Dažas dienas pirms gaidāmā NATO samita, kurš notiks 4. un 5. septembrī Velsā, Krievijas pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško paziņojis, ka Krievijas attiecības ar NATO pašlaik tuvas "sasaluma punktam", vēsta BBC News.
Velsā gaidāmais samits, kas veltīts Ukrainas un Krievijas attiecību krīzei, Ukrainas un NATO attiecībām un skars arī jautājumus par globālo drošību, notiks bez Krievijas piedalīšanās.
Samits notiek laikā kad apdraudēta globālā drošība, tad padara situāciju neparedzamu un "Krievijas attiecības ar Ukrainu ir metušas izaicinājumu Eiropas drošības fundamentālajiem principiem".
Krievijas pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško norāda, ka Krievija darīšot visu nepieciešamo, lai nodrošinātu drošību un garantētu aizsardzību no jebkādiem draudiem.
"Tie paziņojumi, kas tagad dziedami no NATO vadības puses, liecina par to, ka alianse turpinās paaugstināt savu spēku gatavību tos pārvietot tuvāk Krievijas robežai, piesedzot to ar draudiem no Austrumiem.Šīs NATO darbības ir nepamatotas un tikai vēl vairāk saasinās Krievijas un NATO attiecības, kuras pašlaik tuvas "sasaluma punktam". NATO centieni projecēt spēku attiecībās ar Krieviju tikai kaitēs kopējām Eiropas drošības interesēm," intervijā aģentūrai Interfakss izteicies Gruško.
Jau ziņots, ka NATO samitā nākamajā nedēļā tiks izvērtēts jautājums par alianses spēku izvietošanu bāzēs Austrumeiropā, otrdien intervijā britu laikrakstam "The Guardian" atklājis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Viņš paudis pārliecību, ka samitā izdosies pārvarēt domstarpības šajā jautājumā un vienoties par spēku izvietošanu Krievijas pierobežā.
"The Guardian" norāda, ka šāds solis noteikti izraisītu spēcīgu Maskavas reakciju.
Intervijā Rasmusens izteicies arī par nepieciešamību sniegt atbalstu Ukrainas drošības spēku modernizēšanai, lai tie spētu stāties pretī Krievijas draudiem.
"Mēs pieņemsim (..) rīcības gatavības plānu, kura mērķis ir ātra rīcībspēja šajā pilnīgi jaunajā Eiropas drošības vidē," paziņojis Rasmusens.
Viņš norādījis, ka aliansei jau ir savi Reaģēšanas spēki, bet tagad tās mērķis ir šo spēku ietvaros izveidot sava veida trieciengrupu, kas nepārtraukti atrastos īpaši paaugstinātā gatavības stāvoklī.
Tomēr pastāvīgu bāzu izveidošana Austrumeiropā ir sarežģīts jautājums, kurā NATO dalībvalstu domas dalās.
Francija, Itālija un Spānija ir noskaņotas pret šādu soli, savukārt ASV un Lielbritānija paudušas atbalstu pastāvīgai NATO spēku klātbūtnei Austrumeiropā. Vācija tikmēr izvairījusies nostāties vienā vai otrā pusē.
Avoti NATO ziņo, ka samitā Kārdifā, visticamāk, tiks panākta vienošanās par formulējumu, kurā nebūs lietots vārds "pastāvīgas", bet rezultāts būs šādu bāzu faktiska izveidošana.
Rasmusens norādīja, ka runa varētu būt par bāzēm, kuras tiktu vadītas rotācijas kārtībā.
"Galvenais ir, ka visiem potenciālajiem agresoriem jāsaprot, ka, ja viņi pat domās par uzbrukumu NATO sabiedrotajam, viņi saskarsies ne tikai ar karavīriem no šīs konkrētās valsts, bet ar NATO karavīriem. Tas ir svarīgi," uzsvēra Rasmusens.
Jautāts, vai Austrumeiropā zem NATO karoga varētu tikt izvietoti pastāvīgi starptautiskie spēki, ģenerālsekretārs sacīja: "Īsa atbilde ir, jā. Lai novērstu pārpratumus, es izmantoju frāzi "cik ilgi nepieciešams". Mūsu austrumu sabiedrotie būs apmierināti, kad redzēs, kas patiesībā iekļauts gatavības rīcības plānā".