NATO

ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicis jaunus apgalvojumus par savām teritoriālajām pretenzijām uz Grenlandi, apstiprinot savus plānus ieņemt salu - viņš paziņoja, ka, ja ASV neieņems Grenlandi, to darīs Krievija vai Ķīna, raksta “unian.net”.

1991. gada 13. janvārī padomju militāristi ar tankiem nogalināja 16 lietuviešus, kuri sargāja Lietuvas televīzijas torņa aizstāvjus. Tajā pašā naktī Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā – Latvijas aizstāvībai. Mazliet vēlāk izskanēja ideja būvēt barikādes. Ir pagājuši 35 gadi kopā tā brīža. Par to stāsta Tālavs Jundzis, tā laika Augstākās Padomes aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, tagad – Daugavpils universitātes padomes loceklis.

Eiropas valstis ir uzsākušas slēgtas konsultācijas par iespējamu NATO karaspēka izvietošanu Grenlandē, cenšoties nomierināt ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš pieprasa salas nodošanu viņa kontrolē, raksta “The Telegraph”.

Grenlande nevēlas nonākt Vašingtonas pārvaldībā, paziņoja salas politiskās partijas, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotiem draudiem ar spēku pārņemt ASV kontrolē ar minerāliem bagāto salu.

Vairāk nekā 50 atrastu mīnu un drošāki kuģošanas ceļi – ar šādu bilanci Latvija noslēdz savu dežūru NATO pretmīnu grupas vadībā. Nu stafete oficiāli nodota sabiedrotajiem, vēsta 360TV Ziņas.

“ASV ir mūsu stiprākais partneris, un tas tiešām bija nepiedodami, ka Eiropas valstis neklausījās Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad viņš mēģināja Eiropu pārliecināt, ka mums ir jāpalielina militārā kapacitāte. Daudzas valstis ir sasniegušas vismaz trīs procentu IKP līmeni, dažas – pat piecu procentu līmeni. Nevar paļauties, ka kāds tavā vietā nokops visas nepatikšanas.” Par šo un citām ar mūsu drošību un izdzīvošanas iespējām saistītām tēmām saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (“Jaunā vienotība”).

ASV atkāpjas no starptautiskajām tiesībām un novēršas no sabiedrotajiem, ikgadējā uzrunā Francijas vēstniekiem Elizejas pilī sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

ASV Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons trešdien sacīja, ka nav dzirdējis runas par karaspēka sūtīšanu uz Grenlandi, šādi izsakoties pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps bija atteicies izslēgt iespēju ar spēku atņemt Grenlandi Dānijai.

Krievija nosūtījusi zemūdeni, lai tā eskortētu naftas tankkuģi, ko ASV bruņotie spēki vajā un mēģina aizturēt jau vairākas nedēļas, vēsta Savienoto Valstu mediji.

Krievija arī 2026. gadā pastiprinās hibrīdaktivitātes un ietekmes operācijas Eiropā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.

Aizvadītais 2025. gads ir iezīmējis lūzuma punktu pasaules kārtībā. Ir pienācis laiks runāt skaidru un tiešu valodu. Tā pasaules kārtība, kura bija vēl pirms gada, faktiski vairs nepastāv. Ir sākusies jauna ēra. Vai šis jaunais laikmets novedīs pasauli pie kādas globālās katastrofas, vai arī vēstures rats pagriezīsies tā, ka briesmas paies secen, to rādīs nākamais – 2026. gads, bet šobrīd skaidrs ir viens: mēs esam apokaliptiskam scenārijam tuvāk nekā jebkad agrāk kopš Otrā pasaules kara.

Krievija izstrādā jaunu pretsatelītu ieroci, kas paredzēts, lai uzbruktu ASV miljardiera Īlona Maska pārvaldītajiem “Starlink” satelītiem, atsaucoties uz izlūkdienestu novērtējumu, vēsta “United24”.

Pirms svētdien Floridā gaidāmās Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanās laikraksts "Washington Post" publicējis viedokļrakstu, kurā kritizēja ideju par ASV drošības garantiju sniegšanu Ukrainai, līdzīgu kā NATO hartas 5. pantā par kolektīvo aizsardzību.

Noslēdzoties 2025. gadam, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite aicinājis turpināt atbalstu Ukrainai, brīdinot, ka Eiropa saskarsies ar pieaugošiem drošības riskiem, ja tās apņēmība mazināsies.

Krievijas Ārlietu ministrija ir paziņojusi par gatavību oficiāli apstiprināt, ka Krievija negrasās uzbrukt ES vai NATO valstīm, paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, ziņo "TASS.com".

Krievijas Aizsardzības ministrijas 17. decembra kolēģijas paplašinātā sēde Putina vadībā kļuva par publisku manifestu kara turpinājumam un signālu, ka Maskava kompromisiem miera sarunās nav gatava un apstāties negrasās. Putina kara ministrs Belousovs atklāti paziņoja, ka Kijivas un Eiropas politika “rada reālus priekšnoteikumus militārai ofensīvai 2026. gadā”, apsūdzot NATO par gatavošanos sadursmei ar Krieviju 2030. gadu sākumā.

Krievija ir izvietojusi aptuveni 360 000 karavīru NATO robežu tuvumā, liecina Vācijas Bundestāga deputāta un aizsardzības eksperta Roderiha Kīzevetera teiktais NTV raidījumā, raksta "Nexta".

Tas, kādas vērtības pārstāv pašreizējā Baltā nama administrācija, pamatīgi iedragā ASV un Eiropas attiecības, intervijā LETA atzīst Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis. Analizējot ASV jauno Nacionālās drošības stratēģiju, par kuru jau sajūsmā izplūdis Kremlis, Vargulis norāda, ka tā ir pagrieziena punkts tajā, kā ASV redz starptautisko drošības sistēmu un savu lomu tajā. Ar šo dokumentu ASV pasaka, ka tā vairs nebūs globālā policiste.

Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs atklājis Kremļa patiesos plānus, faktiski apstiprinot, ka Krievija gatavojas ilgstošam karam ar Eiropas valstīm un uzskata NATO par savu galveno stratēģisko pretinieku, raksta “dialog.ua”.

Latvijā patlaban nav izveidojušies tādi draudi, kuru dēļ būtu jādemontē sliedes pie austrumu robežas, taču jebkurā gadījumā dzelzceļa ierobežošana nav "zelta lode" pret potenciālo agresoru, otrdien Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē atzina Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārā sekretāre Liene Gātere (P).