Psiholoģijas vēsture ir pilna drosmīgu mēģinājumu izprast cilvēka dabu – taču daži no eksperimentiem ir pārkāpuši ētikas robežas un atstājuši dziļas rētas ne vien dalībnieku dzīvēs, bet arī sabiedrības uztverē par to, kur beidzas zinātne un sākas nežēlība, vēsta kanāls “National Geographic”.
Katastrofas neaprobežojas tikai ar dabas spēkiem – tās bieži vien atspoguļo cilvēku neuzmanību, steigu un nereti arī alkatību, kas var maksāt ļoti dārgi un vienā mirklī atņemt simtiem, tūkstošiem vai pat miljoniem dzīvību, vēsta kanāls “National Geographic”.
Dzīvojam pasaulē, kur ilgstošas attiecības šķiet aizvien lielāks retums, taču ir pāri, kuri pierāda – uzticība, cieņa un kopīgi mērķi ir stabilu attiecību pamats, un īstai mīlestībai ceļā nestāsies ne slava, ne nauda, ne apkārtējo spiediens, vēsta kanāls “National Geographic”.
Gadsimtu garumā Amerikas Lielajos ezeros ir notikušas vairāk nekā 6000 kuģu avārijas, kurās ir gājuši bojā vairāk nekā 30 000 cilvēku, tāpēc gluži loģiski, ka dažas no šīm katastrofām ir kļuvušas par pamatu mītiem un nostāstiem par spoku kuģiem, vēsta kanāls “National Geographic”.
Rūpnīcas, kas stiepjas vairāku futbola laukumu garumā, liek pasaules ekonomikai griezties mežonīgos ātrumos. Darbs milzīgajās ēkās neapstājas ne uz sekundi - tajās ražo automašīnas, kosmosa kuģus, lidmašīnas un pat mežģīnes.
Astoņdesmitie ir desmitgade, ko tik viegli nav iespējams aizmirst - to atpazīst pat cilvēki, kas tajā laikā nebija dzimuši. Mode, tehnoloģijas, ātrās uzkodas, reklāmas, kultūra – gan šajās, gan citās nozarēs 80. gadu pēdas redzamas vēl šodien.
Baltijas jūra ir viena no noslogotākajām jūrām pasaulē. Tā jau vēsturiski bijusi ļoti nozīmīgs transporta punkts – kopš akmens laikmeta jūras ceļus izmanto gan kravu nogādāšanai, gan zvejošanai, gan arī ceļošanai. Tieši tāpēc tā glabā daudzus vēl neatklātus noslēpumus.
Mūsdienās būvlaukumos neiztikt bez ceļamkrāniem, iekrāvējiem un automašīnām, bet pirms vairākiem gadsimtiem nebija pieejami šādi tehnoloģiskie palīglīdzekļi. Taču tas senajiem cilvēkiem neliedza radīt iespaidīgus tempļus, pieminekļus un būves, kas vēl joprojām liek elpai aizrauties.
Sākot ar atrakciju parkiem un beidzot ar iekštelpu ūdenskritumiem – tas viss ir atrodams pasaules klases lidostās, kas pilda ne tikai gaisa satiksmes centru funkciju, bet arī iedvesmo un izklaidē savus apmeklētājus.
Inženierijas pasaule ir piedzīvojusi lieliskus sasniegumus. Tomēr vēsture ir pierādījusi, ka ne vienmēr viss darbojas tā, kā paredzēts. Dažreiz neveiksmes ir gandrīz nemanāmas, tomēr citreiz viena kļūda var izraisīt pasaules mēroga katastrofu.
Vairāk nekā 70% mūsu planētas klāj ūdens, lielākoties, okeānu veidolā, un tikai neliela to daļa ir izpētīta. Sākot ar ģeoloģiskiem veidojumiem un dabas parādībām, līdz pat vēsturiskiem pieminekļiem - zinātnieki katru gadu atklāj pārsteidzošas lietas jūru un okeānu dzelmē.
Dabas stihiju varenība ir neaptverama. Laika gaitā pasaulē notikušas dažādas nelaimes, iznīcinot mājokļus un dzīvības un paliekot atmiņās savu postošo un ilgstošo seku dēļ. Visbiežāk tās mēdz pārsteigt nesagatavotus, parādot to, cik spēcīga ir māte daba.
Lai arī Senā Ēģipte pastāvēja pirms gadu tūkstošiem, tā vēl joprojām spēj pārsteigt ar neticamiem atklājumiem un dārgumiem. Šī zelta zeme glabā vairākus noslēpumus no tālās pagātnes, liekot ieplest acis, uzkurinot interesi un radot jautājumus, uz kuriem atbildes nav rastas pat vēl mūsdienās.
Tauriņi, sikspārņi, kolibri, un, it īpaši, bites ir svarīgāki nekā mums šķiet - bez šo apputeksnētāju darba pieejamā pārtika pasaulē samazinātos par trešo daļu un izzustu ap diviem simtiem tūkstošu dzīvnieku sugu. Atgādinot par bišu un citu apputeksnētāju svarīgo lomu un to aizsardzību, jau trešo gadu visā pasaulē 20. maijā svin Pasaules Bišu dienu.
Putnu gripa, Ebolas, tropu un citi eksotiski drudži – brīžiem šķiet, ka teju ik dienu parādās ziņas par kādu bīstamu vīrusu, kas spēj izraisīt nāvējošas saslimšanas un draud izplatīties plašās teritorijās. Tas liek uzdot jautājumu, cik daudz esam gatavi cīnīties ar nezināmiem vīrusiem vai zināmu vīrusu mutācijām?
Žurnāls „National Geographic” nesen ir publicējis rezultātus prestižajam konkursam „2016.gada dabas fotogrāfs.”
Konkursā tika saņemtas tūkstošiem attēlu no pasaules fotogrāfiem. Konkursa tiesneši „National Geographic” vecākā foto redaktore Ketija Morana (Kathy Moran), kā arī žurnāla fotogrāfi Džo Rīss (Joe Riis) un Džims Brandenburgs (Jim Brandenburg) attēlus vērtēja četrās kategorijās: darbība, ainava, dzīvnieku portreti un vides jautājumi.
Žurnāls „The National Geographic” jau gadiem publicē gada labāko fotogrāfiju topu, un šis gads nav izņēmums. Žurnāls pavisam nesen ir paziņojis savas labākās 2016.gada fotogrāfijas, kuras ir piepildītas ar ievērojamiem vizuāliem stāstiem no visas pasaules.
Februāra beigās iznāks pēdējais “National Geographic” izdevums latviešu valodā. Žurnālu izdeva Lietuvas uzņēmuma UAB “Alma Littera Group” meitas uzņēmums Latvijā SIA “ALG periodika LV”, kura darbība pilnībā tiks izbeigta 31. martā.