NATO ģenerālsekretārs Marks Rite brīdina par iespējamu karu ar Krieviju, un tas varot sākties pēc četriem vai pieciem gadiem, tāpēc jādara viss, lai to novērstu. Eiropas Savienība šobrīd izskatās visai gļēva un sagurusi, un rodas jautājums: cik lielā mērā šajos un turpmākajos gados Eiropa spēs vienoties un stiprināties, lai “darītu visu” kara novēršanai? “Neatkarīgā” sarunājas ar ekspertiem: ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu, Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un vēsturnieku Kārli Daukštu.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite uzskata, ka liela kara risks ir ļoti augsts - tas var uzliesmot pēc 4-5 gadiem. Aizsardzības bloka vadītājs ar šo satraucošo paziņojumu nāca klajā 15. janvārī Briselē, atklājot alianses Militārās komitejas sesiju, vēsta “dialog.ua”.
NATO ir jāstiprina klātbūtne Baltijas jūrā un jāvēršas pret Krievijas "ēnu floti", uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš otrdien piedalījās Baltijas jūras NATO sabiedroto samitā Helsinkos, Somijā.
Zviedrija uz NATO Baltijas jūras patrulēšanas misiju, kuras nolūks ir nepieļaut zemūdens infrastruktūras bojāšanu, nosūtīs līdz trim karakuģiem, kā arī izlūklidmašīnu, svētdien paziņoja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
NATO kritiskās zemūdens infrastruktūras un Krievijas "ēnu flotes" uzraudzīšanai Baltijas jūrā nosūtīs divus kuģus, piektdien paziņoja Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena.
NATO nedēļas beigās sāks apsargāt kritiski svarīgos objektus Baltijas jūrā, tam izmantojot desmit kuģus, vēstas Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle".
Alianse sāk plašu operāciju Baltijas jūrā, lai aizsargātu galveno infrastruktūru, reaģējot uz pieaugošajiem draudiem no Krievijas, ziņo Somijas izdevums “Yle”.
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņojis, ka NATO dalībvalstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Latvija atbalsta lielāku NATO klātbūtni Baltijas jūrā, kā arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un veic informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem, aģentūrai LETA ar padomnieka Roja Daubura starpniecību atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
NATO valstis un pašas transatlantiskās organizācijas vadība pēc zemūdens kabeļu sabojāšanas sola palielināt militāro klātbūtni Baltijas jūrā, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. “Runāju ar [Somijas prezidentu] Aleksandru Stubu par Somijas vadīto izmeklēšanu par iespējamo zemūdens kabeļu sabotāžu. Es paudu pilnīgu savu solidaritāti un atbalstu,” tīmeklī paziņoja Rite. Pagaidām gan šī NATO gatavība “kaut ko darīt” tuvojas Apvienoto Nāciju Organizācijas hroniskajai nevarībai. Atliek gaidīt? Cik ilgi?
Jau iepriekš Krievijas prezidents Putins savu ideālo Krieviju ir raksturojis kā 17. gadsimta Krievijas impēriju, un avoti saka, ka tas ir jāsaprot burtiski, raksta Somijas izdevums “Iltalehti Journal”.
NATO vēl vairāk vajadzētu pastiprināt patrulēšanu Baltijas jūrā, un tikai ar spēku, ne sankcijām var panākt, ka Krievija "paiet malā" no zemūdens kritiskās infrastruktūras Baltijas jūrā, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Igaunijā baidās, ka Krievija varētu pārņemt valsts austrumu daļu - Narvas pilsēta, kas atrodas uz robežas, bieži saskaras ar provokācijām, raksta izdevums “Politico”.
Valdes sēdē, kurā Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Belousovs paziņoja par karu ar NATO, personīgi piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ziņo “dialog.ua”.
Krievijas uzbrukuma draudu NATO teritorijai pašlaik nav, taču aizsardzības alianses ilgtermiņa drošība rada bažas, atzinis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa komanda ir paziņojusi Eiropas amatpersonām, ka viņš pieprasīs NATO dalībvalstīm palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, bet jaunā administrācija plāno turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai, ziņo laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.
Polijā sākts īstenot nacionālo programmu drošas valsts robežas izveidei – "Shield East" – "Austrumu vairogs". Nocietinājumi un inženiertehniskās barjeras uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir paredzēti ne tikai tam, lai apturētu agresoru, bet arī lai kavētu hibrīdkaru ar imigrantu izmantošanu. Polija uzskata, ka barjera uz robežas ir tikai viens no valsts drošības sistēmas elementiem. Vissvarīgākais ir labi apmācīta, bruņota un spēcīga armija, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".
Trešais pasaules karš jau ir pie sliekšņa vai varbūt pat jau ir sācies, vienkārši cilvēce to vēl nav sapratusi - pilna mēroga karš Ukrainā, vairākas frontes Tuvajos Austrumos un pieaugošā spriedze Austrumāzijā ir globāla konflikta prologs jeb tā pirmais posms, raksta “The Wall Street Journal”.