Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālā centra arodorganizācijas biedri – ārsti un ārstu palīgi – aprēķinājuši, ka pēc Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Ārstniecības likumā par pagarinātā normālā darba laika samazinājumu viņu algas būtiski samazināsies.
Arodbiedrība gatavojas iesniegt prasību Satversmes tiesā, apstrīdot Saeimas nesen kā pieņemtos grozījumus šajā likumā, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika. «Faktiski situācija ir padarīta vēl sliktāka, un darbinieki, strādājot smagu darbu, saņems mazāku atalgojumu,» saka Rīgas reģionālā centra arodorganizācijas vadītājs Genādijs Rusanovs.
Neatkarīgā rakstīja, ka Saeima pirms nedēļas pieņēma lēmumu no 60 uz 55 stundām samazināt pagarināto normālo darba laiku ārstniecības personām, tas nozīmē, ka nedēļā normāls darba laiks mediķim ir 55 stundas, bet, ja viņš strādā virsstundas, par tām jāmaksā atbilstoši likumā noteiktam koeficientam. Jau pavasarī prasību Satversmes tiesā, lai atceltu mediķus diskriminējošo normu Ārstniecības likumā (tā pieļauj situāciju, ka mediķus drīkst nodarbināt ar garām virsstundām, bet par tām nesamaksāt adekvātu atalgojumu), iesniedza Latvijas Ķirurgu asociācija un dzemdību speciālisti - ginekologi, kā arī tiesībsargs. Taču Saeimas nesen kā pieņemtie grozījumi varētu būt arguments, kāpēc Satversmes tiesa citādāk raudzītos uz likumu - proti, norma jau mainīta, un likumdevējs apņēmies apstrīdēto normu vispār atcelt... «Redzot, ka deputātu pieņemtie grozījumi situāciju neuzlabo, mēs esam nolēmuši vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt nu jau grozīto likuma normu,» skaidro G. Rusanovs. «Redzot šīs likuma izmaiņas, mēs vispār nesaprotam, uz ko veselības nozare tiecas.»
Arodbiedrības pārstāvji - G. Rusanovs, kurš strādā neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā par ārsta palīgu, kā arī ārsta palīgs Rafaels Ciekurs un ārste Svetlana Kašperova - skaidro, kāda situācija izveidosies jūlijā mediķiem, kas strādā ātrajā palīdzībā. Mediķu nostrādātās stundas tiek skatītas mēneša griezumā, un notiek darba laika izlīdzināšana, tāpēc būs iespējams formāli ļaut mediķiem strādāt tikai šīs 55 stundas, kas ir par 20 stundām mazāk, taču līdz ar to arī samazināsies atalgojums. Savukārt virsstundu apmaksā nav ieviests princips līdzīgi kā citās nozarēs - maksāt dubultā, gluži pretēji, koeficients paredzot, ka mediķis, kurš, piemēram, ir aizbraucis izsaukumā uz smagu avāriju un strādā tur virs noteiktā darba laika, saņems mazāk. Arodorganizācija aprēķinājusi, ka jaunās likuma normas radīs zaudējumus - ārsts saņems par 126 eiro mazāku algu, ārsta palīgs - par 82 eiro mazāku algu, savukārt nesertificēts ārsta palīgs - par 60 eiro mazāku algu.
Arodorganizācija jau pagājušā gada novembrī vērsās Veselības ministrijā ar lūgumu izskatīt iespēju palielināt atalgojumu neatliekamās medicīnas ārstiem un ārstu palīgiem, tomēr atbilde neesot saņemt vēl šodien. «Mūsu prasība ir palielināt atalgojumu no 5,32 eiro uz sešiem eiro stundā ārstam, no 3,47 eiro ārsta palīgam līdz pieciem eiro stundā, bet nesertificētam ārsta palīgam no 2,68 līdz 4,21 eiro stundā, šīs summas norādītas uz papīra, un jūs paši varat izrēķināt, cik mediķim pašlaik paliek uz rokas, kad noņem nodokļus,» uzsver R. Ciekurs.
Neatliekamās medicīnas ārste S. Kašperova aicina saprast un iedziļināties ātrās palīdzības ārstu darbā, kas ir ļoti smags, sarežģīts un turklāt pašreizējā veselības sistēmas haosā arī psiholoģiski ļoti grūts. Par to mediķi saņem neadekvātu atalgojumu.
Mediķi arī ļoti jūt savā darbā, ka medicīniskā aprūpe pacientam ir nepieejama, taču arī pats dienests jūt mediķu trūkumu, kā dēļ atsevišķas brigādes skaitās tikai uz papīra. Realitātē nav kam strādāt, nevar nokomplektēt brigādes. Savukārt zemā atalgojuma dēļ daudzi ārsti un ārstu palīgi strādā vēl divās vai trijās darbavietās. «Mēs atbalstām protesta ideju, taču paši streikot nevaram,» saka R. Ciekurs. Viņš arī spriež, ka ātrās palīdzības darbu ietekmēs protesti, jo vairāk darba būs tieši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.