Ukraina sniedz paziņojumu par nokritušajiem droniem Baltijas valstīs

© pexels.com

Ukraina pauda nožēlu par incidentiem - atgādinām, ka pagājušajā nedēļā visās trijās Baltijas valstīs avarēja droni, ziņoja Lietuvas prezidenta kanceleja, raksta “postimees.ee”.

"Ukrainas pārstāvji ar diplomātisko kanālu starpniecību pauda nožēlu par šiem incidentiem Baltijas valstīs," pirmdien aģentūras BNS sniegtajā paziņojumā norādīja Lietuvas prezidenta kanceleja.

"Šo incidentu pamatcēlonis un pamatprincips ir Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, kas rada tiešus draudus kaimiņvalstīm. Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību," komentēja Lietuvas Prezidenta pils.

Atgādinām, ka pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs tika reģistrēti trīs droni, kas lidoja un avarēja, kā rezultātā notika sprādzieni. Pastāvēja aizdomas, ka tie bija Ukrainas droni, kas vērsti pret mērķiem Krievijā, bet novirzījās no kursa.

Baltijas valstis uzsvēra, ka šie incidenti ir Krievijas kara sekas un ka līdzīgi notikumi varētu atkārtoties.

Lietuvā pagājušajā nedēļā drons nogāzās uz aizsaluša Lavisas ezera Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju.

Latvijā Krāslavas novadā eksplodēja drons, un vēl viens drons īslaicīgi šķērsoja Latvijas robežu no Baltkrievijas gaisa telpas un devās Krievijas virzienā. Igaunijā Auverē drons ietriecās elektrostacijas skurstenī.

Tikmēr nedēļas nogalē Somijā avarēja divi Ukrainas droni, un Kijiva atvainojās Helsinkiem par notikušajiem incidentiem.

Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Georgijs Tihijs paziņoja, ka Ukraina uztur kontaktus ar Somiju saistībā ar dronu incidentiem.

"Varam droši apgalvot, ka neviens Ukrainas bezpilota lidaparāts nekad nav sūtīts Somijas virzienā. Visticamākais iemesls bija Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmu novirze. Mēs jau esam atvainojušies Somijas pusei par šo incidentu," viņš teica.

Atgādinām, ka 25. marta naktī plkst. 3:43 Auveres elektrostacijas skurstenī, Igaunijā, ietriecās drons, kas ielidoja Igaunijas gaisa telpā no Krievijas.

"Saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju, drons nebija vērsts pret Igauniju. Pašlaik notiek sākotnējās izmeklēšanas darbības, un izmeklēšana noskaidros precīzus apstākļus," trešdienas rītā sacīja Igaunijas ģenerālprokurore Astrīda Asi.

Saskaņā ar “Enefit Power” sākotnējo novērtējumu, pašai elektrostacijai netika nodarīti tieši bojājumi, un incidents būtiski neietekmēja Igaunijas elektrotīklu.

Tajā naktī Ukraina veica dronu uzbrukumu Ustjlugas ostai. 24. marta vakarā un 25. marta naktī Ļeņingradas apgabalā tika ziņots par Ukrainas dronu uzbrukumiem.

"Tās ir Krievijas pilna mēroga agresīvā kara sekas. Var pieņemt, ka līdzīgi incidenti atkārtosies," sacīja Igaunijas Drošības policijas pārvaldes ģenerāldirektore Margo Pallosone.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs trešdienas pēcpusdienā sacīja, ka, tā kā Auveres elektrostacija atrodas tikai dažu kilometru attālumā no robežas, iespējas notriekt dronu, kas ietriecās tās skurstenī, ir ierobežotas.

"Situācija bija diezgan skaidra. Lēmums apvienot datus no Policijas un robežsardzes pārvaldes un Aizsardzības spēkiem atmaksājās: attēli no sensoriem un kamerām tika nosūtīti tieši mums. Mēs nekavējoties pacēlām gaisā Itālijas iznīcinātājus, tāpēc koordinācija ar mūsu sabiedrotajiem darbojās perfekti. Mums bija redzamība par to, kas notiek otrpus robežai - mūsu radari uztvēra dronu barus, kas virzījās Ustjlugas virzienā," sacīja Pevkurs.

Pevkurs atzina, ka lidojums no robežas līdz Auverei ilgst tikai dažas minūtes. Pat ja šāvējs atrastos tuvumā, lēmuma pieņemšanas laiks būtu mērāms sekundēs, turklāt risks būtu ārkārtīgi augsts.

"Mūsu interesēs nav saasināt situāciju, atklājot uguni uz Krieviju. Mēs noteikti nevēlamies dot viņiem ieganstu vai iespēju apsūdzēt Igauniju uzbrukumā tās teritorijai," viņš piebilda.

Vienlaikus Pevkurs sacīja, ka spekulēt par Igaunijas reakcijas ātrumu ir bezjēdzīgi - katra situācija ir unikāla.

"Gaisa patrulēšanas misijas iznīcinātāji jau bija gaisā, taču to izvietošana nenozīmē, ka tie atklās uguni uz jebko. Mums ir pienākums novērtēt drona trajektoriju un iedzīvotāju apdraudējuma pakāpi - neatkarīgi no tā, vai tas lido virs Narvas, Sillamē vai Alutaguses mežiem. Šeit nevar piemērot vienu veidni, jo Gaisa spēkiem ir skaidri operacionālie protokoli, un operācija tiek veikta stingri saskaņā ar tiem," uzsvēra Pevkurs.

Ukrainas droni šķērsoja Igaunijas gaisa telpu un Somu līci, jo uzbrukums Ustjlugai bija saistīts ar jūras pieeju. Precīza dronu skaita analīze vēl jāveic pēc tam, kad būs apkopoti dati no visiem sensoriem un radariem.

Igaunija plāno arī paplašināt lidojumu aizlieguma zonu - pēc Pevkura teiktā, tas visticamāk, ietekmēs starptautiskos ceļojumus un tranzīta lidojumus caur valsts gaisa telpu.