Putins mirst, Krievija iebrūk Igaunijā: analītiķi apraksta iespējamo kara sākumu ar NATO

© Depositphotos

Krievija iebrūk Igaunijā, NATO iedarbina 5. pantu, un konflikts pāraug lielā karā Eiropā. Analītiķi ir aprakstījuši vienu iespējamo scenāriju 2030. gadam — ar Vladimira Putina nāvi, cīņu par varu Kremlī un Maskavas mēģinājumiem sašķelt aliansi.

Analītiskais centrs "RAND Europe" ir publicējis ziņojumu, kurā aplūkots viens no iespējamiem militāra konflikta scenārijiem starp Krieviju un NATO 2030. gadā. Saskaņā ar šo modeli Krievijas iebrukums alianses teritorijā varētu sākties Igaunijas pilsētā Narvā un pēc tam pāraugt pilna mēroga karā Eiropā.

Autori uzsver, ka šī nav nākotnes prognoze vai paredzējums. Tas ir hipotētisks scenārijs, kas izstrādāts, lai analizētu potenciālos draudus, politiskos lēmumus un militāros riskus.

Putina nāve un cīņa par varu Kremlī


Saskaņā ar analītiķu izstrādāto scenāriju, Krievijas prezidents Vladimirs Putins mirst dabisku iemeslu dēļ 74 gadu vecumā 2027. gada janvārī, neatstājot izvēlētu pēcteci. Kremlī sākas varas cīņa. Tā rezultātā bijušais Federālā drošības dienesta (FSB) ģenerālis martā kļūst par jauno Krievijas prezidentu.

Jaunais valsts vadītājs piekrīt pamieram Ukrainā apmaiņā pret daļēju sankciju atcelšanu. Tomēr līdz 2027. gada jūlijam sarunas par visaptverošu miera līgumu nonāk strupceļā: Krievija turpina pretendēt uz okupētajām Ukrainas teritorijām.

Karš Ukrainā kļūst par iesaldētu konfliktu, un Kremlis atbrīvojušos resursus novirza Krievijas armijas atjaunošanai.

Maskava gatavo militāru operāciju Baltijas valstīs

Līdz 2028. gada janvārim jaunais Krievijas prezidents sāk aizstāt Putina sabiedrotos valdības struktūrās ar viņam lojāliem ierēdņiem. Tomēr ekonomiskās un sociālās krīzes apstākļos viņa pozīcija joprojām ir nestabila.

Lai nostiprinātu savu varu, prezidents nolemj uzsākt hibrīdkampaņu pret NATO valstīm.

Līdz 2029. gadam Maskava izstrādā plānu ierobežotai militārai operācijai Baltijas valstīs. Kremļa mērķis, saskaņā ar "RAND Europe" scenāriju, ir demonstrēt NATO nespēju aizsargāt savas dalībvalstis un tādējādi graut uzticību aliansei.

Iebrukuma iegansts ir notikumi Narvā Igaunijā 2030. gada maijā. Krievijas varas iestādes izmanto pilsētas krievvalodīgo iedzīvotāju protestu apspiešanu kā ieganstu militārai iintervencei.

NATO aktivizē 5. pantu.


Šajā laikā, saskaņā ar modeli, ASV militārā klātbūtne Eiropā jau ir samazināta. Iegansts ir nopietna krīze Dienvidamerikā, kas prasa Vašingtonas uzmanību un resursus.

Kremlis cer, ka NATO pieļaus ierobežotu iebrukumu Igaunijā, lai izvairītos no pilna mēroga militāras konfrontācijas ar Krieviju. Tomēr šīs cerības izrādās nepamatotas. NATO aktivizē Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību un nosūta karaspēku uz Igauniju.

Drīz vien kaujas izplatās ārpus Baltijas valstīm un pāraug plašākā militārā konfliktā starp Krieviju un NATO.

Krievija pēc vairāku mēnešu kaujām saglabā kontroli pār Narvu


Līdz 2030. gada novembrim Eiropas valstu armijas pēc vairāku mēnešu kaujām ir novājinātas. Tomēr arī Krievijai neizdodas gūt izšķirošu militāru uzvaru. Krievijas prezidents saskaras ar pieaugošu iekšpolitisku spiedienu: solītā ātrā uzvara Igaunijā nav īstenojusies.

Šādos apstākļos Maskava paziņo, ka militārās operācijas mērķis - aizsargāt krievvalodīgos iedzīvotājus - ir sasniegts. Rietumeiropas valstis vienojas par pamieru. Tomēr Krievijas karaspēks turpina kontrolēt Narvu un lielāko daļu Ida-Virumā apriņķa.

Turpmākās miera sarunas atkal nonāk strupceļā, un konflikts pāraug ilgstošā iesaldētā militārā konfrontācijā.

"RAND Europe": Šī nav prognoze, bet gan brīdinājums


"RAND Europe" pētnieki uzsver, ka aprakstītie notikumi nav prognoze par to, kas obligāti notiks līdz 2030. gadam. Putina nāve, varas maiņa Kremlī un Krievijas iebrukums Igaunijā ir tikai hipotētiski viena iespējamā scenārija elementi.

Pētījuma mērķis ir analizēt potenciālos draudus un novērtēt, kādi politiski un militāri risinājumi varētu būt nepieciešami krīzes gadījumā.

Vienlaikus analītiķi uzskata, ka līdz 2030. gadam Eiropā varētu izveidoties apstākļi karam ar pretinieku, kam ir salīdzināms militārais potenciāls. Tāpēc šādu scenāriju izpēte ir svarīga NATO aizsardzības plānošanai un gatavošanās iespējamām krīzēm.

Lasi arī:

Video