Pamosties pats, minūti pirms modinātāja - tā nav nejaušība, bet gan sakārtots bioloģiskais ritms. To var ietekmēt ikviens, taču lielākā daļa cilvēku dzīvo režīmā, kas hroniski izjauc miega signālus: neregulārs aizmigšanas laiks, spilgts ekrānu apgaismojums, stress un “dusmas uz modinātāju”. Lai atkal pamostos dabiski, nav jādzīvo perfekti - pietiek ar dažām konsekventām darbībām, kuras smadzenes atpazīst kā “laiks gulēt” un “laiks mosties”.
Vai mēdz būt, ka centies ievērot “visus likumus”, kad jādodas pie miera, taču tas vienalga nesniedz enerģiju nākamajā rītā? Iemesls var slēpties tavā hronotipā - dabiskajā miega–celšanās ritmā, kas nosaka, kad jūties vismožākais un kad visvairāk noguris. Jauni pētījumi pierāda, ka pielāgot miega laiku savam hronotipam var būt krietni vērtīgāk nekā sekot vispārinātiem ieteikumiem, raksta “Tom's Guide”.
Ikviens ir dzirdējis padomu – ej gulēt agrāk, jo miegs pirms pusnakts ir vērtīgāks! Ilgu laiku šis apgalvojums tika uzskatīts par tautas gudrību, taču mūsdienu zinātne arvien biežāk pierāda, ka tajā tiešām ir liela daļa patiesības. Izrādās, ka mūsu ķermenis seko ne tikai miega stundām, bet arī tam, kurā brīdī šīs stundas tiek gulētas. Par miega nozīmi pirms pusnakts skaidro “The Sleep Foundation”.