neandertālieši

Atklājums pārraksta izpratni par cilvēces pēdējo lielo izmiršanu. Tāpat kā mūsdienu cilvēki, arī neandertālieši ir bijuši ļoti dažādi. Francijā atrastais Homo neanderthalensis skelets pieder pilnīgi jaunai grupai, kas atdalījās no citiem neandertāliešiem pirms apmēram 100 000 gadu.

Kāpēc pirms aptuveni 40 000 gadiem izmira neandertālieši? Ar jaunu paņēmienu palīdzību beidzot zinātniekiem ir radies skaidrāks priekšstats. Ar stāstu dalās “CNN”.

Neandertālieši, iespējams, bija tuvāki mūsdienu cilvēku sugām, nekā tika uzskatīts, jo Spānijā atrastās alu gleznas liecina, ka viņiem patika mākslas radīšana, svētdien paziņoja viens no jaunā zinātniskā ziņojuma autoriem.

Pirms aptuveni 40 000 gadu izmirušos neandertāliešus (Homo neanderthalensis) pieņemts uzskatīt par mūsdienu cilvēku (Homo sapiens) mazāk attīstītiem attāliem radiniekiem, tādiem kā brālēniem, diezgan strikti nodalot abas sugas, kas katra pa savu attīstības ceļu devušās pirms 430 000–765 000 gadu. Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka šo traktējumu varētu būt nepieciešams pārskatīt, jo noskaidrojies, ka cilvēki un neandertālieši nereti krustojušies, radot pēcnācējus, kuri nav zaudējuši spēju vairoties. Piemēram, daudzu mūsdienu eiropiešu un aziātu genomos ir no 1 līdz 4 procentiem neandertāliešu DNS.

Divi zinātnieki apstrīdējuši hipotēzi, ka neandertālieši izmira tāpēc, ka intelektuāli bija mazāk attīstīti par "homo sapiens".

Neandertālieši, izmirstot pirms 40 000 gadu, neatstāja savus gēnus mantojumā modernā cilvēka senčiem, atsaucoties uz jaunu pētījumu, vēsta britu laikraksts "The Independent".

Daudzos mūsdienu cilvēkos joprojām ir atrodams kaut kas no neandertāliešu mantojuma — šāds secinājums izdarīts Leipcigas Maksa Planka institūta zinātnieku pētījumā.