Savienoto Valstu jaunā pieeja Eiropai nekad nav bijusi tik brutāla kā signāls no prezidenta Donalda Trampa administrācijas. "Man vienkārši nepatīk, ka man atkal jāglābj Eiropa," rakstīja ASV viceprezidents Dž. D. Venss, atsaucoties uz plānotajiem gaisa triecieniem pret hutiešiem Jemenā.
NATO pastāv bažas, ka Krievija drīzumā varētu izvietot kodolieročus kosmosā, Vācijas laikrakstam "Welt am Sonntag" teicis alianses ģenerālsekretārs Marks Rite.
Piektdien Rīgā ostā ieradīsies NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi, kas jaunnedēļ piedalīsies militārajās mācībās Baltijas jūrā, informē NATO spēku integrācijas vienības padomniece komunikācijas jautājumos Līva Veita.
Igaunijas parlaments plāno piešķirt aizsardzības spēkiem tiesības lietot militāru spēku pret tirdzniecības kuģiem, ja ir aizdomas par mēģinājumu sabojāt zemūdens kabeļus un citu svarīgu infrastruktūru, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija “ERR”.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets no amata atbrīvojis Savienoto Valstu militāro pārstāvi NATO viceadmirāli Šošanu Čatfīldu, jo ministram zudusi uzticība viņas vadības spējām, otrdien pavēstīja ASV Aizsardzības ministrija.
Baltijas valstis gatavojas stāties pretī Krievijai, plānojot uzbūvēt līdz tūkstotim bunkuru, turklāt 600 no šiem bunkuriem atradīsies Igaunijas teritorijā - tādējādi NATO valstis gatavo tā saukto Baltijas aizsardzības līniju, vēsta “The Telegraph”.
2025. gada aktualitātes atver acis uz to, kāds grandiozs blefs kopš paša sākuma bija NATO (North Atlantic Treaty Organization - Ziemeļatlantijas Līguma organizācija) dibināšana 4. aprīlī pirms 76 gadiem.
Polijas mērķis ir nākamgad atvēlēt aizsardzībai aptuveni 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs.
Krievija kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī zaudējusi aptuveni 900 000 karavīru, no kuriem krituši līdz 250 000, ceturtdien paziņojusi augsta ranga NATO amatpersona.
Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.
Eirobirokrātija sākusi apjaust Krievijas plaša mēroga hibrīdkara briesmas un tā iespaidā spiesta sarosīties. Politiķi sāk apzināties, ka ES amatpersonu nespēja vienoties par saskaņotu rīcību Krievijas agresijas apturēšanai palielina apdraudējumu riskus. Tā kā ES netiek iesaistīta lielvalstu ģeopolitiskā trīsstūra ASV–Ķīna–Krievija saspēlē, tas iedrošina Kremli audzēt agresijas apmērus pret kaimiņvalstīm.
Vācija 1. aprīlī oficiāli atklāja savu pirmo pastāvīgo ārvalstu militāro misiju kopš Otrā pasaules kara - 5000 vīru lielu bruņoto brigādi Lietuvā. Tādā veidā Berlīne cenšas stiprināt NATO austrumu flangu, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, raksta “Politico”.
Kamēr Eiropa lemj, vai sūtīt uz Ukrainu miera uzturētājus, vēsture jau sen ir pierādījusi, ka šādas misijas var būt veltīgas - ārvalstu kontingenti bieži nespēja novērst militārus konfliktus un dažos gadījumos paši kļuva par mērķiem, šādu viedokli savā “Business Insider” slejā paudis militārais apskatnieks un žurnālists Maikls Peks.
Lietuvas Valsts drošības departamenta direktors Darjus Jaunišķis tiks iecelts par vēstnieku NATO, liecina Ārlietu ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts.