Šiem cilvēkiem nekas nav jādara - finanses nonāk viņu rokās.
Ir cilvēki, kuri visu iespējamo cenšas uzkrāt savām “gribām”: uzņemas vairākus darbus, aizmirst par atpūtu, atliek vaļaspriekus...
21.gadsimtā finanšu pārvaldība var radīt stresu, jo cenu dārdzība ir ik uz soļa. Ne velti dažādi pētījumi ir arī atklājuši, ka cilvēki, kuri piedzīvo finansiālu stresu, ir soļa attālumā no depresijas.
Finansiālu panākumu trūkums dzīvē var būt atkarīgs no nepareizām lietām mājās. Ja jūs ticat šai teorijai, tad šie padomi ir paredzēti jums. Ir ļoti svarīgi piepildīt savu māju tikai ar lietām, kas nes pozitīvu enerģiju.
Iedomājieties, ka pēkšņi jūs varat izņemt no bankomāta tik daudz naudas, cik vēlaties, lai gan jūsu kontā tās nav - šāds diezgan neiespējams scenārijs norisinājās 2011. gadā, kad kāds 29 gadus vecs bārmenis vairākus mēnešus baudīja greznu dzīvi, raksta "postimees.ee".
Pēdējā gada laikā 27,3% Latvijas iedzīvotāju aizņēmušies naudu no ģimenes locekļiem, 25% no finanšu institūcijām, savukārt vīrieši savas zināšanas par finanšu produktiem un pakalpojumiem vērtē ievērojami augstāk nekā sievietes. Tas noskaidrots “IPF Digital” grupas pētījumā “Financial well being”.
Šā gada 15. augustā pie Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Lidostas “Rīga” iecirkņa amatpersonām vērsās ģimene no Argentīnas, kura norādīja, ka nomas automašīnā aizmirsuši somu, kurā bija 3000 eiro un 3000 dolāri, informē valsts policija.
Šī gada piecos mēnešos īstenoti 4195 krāpšanas gadījumi un lielākā daļa jeb 2448 no tiem bijuši saistīti tieši ar telefonkrāpšanu, informē Finanšu nozares asociācija.
Iespējams, katrs no mums kaut reizi mūžā ir atsaucies nejauša garāmgājēja lūgumam iedot naudu. Dažreiz lūgums patiešām ir izmisuma solis, dažreiz diedelēšana ir kā darbs.
Finanšu pratība ir ļoti svarīga, lai sasniegtu ekonomisko stabilitāti un nenonāktu nabadzībā. Tomēr daudzi cilvēki cīnās ar destruktīvu uzvedību, kas noved pie sliktiem ieradumiem saistībā ar naudu, kas var radīt finansiālas grūtības, raksta newtraderu.com.
Krāpnieku shēmas pēta “360TV Ziņneši”, šoreiz vairāk pievēršoties krāpnieku shēmas beidzamajai daļai - netīrās naudas legalizācijai. Tam bieži vien cenšas piesaistīt lētticīgākus cilvēkus, padarot viņus par tā dēvētajiem “naudas mūļiem”.
Lai arī gandrīz trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju tur savus uzkrājumus krājkontā vai krājrīkā, kā arī veic termiņnoguldījumu, liela daļa aptaujāto - 40% - arvien krāj skaidrā naudā, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Latvija pašreizējā plānošanas periodā var nepaspēt apgūt 200 miljonus eiro no ES fondu līdzekļiem. Šonedēļ par to paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņa vadītās ministrijas sagatavotais ziņojums valdībai skaidri signalizē, ka transporta un veselības aprūpes projektu īstenošanā netiek ievērots grafiks. Tomēr patiesībā Latvijai ir daudz nopietnākas problēmas. Un tā nav nauda.
Reizēm naudas taupības nolūkos sliecamies iegādāties lētākās preces. Dažreiz cenai nav nozīmes. Eksperti nosauc 7 lietas, uz kurām nav ieteicams žēlot naudu. Vēlme ietaupīt uz lietām, uz kurām nevajadzētu to darīt, bieži vien rada lielākus izdevumus.
Kopumā Baltijā ap 90% vecāku norādījuši, ka viņu bērniem ir kabatas nauda, ko veltīt ikdienas tēriņiem, un lielākā daļa vecāku mēnesī bērniem dod līdz 40 eiro, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji.