Neraugoties uz arodbiedrības aicinājumu palielināt atalgojumu veselības nozarē strādājošajiem, ne tikai noteiktām mediķu grupām, kā arī atcelt pagarināto normālo darba laiku gan ārstiem, gan māsām, Veselības ministrija uz valdību nāk ar grozījumiem noteiktumos, kur mēģina situāciju risināt, liekot puzles gabaliņus.
Ministru kabinets vakar pieņēma Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kur tikai kā viens no jautājumiem bija mediķu darba samaksa, taču tikai noteiktās jomās strādājošiem speciālistiem. Veselības ministrijā skaidro: lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārstniecības iestāžu uzņemšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās, kā arī risinātu tur strādājošo ārstniecības personu atalgojuma jautājumu, no 1. aprīļa tiks palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kurās nodrošina diennakts dežūras. Tāpat tiks izlīdzināts ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai.
«Pildām solījumu un palielinām atalgojumu visās neatliekamās palīdzības vietās visā Latvijā, vietās, kur sniedz neatliekamo palīdzību, tajā skaitā arī dzemdību speciālistiem,» teica veselības ministre Anda Čakša. Ar to domāti tieši stacionāri, kuri sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību. Atalgojuma palielinājums veikts, pārskatot slimnīcām veiktos maksājumus, piemēram, valsts maksās par mediķu darbu nakts stundās un svētkos. A. Čakša teica, ka līdz šim slimnīcām bija šī nauda jāmeklē, cenšoties ietaupīt uz kādas citas izmaksu pozīcijas rēķina. Fiksētās piemaksas palielinājums, lai savukārt paaugstinātu mediķu atalgojumu, no valsts budžeta papildus izmaksās septiņus miljonus eiro šogad. A. Čakša sacīja, ka tas ietver arī atalgojuma palielinājumu dzemdību speciālistiem. Par cik eiro palielināsies ārstu, māsu un sanitāru algas pēc šīm izmaiņām, netiek konkretizēts. Atalgojums palielināšoties arī radiologiem un radiologu asistentiem, kuri strādā stacionāros, sniedzot palīdzību 24 stundu režīmā. Tam Veselības ministrija atradusi divus miljonus eiro.
Taču šie noteikumi nebūt neatrisina samilzušo atalgojuma problēmu visā medicīnā. Neatkarīgā rakstīja, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Māsu asociācija pieņēma lēmumu iesniegt Saeimā rezolūciju ar prasību nekavējoties uzlabot situāciju veselības nozarē un nekavējoties palielināt darba samaksu medicīnā strādājošajiem, risinot pagarinātā normālā darba laika problēmu padomes sēdē. Mediķi vairākkārt apsvēruši rīkot protesta akcijas, šoreiz - atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no šā gada 1. jūnija, ja netiks paaugstināta darba samaksa un atjaunots normāls darba režīms mediķiem, kur darbinieki, kuri strādā virs darba laika, saņem atbilstošu samaksu kā par virsstundām.
Mediķu arodbiedrība ir saņēmusi Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vēstuli un par to izsaka zināmu sašutumu - vēstulē ir minēti dažādi apgalvojumi, piemēram, ka «arodbiedrības loma veselības aprūpes darbinieku darba apstākļu un veselības aprūpes finansēšanas jautājumu risināšanā ir nozīmīga, tāpēc mūsu priekšlikumi regulāri jāpārrunā ar Veselības ministriju», taču nav neviena vārda par agrāk dotu solījumu pildīšanu. «Toties tagad Saeimas koalīcija organizē konferenci (konference par veselības apdrošināšanu notiks šonedēļ - aut.), kuras uzdevums, spriežot pēc nosaukuma un programmas, ir nevis pildīt solījumu, bet gan būtiski mazināt valsts atbildību par veselības aprūpes pieejamību Latvijā,» secina mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.