NATO: Krievija Ukrainā demonstrē jaunu kara vešanas tipu
NATO bruņoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs brīdinājis alianses dalībvalstis par "Ukrainas destabilizācijas scenārija" atkārtošanās draudiem, svētdien vēsta vācu raidorganizācija "Deutche Welle".
"Bruņoti kaujinieki bez atpazīšanas zīmēm, kas sarīko nekārtības, sagrābj administratīvās ēkas, kūda iedzīvotājus, īsteno separātistu sagatavošanu, sniedz militārās konsultācijas, tādā veidā var sekmēt būtisku valsts destabilizāciju," intervijā laikrakstam „Welt am Sonntag” sacīja ģenerālis.
Ukrainā Krievija demonstrē "jaunu kara vešanas tipu". Tāpēc galvenais, lai NATO valstis būtu gatavas jauniem "zaļajiem cilvēciņiem".
Pastāvošo draudu dēļ Austrumeiropas policijas un armijas spēkiem ir jābūt gataviem to pārvarēšanai, uzsvēra ģenerālis.
Vaicāts, kādas būs sekas tam, ja citās Austrumeiropas valstīs parādīsies "zaļie cilvēciņi", ģenerālis atgādināja par Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu, kas paredz tiesības uz kolektīvo aizsardzību pierādītas trešās valsts agresijas gadījuma.
"Tāpēc mums ir jāizstrādā iekšējie, nacionālie scenāriji šādu darbību identificēšanai un to pārvarēšanai," viņš sacīja.
Neraugoties uz Krievijas agresiju Ukrainā un to, ka Maskava aktīvi atbalsta prokremliskos kaujiniekus Donbasā, neviena NATO valsts "tagad negrib militāru iejaukšanos konfliktā", norādīja Brīdlovs.
"Alianses dalībvalstis ir saskaņojušas palīdzības sniegšanu Ukrainai tās militāro iespēju uzlabošanai, kā arī, lai atbalstītu Kijevu reformu īstenošanā aizsardzības sfērā," sacīja ģenerālis.
Ukraina pie Eiropas Savienības (ES) un NATO vēršas pēc militārās palīdzības, Vācijas radiostacijas „Deutschlandfunk” ēterā pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.
No NATO tiek sagaidīta stratēģijas maiņa attiecībās ar Ukrainu. Kā sacīja ministrs, šobrīd ir vajadzīga ne tikai politiska, bet arī militāra palīdzība.
Viņš arī atzina, ka pastāv nopietni Krievijas iebrukuma draudi.
Ukrainas karavīri nemitīgi tiek apšaudīti no robežas Krievijas puses, nav pārtraukts arī prokremlisko kaujinieku atbalsts, caur robežpunktiem, kurus nekontrolē Ukraina, notiek pastāvīgs kaujinieku, bruņojuma un tehnikas pieplūdums, norādīja ministrs.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par „zaļajiem cilvēciņiem”. Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.