Lietuvas bruņotie spēki joprojām saskaras ar grūtībām, identificējot valsts gaisa telpā ielidojušus objektus. Pērnajā pavasarī militāristi bijuši pavisam tuvu tam, lai atklātu uguni pa īpaši vieglu lidmašīnu, kuru sākotnēji noturēja par iespējamu apdraudējumu, atklājis Lietuvas bruņoto spēku komandieris Raimunds Vaišknors, raksta “postimees.ee”.
Intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio LRT viņš norādīja, ka objektu atpazīšana ir sarežģīta arī fizikas likumu dēļ un kļūdas, visticamāk, gadīsies arī turpmāk, tāpēc nepieciešami vizuālās identificēšanas līdzekļi, piemēram, kameras vai iznīcinātāji, kas spēj ātri pārvietoties uz jebkuru vietu Lietuvā, aplūkot aizdomīgo objektu un noteikt, vai tās ir putnu grupas vai cilvēka vadīts lidaparāts.
Vaišknors atklāja, ka pagājušajā pavasarī bijuši vairāki gadījumi, par kuriem publiski netika runāts, kad militāristi jau bijuši soli no šāviena veikšanas, taču izrādījies, ka gaisa telpā atrodas īpaši viegla lidmašīna.
Pēc šiem incidentiem sadarbībā ar uzņēmumu “Oro navigacija” pilnveidotas procedūras, kas ļauj vajadzības gadījumā ātri slēgt gaisa telpu noteiktās zonās. Tas darīts, lai novērstu līdzīgus gadījumus un iespējamas katastrofālas sekas.
Lietuvas bruņoto spēku komandieris arī uzsvēra, ka pašlaik efektīvākais veids, kā notriekt valsts gaisa telpā ielidojušu dronu, ir iznīcinātāja izšauta raķete - tas esot vienkāršākais un ātrākais risinājums.
Vienlaikus viņš atzina, ka Lietuva tuvākajā laikā nespēs visu savu teritoriju aizsargāt ar tā dēvēto “dzelzs kupolu”, jo šādas sistēmas izveide prasītu miljardiem eiro, un tas jāapzinās arī valsts iedzīvotājiem.
Vaišknors skaidroja, ka miera laikā spēka lietošanas noteikumi paredz vizuāli identificēt mērķi pirms tā iznīcināšanas. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka objekts nav, piemēram, apmaldījies cilvēks gaisa balonā, īpaši vieglā lidmašīnā vai paraplānā. Pretējā gadījumā mēģinājums novērst apdraudējumu var beigties ar katastrofu.
Kā iepriekš ziņots, naktī uz 11. novembri ielidojuša drona dēļ daļā Lietuvas teritorijas tika izsludināta gaisa trauksme. NATO iznīcinātāji objektu identificēja, taču to notriekt neizdevās.
NATO gaisa telpas patrulēšanas misija Baltijas valstīs tiek īstenota no Lietuvas un Igaunijas.
Lasi arī:
Melnis atklāj, kāpēc neizdevās notriekt Latvijā ielidojušo dronu
Krievijas bezpilota lidaparāti vairāk nekā gadu slepeni novērojuši Eiropas kodolobjektus
Ukraina sniedz paziņojumu par nokritušajiem droniem Baltijas valstīs