Priekšlikumos likumprojektam, kas paredz risinājumu "pagaidu budžetam", deputāti piedāvā paredzēt finansējumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku atalgojuma palielinājumam, kā arī iekšlietu iestāžu amatpersonu pabalstiem.
Veselības ministrija nepieciešamo papildu finansējumu mediķu atalgojuma palielinājumam iekļaus prioritāro pasākumu sarakstā, izstrādājot 2019. gada valsts budžetu. Taču naudas piešķiršana būs politiska izšķiršanās, jo nekādu garantiju mediķu algu palielināšanai nav. Jāņem vērā, ka visi pašreizējie solījumi tiek doti priekšvēlēšanu gaisotnē, bet budžetu apstiprinās jau jaunievēlētā Saeima.
Mediķu algu palielināšanai piešķirtais finansējums būs atkarīgs no politiskās gribas, tomēr, tā kā valdības prioritāte esot veselība, Veselības ministrijai nav bažu, ka nauda ārstu un māsu algu palielinājumam būs un tā būs plānotajā apjomā.
Satversmes tiesas (ST) lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt "pagarināto normālo" darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz 10 miljonus eiro, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pieļāva Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Mediķu atalgojuma publiskošana nebūtu samērīga, proti, sabiedrībai tas nesniegtu lielāku labumu, nekā algu atklāšana varētu nodarīt kaitējumu ārstniecības personu privātumam, uzskata Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).
Februārī Latvijas ārstniecības iestādēs mediķi saņēmuši pirmo algu pēc atalgojuma palielināšanas. Ārsti, māsas, sanitāri saņem par 30 līdz 50 procentiem lielākas algas. No veselības nozarei papildus 2018. gadā piešķirtajiem 200 miljoniem eiro lauvas tiesa novirzīta tieši mediķu algu palielināšanai. Tomēr – lai arī algu pielikums skaitļos un procentos izskatās iepriecinoši – atalgojums daudziem veselības nozares speciālistiem, piemēram, māsām, ne tuvu nesasniedz valstī vidējo.
Mediķu algu palielināšanā Veselības ministrija cer uz slimnīcu vadītāju saprātu: ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai piešķirtie papildu miljoni eiro iestrādāti tarifā, kādu valsts samaksā ārstniecības iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, bet konkrēts darba samaksas palielinājums konkrētiem mediķiem atstāts slimnīcu vadību rīcībā. To, kāda būs mediķu palielinātā alga, ārsti, māsas un sanitāri uzzinās februārī, kad saņems šāgada pirmo algu.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nosodījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu Veselības aprūpes finansēšanas likumā neiekļaut konkrētas finanšu garantijas nozares darbinieku atalgojuma pieaugumam 2019. un 2020. gadā.
Nākamā gada valdības apņemšanās ir ārstniecības personām – ārstiem, māsām, māsu palīgiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem – palielināt atalgojumu vidēji par 28 procentiem. Lai to izdarītu, veselības nozares budžetā ir piešķirts papildu finansējums – 117 miljoni eiro.
Mediķu arodbiedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība aicina Veselības ministriju steidzami sasaukt sēdi, lai pārrunātu jautājumus par mediķu atalgojuma palielināšanu no nākamā gada. Arodbiedrībai un slimnīcu pārstāvjiem ir bažas, ka likumā par veselības nozares finansēšanu pretēji solītajam netiks iekļautas garantijas par ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu tuvākajos piecos gados.
Latvijas slimnīcās jau pašlaik trūkst 1500 medicīnas māsu, bet pēc vairākiem gadiem māsu deficīts būs uz pusi lielāks. Veselības ministrija ziņojumā par veselības aprūpes sistēmas reformu ir ieplānojusi atalgojuma kāpumu mediķiem, tostarp māsām, taču skaidras atbildes no politiķiem, ka šī mērķa īstenošanai pietiks finansējuma, nav. Visi cer uz naudu no sociālā budžeta, taču viens procents sociālo iemaksu sedz tikai divas trešdaļas no algu palielinājumam nepieciešamā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālā centra arodorganizācijas biedri – ārsti un ārstu palīgi – aprēķinājuši, ka pēc Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Ārstniecības likumā par pagarinātā normālā darba laika samazinājumu viņu algas būtiski samazināsies.
Ar Finanšu ministriju (FM) panākta vienošanās un sapratne, ka finansējums mediķu algu palielinājumam no nākamā gada ir nepieciešams, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja veselības ministre Anda Čakša.
Neraugoties uz arodbiedrības aicinājumu palielināt atalgojumu veselības nozarē strādājošajiem, ne tikai noteiktām mediķu grupām, kā arī atcelt pagarināto normālo darba laiku gan ārstiem, gan māsām, Veselības ministrija uz valdību nāk ar grozījumiem noteiktumos, kur mēģina situāciju risināt, liekot puzles gabaliņus.
Finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai jārod pamatbudžetā, un risinājums tam varētu būt nodokļu politikas ietvarā, šodien pēc tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvjiem teica veselības ministre Anda Čakša.
Veselības ministrijas izdomātā shēma piešķirto 10 miljonu eiro sadalē paredz pakalpojuma sniedzēju segregāciju pēc darbavietas statusa, aiz borta atstājot visus pašnodarbinātos un privātās iestādēs strādājošos mediķus, kuri sniedz arī valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, norāda Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
"Esam vienisprātis ar arodbiedrību, ka atalgojuma palielinājums mediķiem ir nepieciešams un sistēmiskam algu palielinājumam jāsākas ar nākamo gadu," uzsver veselības ministre Ingrīda Circene pēc tikšanās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Valdi Keri un priekšsēdētāja vietnieci Tatjanu Brakši.