NATO jau tagad ir gatava Latvijai palīdzēt krīzes situācijās, tā pēc tikšanās ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi preses konferencē Ārlietu ministrijā žurnālistiem sacīja NATO Apvienoto spēku pavēlniecības štāba Brunsumā komandieris ģenerālis Hanss Lotārs Domrozi.
Latvijā NATO kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanai tāpat kā pārējās Baltijas valstīs un Polijā tiks izveidoti komandvadības elementi - alianses štābi, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
NATO dalībvalstu līderi, kas pulcējušies uz samitu Velsā, piektdien apstiprinājuši ātrās reaģēšanas plānu, kas cita starpā paredz izveidot "īpaši augstas gatavības spēkus, kurus iespējams izvērst ļoti īsā laikā", paziņojis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
NATO ir apņēmības pilna stiprināt partnerību ar Ukrainu un palīdzēt tai izveidot "spēcīgu un modernu armiju", samitā Velsā NATO līderu sarunās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko sacīja alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Ramusens.
NATO jāpārskata sava līdzšinējā sadarbība ar Krieviju un jālemj, kā nākotnē attīstīt attiecības ar valsti, kura klaji pārkāpj starptautisko tiesību normas, neievēro vienošanās un neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt agresiju Ukrainas austrumos - šādu pārliecību pirms alianses samita Velsā izteikusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
No 4. līdz 5. septembrim Velsā norisināsies NATO valstu un valdību vadītāju samits. Šā samita dienas kārtība un izskatāmo jautājumu svarīgums būtiski atšķirsies no iepriekšējiem samitiem, jo pasaule pēc Krievijas agresijas un izraisītās krīzes Ukrainā ir radikāli mainījusies.
Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu no 1.septembra sāk Šauļos bāzētie Portugāles un Kanādas iznīcinātāji, kā arī Vācijas un Nīderlandes lidmašīnas, kas būs dislocētas attiecīgi Emari bāzē Igaunijā un Malborkas bāzē Polijā.
NATO palielinās klātbūtni alianses austrumu dalībvalstīs, attīstot "trieciengrupas" bruņotos spēkus, kas varēs operatīvi atbildēt uz draudiem "ļoti īsā laikā", pirmdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
NATO plāno izveidot piecas jaunas bāzes Austrumeiropā, katrā no tām dislocējot 300 līdz 600 militārpersonu, atsaucoties uz avotu aliansē, svētdien vēsta Vācu laikraksts "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung".
NATO alianses un Krievijas attiecības aizsardzības jomā teorētiski ir stingri reglamentētas kopš 1997. gada, kad Parīzē tika parakstīts Pamatakts par savstarpējām attiecībām, sadarbību un drošību starp NATO un Krievijas Federāciju.
Dažas dienas pirms gaidāmā NATO samita, kurš notiks 4. un 5. septembrī Velsā, Krievijas pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško paziņojis, ka Krievijas attiecības ar NATO pašlaik tuvas "sasaluma punktam", vēsta BBC News.
NATO samitā Kārdifā nākamajā nedēļā tiks izvērtēts jautājums par alianses spēku izvietošanu bāzēs Austrumeiropā, otrdien intervijā britu laikrakstam "The Guardian" atklājis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Lai piekāptos Baltijas valstu vēlmei izvietot tajās NATO spēku pastāvīgās bāzes, alianses vadībai jāatmet džentlmeniskā attieksme pret tās līgumu ar Krievijas Federāciju. Kaut arī par šādu uzvedības maiņu pagaidām nekas neliecina, Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam septembra sākumā, tiekoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu, tomēr jāturpina skubināt lielvalsts līderi piekrist šādam solim, uzskata ārlietu eksperti.
NATO bruņoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs brīdinājis alianses dalībvalstis par "Ukrainas destabilizācijas scenārija" atkārtošanās draudiem, svētdien vēsta vācu raidorganizācija "Deutche Welle".