Piecu traģēdiju anatomija

Katastrofas neaprobežojas tikai ar dabas spēkiem – tās bieži vien atspoguļo cilvēku neuzmanību, steigu un nereti arī alkatību, kas var maksāt ļoti dārgi un vienā mirklī atņemt simtiem, tūkstošiem vai pat miljoniem dzīvību, vēsta kanāls “National Geographic”.

Pirmdien, 2. jūnijā, Sicīlijā Itālijā izvirda viens no šobrīd pasaulē aktīvākajiem vulkāniem Etna, liekot tūristiem mukt, ko kājas nes. Spēcīgo izvirdumu pavadīja melni dūmi un sprādzienbīstami izmeši, radot apdraudējumu cilvēkiem, kuri bija devušies pārgājienā pa vulkāna nogāzi.

Tas daudziem lika atcerēties arī citus līdzīgus gadījumus, kad daba demonstrēja savu nežēlību un nepielūdzamību. Piemēram, 1902. gada Martinikas Pelē vulkāna izvirdumu, kas nieka dažās sekundēs iznīcināja pilsētu un nogalināja vairāk nekā 28 000 cilvēku, vai 1906. gada Vezuva izvirdumu, kas vēlreiz atgādināja, ka Itālijas vulkāni nesnauž.

Pie katastrofām rekordistēm pieskaitāms 1970. gada ciklons "Bhola" Bangladešā, kas ir visu laiku nāvējošākais reģistrētais tropiskais ciklons, - tas aiznesa vairāk nekā 300 000 dzīvību. Cilvēku kļūdu un nolaidības izraisīto traģēdiju vidū līderos ir “Triangle Shirtwaist” fabrikas ugunsgrēks 1911. gadā Ņujorkā ASV un “Winecoff” viesnīcas traģēdija 1946. gadā Atlantā ASV.

Jaunajā dokumentālajā raidījumā “Iznīcības kods” kanāls “National Geographic” aicina skatītājus ielūkoties vispostošāko katastrofu aizkulisēs. Pirmizrāde jau sestdien, 7. jūnijā, pulksten 21.00, un nākamā sērija - 8. jūnijā pulksten 21.00.

Katra no deviņām raidījuma sērijām būs veltīta atsevišķai tēmai - sākot no transportlīdzekļu sadursmēm, katastrofām jūrā, būvju sabrukšanām un dambju avārijām, līdz pat kosmosa misiju neveiksmēm, aviācijas likstām, motosporta negadījumiem, nāvējošām ekspedīcijām un dabas stihijām. Katru reizi tiks analizēti desmit spilgtākie katastrofu piemēri, atklājot, kā kļūdas, nolaidība vai apstākļu sakritība noved pie traģēdijām.

Gaidot pirmizrādi, kanāls “National Geographic” piedāvā izpētīt piecas postošas katastrofas no mūsu ēras pirmsākumiem līdz pat mūsdienām.

Pelnu pilsēta: Pompeji

Līdz mūsu ēras 79. gadam Pompeji bija strauji plaukstoša romiešu pilsēta Vezuva kalna pakājē. Taču 79. gada 24. augustā tā virsotnē esošais vulkāna krāteris izvirda un pilnībā nopostīja divas blakus esošās Senās Romas pilsētas - Pompejus un Herkulānu. Jāpiebilst, ka šī joprojām ir viena no baisākajām dabas katastrofām cilvēces vēsturē.

Pēkšņais izvirdums ne vien apraka pelnos šīs leģendārās pilsētas, bet kopā ar tām arī aptuveni 2000 iedzīvotāju. Uz vairāk nekā tūkstoš gadiem pilsētas tika izdzēstas no kartēm un pilnībā aizmirstas, līdz 18. gadsimtā arheologi no jauna atklāja to drupas.

Izrakumos tika atrastas pārsteidzoši labi saglabājušās ēkas, freskas un pat cilvēku mirstīgās atliekas, kas sniedza unikālu ieskatu seno romiešu dzīvē. Īpaši nozīmīgas bija Plīnija Jaunākā vēstules, kas detalizēti aprakstīja liktenīgos notikumus un palīdzēja zinātniekiem rekonstruēt traģēdijas gaitu.

Arī “National Geographic” arheologu komandas ir devušās ne vienā vien misijā uz Pompejiem, lai izprastu Senās Romas kultūru un dzīvesveidu. Raidījums “Romas zudušie dārgumi”, kas uz ekrāniem skatāms pirmdienās pulksten 21.45, jaunākajās sērijās 9. un 16. jūnijā pētīs galvaskausu, kura saimnieks visdrīzāk tika upurēts, bagāta atbrīvotā verga kapenes un mumificētu ķermeni, kā arī riskēs, dodoties šaurās, slepenās pazemes ejās, kas vijas zem kādas tolaik iecienītas pirts.

Aprakti dzīvi: Aberfanas traģēdija

Aberfana - mazs ciemats Velsā Lielbritānijā, kura nosaukumu šodien zina visa pasaule kā skarbākās miera laika traģēdijas vietu Apvienotajā Karalistē. 1966. gada 21. oktobrī šeit pēc ilgstošām lietavām nogruva milzīga ogļraktuves izdedžu kaudze un apraka Pantglasas pamatskolu kopā ar vairākām blakus esošajām mājām.

Tas bija piektdienas rīts, un skolēni bija tikko sākuši mācības. Ja nogruvums būtu noticis dažas minūtes agrāk vai pāris stundas vēlāk, skola būtu bijusi tukša. Diemžēl bojā gāja 144 cilvēki, no tiem 116 bērni. Glābēji - vairāk nekā 2000 policistu, ugunsdzēsēju un brīvprātīgo - strādāja diennakts režīmā, meklējot izdzīvojušos. Pirmajās stundās vēl tika atrasti dzīvi bērni, bet cerības ātri izplēnēja. Skola bija aprakta zem vairāk nekā 14 metrus biezas dubļu, akmeņu un ogļu masas.

27. oktobrī masu bērēs piedalījās vairāk nekā 2000 cilvēku. Vairums bērnu tika apbedīti vienā lielā kapā. 29. oktobrī Aberfanu apmeklēja arī karaliene Elizabete II, kura gan vēlāk esot nožēlojusi, ka nedevās uz traģēdijas skarto vietu agrāk.

Izmeklēšana atklāja, ka Nacionālā ogļu padome bija brīdināta par nestabilo nogāzi, taču neko nedarīja. Oficiāli vainu centās novelt uz laikapstākļiem, bet komisija secināja, ka tieši cilvēku nolaidība un neuzraudzītā izgāztuve izraisīja traģēdiju. Iedzīvotāji panāca, ka šādas izgāztuves vairs netiek veidotas līdzās dzīvojamām zonām. Aberfanas notikumi tika atainoti arī populārajā seriālā “Kronis” (“The Crown”), liekot pasaulei vēlreiz pārdzīvot šo traģēdiju.

73 sekundes līdz katastrofai: “Challenger” avārija

1986. gada 28. janvārī NASA īstenoja misiju, kas nekad tā arī nesasniedza kosmosu. 73 sekundes pēc pacelšanās kosmosa kuģis “Challenger” eksplodēja, nogalinot visus septiņus uz klāja esošos astronautus, tostarp sākumskolas skolotāju, 37 gadus veco Kristu Makolifu, kura bija izvēlēta kā pirmā civilpersona, kas dosies kosmosā.

14 kilometrus virs Atlantijas okeāna eksplodēja kuģa ārējā degvielas tvertne. Izmeklēšana atklāja, ka sprādzienu izraisīja bojāta O veida blīve cietā kurināmā raķešu pastiprinātājā, ko vēl jo vairāk saasināja aukstie laikapstākļi. Jāpiebilst, ka inženieri bija brīdinājuši komandu par iespējamiem riskiem, taču vadība nolēma turpināt palaišanu.

Raķetes pacelšanās un eksplozijas troksni momentā nomainīja kapa klusums. Traģēdiju tiešraidē vēroja miljoniem cilvēku visā pasaulē, kuri sašutumā noraudzījās postošajā nelaimē, kas atmiņā palikusi vēl šodien.

Jāatzīmē, ka “Challenger” avārija rosināja būtiskas izmaiņas NASA drošības protokolos un organizatoriskajā kultūrā. ASV Kosmosa kuģu programma tika apturēta uz turpmākajiem 32 mēnešiem, lai veiktu nepieciešamās reformas.

Modes cena: rūpnīca, kas sabruka uz cilvēku sapņiem

Džinsi, kas maksāja tūkstošiem dzīvību - apmēram tā skanēja ziņu virsraksti 2013. gada 24. aprīlī, kad Bangladešas galvaspilsētā Dakā sabruka astoņstāvu ēka “Rana Plaza”, nogalinot vairāk nekā 1100 cilvēku un ievainojot vairāk nekā 2500. Sākumā izdzīvojušo, vēlāk bojāgājušo meklēšana turpinājās 19 dienas. Lielākā daļa upuru bija apģērbu rūpnīcu darbinieki, kas ražoja modes preces Rietumu zīmoliem.

Ēkā atradās veikali, bankas filiāle un piecas apģērbu fabrikas. Izmeklēšana atklāja, ka celtne bija būvēta no neatbilstošiem materiāliem un bez pienācīgām atļaujām, turklāt tās augšējie trīs stāvi bija uzcelti nelikumīgi.

“Pārkāpjot noteikumus, uz jumta bija novietoti četri milzīgi ģeneratori. Kad tika pārtraukta elektroapgāde un šie ģeneratori tika ieslēgti, tie izraisīja vibrāciju, kas līdz ar tūkstošiem šujmašīnu vibrāciju noveda pie ēkas sabrukšanas,” pauda izmeklēšanas komisijas vadītājs. Savukārt “Rana Plaza” arhitekts Masūds Reza paziņoja, ka viņš ēku bija projektējis tikai lielveikalam un birojiem, nevis fabrikām.

Traģēdijas dienā un vairākas reizes pirms tam fabriku vadītāji tika brīdināti par ēkas nestabilitāti, tomēr izvēlējās paziņojumus ignorēt un spieda savus darbiniekus turpināt strādāt, neskatoties uz redzamajām plaisām sienās.

Atkārtojot “Titānika” likteni: “Titan” pēdējais ceļojums

Pat bagātība nespēja glābt tos piecus tūristus, kuri 2023. gada 18. jūnijā ar “OceanGate” izstrādāto zemūdens kapsulu “Titan” devās ekspedīcijā uz leģendārā kuģa “Titāniks” vraku. Neilgi pēc nolaišanās dzelmē zemūdene zaudēja sakarus ar pavadošo kuģi.

Četras dienas vēlāk, 22. jūnijā, tika atrasts “Titan” vraks, un izmeklēšana atklāja, ka korpusa konstrukcija, kas bija veidota no oglekļa šķiedras un titāna, nebija spējusi izturēt dziļūdens spiedienu. Jāpiebilst, ka starp bojāgājušajiem bija arī “OpenGate” vadītājs Stokons Rašs, britu miljardieris Hamišs Hārdings un “Titānika” eksperts Pols Anrī-Nargeolē.

Tomēr pēkšņā nāve tūkstošiem metru dziļumā, par kuru pasažieri bija samaksājuši 250 000 ASV dolāru (aptuveni 230 000 eiro), nebija tīra nejaušība. Vēlāk tika konstatēts, ka “OceanGate” bija ignorējuši brīdinājumus par drošības riskiem un nebija saņēmuši nepieciešamo sertifikāciju šādu ekspedīciju organizēšanai.

Kulta filmas “Titāniks” režisors Džeimss Kamerons, kurš pats 33 reizes ir niris pie “Titānika” atlūzām, publiski pauda, ka “Titan” bojāeja ir briesmīga ironija, jo arī slavenā “Titānika” kapteinis vairākkārt ignorēja brīdinājumus par aisbergu draudiem. Par 1912. gada liktenīgo traģēdiju vēsta “National Geographic” raidījums “Titāniks: Digitālā augšāmcelšanās”, kas būs skatāms 7. jūnijā pulksten 13.00.

Savukārt raidījuma “Iznīcības kods” pirmizrādi kanālā “National Geographic” varēs vērot 7. jūnijā pulksten 21.00 un nākamo sēriju - jau 8. jūnijā tajā pašā laikā.