Daudzos mūsdienu cilvēkos joprojām ir atrodams kaut kas no neandertāliešu mantojuma — šāds secinājums izdarīts Leipcigas Maksa Planka institūta zinātnieku pētījumā.
Iepriekšējie pētījumi lika domāt, ka neandertāliešu devums cilvēka attīstībā ir bijis mazs, tomēr, izpētot neandertāliešu genomu, paveras cits skats: vienam līdz četriem procentiem Eirāzijā dzīvojošo cilvēku genoms ir mantots no neandertāliešiem. Lai arī neandertāliešu ģenētiskais devums tomēr ir mazs, pētījums parāda, ka tas ir lielāks nekā iepriekš domāts.
„Neandertālieši nav pilnībā izmiruši. Dažos no mums tie mazliet dzīvo joprojām,” saka profesors Svante Pēbo. Neandertālieši, kas izmira pirms 45 tūkstošiem gadu, bija atsevišķa cilvēkveidīgo suga, un līdz šim netika uzskatīts, ka viņiem un mūsdienu cilvēkiem būtu bijuši tik cieši savstarpēji kontakti, lai nodotu viens otram savus gēnus.
Pētījums arī apstiprina, ka mūsdienās dzīvojošie cilvēki ir nelielas Āfrikā dzīvojušas un pēc tam citur pasaulē devušās cilts pēcteči.