Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņojis, ka Vašingtonas reakcija uz Maskavas pieprasītajām tā dēvētajām drošības garantijām esot pozitīva.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pauda neapmierinātību par NATO nevēlēšanos pasteidzināt Ukrainas pievienošanos aliansei, vienlaikus Krievijai cenšoties apturēt NATO izplešanos austrumu virzienā.
Piekrišana Krievijas izvirzītajām prasībām NATO un ASV padarītu Baltijas valstis neaizsargājamas, šādu nostāju pauda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
ASV prezidents Džo Baidens šonedēļ ir ticies ar tā dēvētā Bukarestes deviņnieka (B9) līderiem, kuri pauda bažas par drošības situāciju reģionā, savukārt Baidens apliecinājis ASV drošības garantijas.
Maskava svētdien paziņojusi, ka Krievijas pasažieru lidmašīnai nācies mainīt lidojuma augstumu, lai izvairītos no NATO izlūkošanas lidmašīnas virs Melnās jūras.
Gandrīz pusei jeb 47% Latvijas iedzīvotāju valsts dalība NATO sniedz drošības sajūtu, liecina raidījuma “900 sekundes” sadarbībā ar “Kantar TNS” veiktā aptauja.
NATO iedarbinātais krīzes vadības mehānisms ir jāuztver kā signāls aliansei nedraudzīgajām valstīm, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Vargulis.
No vēstījumiem, ko šonedēļ, vizitējot Latvijā, izplatījuši NATO un Eiropas Komisijas līderi, kā arī dalībvalstu ministri, pārliecinošākais ir rudais kaķītis, kurš Ādažu militārajā bāzē sagaidīja Jensu Stoltenbergu ar pavadošo svītu. Bet cīņā par bloka ārējās robežas drošību migrantu apdraudētās valstis joprojām ir vientuļas.
Krievijai nav tiesību veidot savas ietekmes sfēras un mēģināt kontrolēt savus kaimiņus, šādu nostāju preses konferencē pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes žurnālistiem pauda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Krievija uzstās uz dialogu ar ASV un NATO par stingru vienošanos izstrādi, kas izslēgtu NATO tālāku paplašināšanos austrumu virzienā, trešdien sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
NATO ārlietu ministru sanāksmē ir izdevies iezīmēt, kādai jāizskatās alianses jaunajai stratēģiskajai koncepcijai, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
NATO misija Afganistānā nebija veltīga, noslēdzot NATO ārlietu ministru sanāksmi Rīgā, šādu vērtējumu žurnālistiem sniedza NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. NATO šogad pēc 20 gadus ilgas misijas pameta Afganistānu, kas ļāva varu valstī atkal sagrābt talibiem.
Rudais kaķis mediju uzmanības centrā nokļuva, savam uznācienam izvēloties īsto brīdi – izsoļojot bāzes parādes laukumā tad, kad Latvijas un sabiedroto karavīru vienību parādi pieņēma NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī un Latvijas aizsardzības nozares augstākā vadība, raksta portāls sargs.lv.
Gruzija un Ukraina ir tuvāko NATO partneru vidū, šodien, atklājot Ziemeļatlantijas padomes tikšanos ar Gruzijas un Ukrainas ārlietu ministriem, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Krievijas nolūks attiecībā uz Ukrainu, pie valsts robežām savelkot savus bruņotos spēkus, joprojām nav skaidrs, TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže.
Rīgā notiekošajai NATO valstu ārlietu ministru sanāksmei teorētiski vajadzētu dot potenciālajam pretiniekam – Krievijas autoritārajam prezidentam/monarham Vladimiram Putinam – skaidru signālu: pat nedomā līst NATO teritorijā, labi tev tas nebeigsies. Pat neceri uz kādu saminstināšanos un vilcināšanos no NATO puses. Atbilde būs asa, ātra, nepārprotama un tevi iznīcinoša./
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņojis, ka NATO sabiedrotajiem ir "jāsavieno punkti" un jāatmostas, reaģējot uz Krievijas mēģinājumiem destabilizēt situāciju reģionā.
Ja nākotnē Krievija mēģinās uzbrukt Ukrainai, tai nāksies maksāt augstu cenu - politiskās un ekonomiskās sekas būs tālejošas, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu apliecināta NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.