NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien brīdinājis sabiedrotos, ka tiem "nevajadzētu darīt neko tādu, kas apdraudētu" alianses kodolatturēšanas potenciālu.
Igaunijas valdība lēš, ka Krievijai varētu būt nepieciešami "trīs līdz četri gadi", lai sagatavotu "pārbaudījumu NATO", trešdien vizītē Varšavā atzinis Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna
No 31 NATO dalībvalsts 18 šogad būs sasniegušas alianses uzstādīto mērķi un aizsardzībai tērēs vismaz 2% no IKP, trešdien pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Aptuveni 20 NATO dalībvalstis 2024.gadā, visticamāk, sasniegs mērķi atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā, otrdien paziņojušas amatpersonas.
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš ir ticamākais Republikāņu partijas kandidāts rudenī gaidāmajās valsts galvas vēlēšanās, pirmdien paziņojis, ka savas prezidentūras laikā viņš padarījis NATO spēcīgāku.
Eiropai vajadzīga vēl viena "dzīvības apdrošināšanas" polise līdzās NATO, pirmdien sacīja Francijas ārlietu ministrs Stefāns Sežurnē, ar šiem spriedumiem nākot klajā pēc Donalda Trampa nesenajiem izteikumiem par NATO, kas daudzos no jauna pastiprinājušas bažas.
ASV republikāņu potenciālā prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa draudi neaizsargāt NATO dalībvalstis, kas aizsardzībai netērē pietiekami, nāk par labu Krievijai, pirmdien sacīja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.
NATO nevar būt "a la carte" savienība, kurā dalībvalstis izvēlas sev derīgas saistības atkarībā no prezidenta iegribām, pirmdien paziņojis Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
Neraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumiem bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam, ka Krievijai nav interešu Latvijā, tā turpinās būt apdraudējums mūsu valstij, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Kremlis var sākt karu ar NATO, lai attaisnotu savu sakāvi Ukrainā. Visticamāk, ka agresija būs hibrīda rakstura, intervijā Focus sacīja analītiķis Valērijs Kločko.
Eiropas Savienības valstis neizslēdz, ka gadījumā, ja Ukraina zaudēs kaujas laukā, Krievijas prezidenta Vladimira Putina nākamie mērķi būs Eiropas valstis, atsaucoties uz Wiechorny Express, vēsta ukraiņu medijs dialog.ua.
Krievijas diktators Vladimirs Putins plāno februārī vizītē apmeklēt Turciju, un, ja šie plāni īstenosies, tā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā būs pirmā reize, kad Putins apmeklē kādu NATO valsti.
Vai Eiropa spēs viena pati atvairīt Krievijas uzbrukumu? Pēc Kremļa iebrukuma Ukrainā un pēc Donalda Trampa strauji pieaugošās popularitātes, Eiropas politiķi ir spiesti domāt par šo jautājumu, raksta izdevums Politico.