Kaļiņingradā top milzu radars, kas ļaus Maskavai veikt izlūkošanu gandrīz visā Eiropā

Krievijas Kaļiņingradas apgabalā gandrīz pabeigta milzīgas radaru sistēmas būvniecība, kas varētu ievērojami paplašināt Maskavas izlūkošanas iespējas gandrīz visā Eiropā. Drošības eksperti norāda, ka netālu no Gvardeiskas topošais tāldarbības radars varētu novērot objektus aptuveni 3000 kilometru attālumā, aptverot gandrīz visu Eiropu un visu Ukrainas teritoriju, raksta “Lrytas.lt”.

Satelītattēlos redzams milzīgs komplekss ar trim dažādos virzienos izstieptām konstrukcijām, kuru katras garums pārsniedz 500 metrus. Mežainā dabas rezervāta teritorijā būvētais objekts no augšas atgādina neparastu, trīs virzienos sazarotu struktūru.

Lai gan Krievija oficiāli nav apstiprinājusi šī objekta būvniecību, Lietuvas atvaļinātais virsnieks un drošības eksperts Vaidots Malinjonis izdevumam “Deutsche Welle” (DW) norādījis, ka radars būs tik liels, ka spēs novērot objektus pat aiz Zemes izliekuma robežas. Pēc viņa teiktā, sistēma varētu pārtvert satelītsakarus, konstatēt lidaparātu pārvietošanos un atklāt ballistiskās raķetes.

“Šī radara mērķis un uzdevums ir novērot attālus objektus un nodrošināt agrīnās brīdināšanas iespējas. Pagaidām nezinām, vai tas spēs darboties tā, kā paredzēts, taču nav šaubu, ka pašlaik tas tiek būvēts,” sacīja Malinjonis.

Laikraksts “The Times”, atsaucoties uz Somijas un Polijas kosmosa un aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumu ICEYE, vēsta, ka šādas sistēmas galvenokārt paredzētas elektronisko signālu uztveršanai un traucēšanai.

Pēc Malinjoņa teiktā, radaru varētu izmantot arī uzbrukuma operācijās, jo tas Krievijai sniegtu vairāk informācijas par konkrētiem mērķiem.

“Ja viņiem izdotos laikus iegūt informāciju par NATO karavīru pārvietošanos, tad iebrukuma gadījumā NATO austrumu pierobežā viņiem būtu vairāk laika lēmumu pieņemšanai,” skaidroja bijušais virsnieks.

Savukārt Latvijas ģeopolitikas analītiķe Evija Djatkovica, runājot ar DW, norāda, ka jaunā radaru sistēma palīdzētu Krievijai novērst pašreizējos trūkumus zemu lidojošu objektu atklāšanā. Tas savukārt varētu mazināt bezpilota lidaparātu izmantošanas efektivitāti, kas arvien straujāk tiek integrēti reģiona aizsardzības doktrīnās.

Uzņēmums ICEYE Krievijas tāldarbības radaru sistēmas attīstību uzskata par pierādījumu tam, ka Kaļiņingradas apgabals tiek pārveidots par modernu militāro sensoru un elektroniskās karadarbības sistēmu centru.

Pēc Djatkovicas teiktā, jaunais radars liecina par pieaugošo Krievijas un NATO konkurenci militārā pārākuma un kontroles iegūšanai Kaļiņingradas reģionā.

“Šī ir potenciāli bīstama situācija, jo var sagaidīt turpmāku abu pušu militarizāciju. Noteiktā brīdī preventīvs trieciens var kļūt par vienu no iespējām, lai neļautu otrai pusei iegūt šajā reģionā nepieņemamu pārākumu,” brīdināja analītiķe.

Krievija jau iepriekš brīdinājusi NATO, ka būtu gatava izmantot kodolieročus, ja Rietumu alianse mēģinātu bloķēt Kaļiņingradu.

“Pēc dažu avotu datiem, Kaļiņingradā iespējams izvietot līdz pat 100 kodolgalviņām. Atsevišķi avoti apgalvo, ka daļu no tām tur jau sākuši izvietot, tomēr šī informācija nav apstiprināta,” norādīja bijušais virsnieks.

Rietumu mediji ziņo arī par citiem reģionā konstatētiem militārajiem objektiem - Vācijas laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung” (FAZ), atsaucoties uz ICEYE datiem, vēstīja, ka aptuveni 50 kilometrus uz rietumiem no Gvardeiskas, netālu no Čerņahovskas pilsētas, atklāts vēl viens liels, apaļas formas antenu komplekss.

Tiek ziņots, ka visā Kaļiņingradas apgabalā izvietoti vairāk nekā 20 radioizlūkošanas un elektroniskās karadarbības objekti. FAZ publikācijā arī norādīts, ka satelītattēlos redzamas jaunas iznīcinātāju nojumes Kaļiņingradas-Čkalovskas militārajā lidlaukā.

Citos attēlos fiksētas mobilās pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400 palaišanas iekārtu pozīcijas Baltijskā. Tas var liecināt, ka šīs sistēmas jau ir gatavas darbam.

Djatkovica uzsvēra, ka visi šie apstākļi apliecina Kaļiņingradas apkārtnes stratēģisko nozīmi gan Krievijai, gan NATO.

“Krievijai Kaļiņingradas ģeogrāfiskais novietojums un tur izvietotais kodolarsenāls cita starpā ļauj apdraudēt lielāko daļu Eiropas galvaspilsētu,” viņa sacīja.

Pēc analītiķes domām, šajā kontekstā īpaši nozīmīgs kļūst milzīgais radars. Tā lielais darbības rādiuss varētu padarīt Krievijas novērošanas un militārās aktivitātes aktuālākas arī Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīm.

Djatkovica norādīja arī uz citām Krievijas rīcības sekām - katrs Maskavas eskalācijas solis, kura sekas izjūt pat valstis, kas atrodas tālu no Krievijas robežām, mudina visu Eiropu nopietnāk uztvert Krieviju kā tiešu apdraudējumu.

“Krievijas naidīgajiem signāliem vajadzētu mudināt Rietumus turpināt bruņošanos. Tas savukārt palielinātu NATO un kopējās Eiropas atturēšanas sistēmas uzticamību,” sacīja analītiķe.

Kā vienu no šādas sagatavošanās piemēriem viņa minēja Poliju, kas pārveido Baltijas jūrā esošo jūras vēja elektrostaciju infrastruktūru, lai to varētu izmantot arī NATO novērošanas vajadzībām.

Vēl viens solis moderno tehnoloģiju integrēšanā ir Vācijas bruņojuma ražotāja “Rheinmetall” un uzņēmuma ICEYE sadarbība sintētiskās apertūras radara (SAR) satelītu izstrādē. Tie spēs nodrošināt ļoti precīzus attēlus, kuros būs redzama karaspēka pārvietošanās un pretinieka pozīcijas pat naktī vai nelabvēlīgos laikapstākļos.

Šos satelītattēlus plānots izmantot NATO austrumu flangā un Vācijas armijas brigādē, kas izvietota Lietuvā. Pirmos SAR satelītus paredzēts nogādāt orbītā 2027. gada sākumā ar uzņēmuma “SpaceX” raķeti.