiskā regulējuma ietvaros, zinot, kādas potenciālas sekas tas radīs. Šāda rīcība ir pretēja sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem. Turklāt komisija saskārusies arī ar izpildvaras pārstāvju informācijas noklusēšanu un sagrozīšanu no izpildvaras pārstāvju puses.
Komisijas ziņojumā norādīts, ka valsts atbalsta politika enerģētikā nav pārskatāma, savstarpēji koordinēta un uzraudzīta, un nozarē nav nodrošināta vienota plānošana mērķu sasniegšanai. Pieņemtie lēmumi par elektroenerģijas obligāto iepirkumu, kas saražota no AER, un elektroenerģijas iepirkuma cenu ir vērsti uz noteiktu AER elektroenerģijas ražošanas jomā strādājošu komersantu atbalstu, nevis nodrošina Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu. Situāciju ir pasliktinājusi atsevišķu komersantu pretlikumīgās rīcības, kuru atklāšana un pierādīšana ir prasījusi ievērojamus sabiedrības resursus un iekavējusies kontrolējošo institūciju samazinātās kapacitātes dēļ.
Kā pozitīvu faktoru komisija min uzsākto kontroles mehānisma sakārtošanu, atbildību par tā izpildi uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB). Vienlaikus tā norāda, ka šobrīd BVKB pārbaužu kapacitāte darbinieku trūkuma dēļ nepārsniedz 50 staciju klātienes kontroles gadā. Tādejādi sabiedrībai tiek radīts papildu apdraudējums, pieļaujot iespējamību, ka negodīgi komersanti turpina darbību. Papildus sabiedrisko apdraudējumu rada kriminālizmeklēšanas iestāžu kapacitātes samazināšanās, tostarp uz personāla kvalifikācijas trūkuma pamata.
OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums bija noskaidrot, atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem, nosaukt afēras vainīgos, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.
Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.
Izmeklēšanas komisiju vada Ieva Krapāne (KPV LV), komisijas sekretārs - Mārtiņš Šteins (AP), bet to veido Saeimas deputāti Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Sandis Riekstiņš (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Ādamsons (S).