"Somijai uzņemšana NATO jālūdz nekavējoši"; Valsts prezidents un premjerministre atbalsta pievienošanos aliansei

Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina ceturtdien paziņojuši, ka atbalsta valsts pievienošanos NATO.

Šis paziņojums nozīmē, ka Somija gandrīz droši vērsīsies pie NATO ar lūgumu uzņemt valsti aliansē, lai gan līdz oficiālam lēmumam vēl atlikuši daži soļi.

Paziņojumā norādīts, ka speciāla komiteja oficiālo lēmumu par valsts pievienošanos NATO paziņos svētdien.

"Tagad, kad lēmuma pieņemšanas brīdis ir pietuvojies, mēs paziņojam savu kopīgo viedokli, tostarp, lai informētu parlamenta frakcijas un partijas," teikts Nīnistes un Marinas kopīgajā paziņojumā. "Dalība NATO stiprinās Somijas drošību."

"Kā NATO dalībvalsts Somija stiprinās visu aliansi," piebilduši abi valsts līderi. "Somijai uzņemšana NATO jālūdz nekavējoši. Ceram, ka nacionālā līmenī speramie soļi, lai pieņemtu šo lēmumu, tiks sperti ātri tuvāko dienu laikā."

Trešdien arī Somijas parlamenta Aizsardzības komiteja secināja, ka dalība NATO ir "vislabākā iespēja" valsts drošībai laikā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā ir satricinājis drošības situāciju Eiropā.

Pārliecinošs vairākums Somijas parlamenta deputātu ir pauduši atbalstu valsts dalībai NATO.

Svētdien gaidāma Ārpolitikas un drošības politikas ministru komitejas sēde, kurā oficiāli tiks lemts par vēršanos pie alianses ar lūgumu uzņemt Somiju NATO. Komitejas sastāvā ir valsts prezidents, premjere un līdz sešiem valdības ministriem.

Pēc tam šo lūgumu izskatīs parlaments.

Kad Somija oficiāli būs lūgusi uzņemt valsti aliansē visu 30 esošo NATO dalībvalstu parlamentiem būs jāratificē šis lēmums.

Process var ilgt vairākus mēnešus, un Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto otrdien prognozēja, ka par pilntiesīga NATO dalībvalsti Somija kļūs ne agrāk kā oktobrī.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apsveicis Somijas līderu paziņojumu, solot "raitu un ātru" pievienošanās procesu.

"Tas ir Somijas suverēns lēmums, kuru NATO pilnībā ciena. Ja Somija izlems pievienoties, NATO to laipni sagaidīs," izteicies Stoltenbergs.

Arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels apsveicis Somijas līderu paziņojumu, kuru viņš raksturojis kā vēsturisku soli Eiropas drošības stiprināšanai.

"NATO un Eiropas Savienības vienotība nekad iepriekš nav bijusi ciešāka," Mišels raksta tviterī, piebilstot, ka tas ir "spēcīgs atturošs signāls" laikā, kad Krievija turpina iebrukumu Ukrainā.

Savukārt Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ceturtdien paziņojis, ka Somijas iestāšanās NATO radot "apdraudējumu Krievijai".

"NATO paplašināšanas un alianses tuvošanās mūsu robežām pasauli un mūsu kontinentu nepadara stabilāku un drošāku," Peskovs sacījis žurnālistiem, kārtējo reizi atkārtojot Kremļa tradicionālos apgalvojumus, kas tikuši izmantoti arī pret Ukrainu vērstās agresijas attaisnošanai.

Nīniste, kurš nereti tiek uzskatīts par vidutāju starp Krieviju un Rietumiem, žurnālistiem trešdien uzteicās, ka Somijas pievienošanās NATO nebūs vērsta pret kādu citu valsti.

Viņš piebilda, ka Krievijai, kas Helsinkus brīdinājusi par sekām, kādas tiem draud pēc pievienošanās NATO, atbildētu: "To izraisījāt jūs. Paskatieties spogulī".

Vēl tikai janvārī Somijas premjerministre pievienošanos NATO atzina par "diezgan neiespējamu" viņas pašreizējā amata termiņa laikā, kas beigsies nākamgad aprīlī.

Tomēr pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 24.februārī atbalsts valsts dalībai NATO strauji pieauga gan Somijas politiķu, gan sabiedrības vidū.

Pirmdien publicētie Somijas sabiedriskās raidorganizācijas YLE veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrības atbalsts dalībai aliansē sasniedzi rekordaugstu līmeni - 76%. Pēdējos gados līdzīgās aptaujās Somijas pievienošanos NATO atbalstīja tikai 20 līdz 30% respondentu.

Somijai ir 1300 kilometru gara robeža ar Krieviju. Gadu desmitiem Somija bija saglabājusi militāro neitralitāti, bet tagad pēc valsts pievienošanās NATO alianses un Krievijas robežas garums dubultosies.

Somi izrādīja sīvu pretestību Ziemas karā, kad 1939.gadā valstī iebruka PSRS karaspēks, tomēr miera līgumā ar Maskavu bija spiesta atteikties no plašām teritorijām valsts austrumos esošajā Karēlijas reģionā.

Arī Somijas kaimiņvalsts Zviedrija gatavojas lemt par dalību NATO.

Stoltenbergs ir solījis, ka abu valstu uzņemšanas process būs raits.