Piektdien, 23.augustā, sāksies kompensāciju pieteikumu pieņemšana medicīnas personāla piesaistei darba vietām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, aģentūru LETA informēja Veselības ministrija (VM).
Lai saņemtu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ļoti bieži jārēķinās ar garām rindām. Cilvēki ir spiesti pie ārstiem iet par maksu, bet dažreiz vizīte no pacienta skatu punkta izvēršas ne tāda, kā cerēts.
Aptaujājot 580 veselības aprūpes nozarē studējošos, 51,5 % atzina, ka viņi nesaprot krievu valodu nemaz vai arī to zina ļoti vājā līmenī. Visbiežāk studenta dzīvē krievu valoda ienāk, tiklīdz topošais mediķis mācību uzdevumā nonāk ārstniecības iestādē, vēsta "Panorāma".
Kā liecina Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) veiktā aptauja, 61% ārstniecības personu ir saskarušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses un 72% ir cietuši no vardarbības pat trīs un vairāk reizes. Aptauja izgaismo satraucošus faktus par ārstniecības personu drošību un parāda, ka ārstniecības personas nezina, kā pareizi rīkoties vardarbības gadījumos, kā arī nav stingri normatīvie regulējumi, kas novērstu šādas situācijas.
Latvijas mediķu profesionālās organizācijas nosūtījušas vēstuli atbildīgajām ministrijām, aicinot pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām, vēstīja Latvijas Radio.
Pēdējā laikā arvien vairāk tiek diskutēts par medicīnas nozīmi un tās uzlabošanu mūsu veselības sistēmā. Bieži saņemot kritiku par mūsu ārstu kompetencēm, taču vai kāds ir padomājis, vai ārsti paši jūtas droši savā darba vidē? Raidījums “360TV Ziņneši” uzklausīja dažus medicīnas pārstāvjus, kuri atzīst, ka uztraucas par savu drošību, jo ik pa laikam sastopas ar neadekvātiem pacientiem.
Gaidītāju skaits uz valsts apmaksātajiem veselības pakalpojumiem joprojām saglabājas augsts. Jau gada sākumā bija skaidrs, ka pieprasījums šogad netipiski palielinājies. Daļēji to var skaidrot ar Covid-19 pandēmijas sekām, kad plānveida izmeklējumu pieejamība bija ierobežota. Nozares pārstāvji ir pārliecināti, ka tas ir gadiem ielaistu problēmu rezultāts un finansējums nav brīnumlīdzeklis to risināšanai. Šogad veselības nozarei atvēlētie papildu 140 miljoni problēmu nav risinājuši. Mērķis bijis krīzi noturēt esošajā līmenī, nevis to labot, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Mediķu arodbiedrības prasības paaugstināt atalgojumu mediķiem par nieka 4,5 procentiem un nodrošināt vidējās darba samaksas palielinājumu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir minimums, ko vispār arodbiedrība varētu prasīt izpildīt Veselības ministrijai un valdībai pašreizējos apstākļos. Tomēr pat par to medicīnā strādājošajiem būs jāpacīnās.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nepiekrīt Veselības ministrijas (VM) publiski paustajam paziņojumam par nespēju palielināt mediķu atalgojumu no 1.septembra, norādot, ka prasība nav jauna un ministrijai iepriekš nedzirdēta.
Veselības ministrija esot vienisprātis ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA) par nepieciešamību palielināt viszemāk apmaksāto darbinieku atalgojumu, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Lai piesaistītu mediķus brīvajām darba vietām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs, Veselības ministrija iecerējusi uzsākt jaunu projektu, ko finansēs no Eiropas Savienības fondu naudas.
Ārstniecības iestādēm tiks maksāts par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem pirmdien, 29.maijā, kas ir pasludināta par svētku dienu, skaidro Nacionālais veselības dienests (NVD).
Mediķu un pacientu organizācijas joprojām gaida konkrētus risinājumus no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), pēc tikšanās ar premjeru aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji.
Mediķu protesta akcijā ceturtdien, 11.maijā, pie Saeimas varētu pulcēties ap 400 dalībnieku, vēsta Latvijas Jauno ārstu asociācijas prezidents Artūrs Šilovs.
Garo distanču skriešana ir viens no grūtākajiem izturības sporta veidiem. Slodzes laikā notiek liels enerģijas patēriņš, tādēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi visus sportistus un skriešanas entuziastus, kas nedēļas nogalē – 6. un 7. maijā – piedalīsies Rimi Rīgas maratonā, aicina nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai.
Četri Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) medicīnas darbinieki grasās tiesāties ar slimnīcu par aizrotēšanu uz citām nodaļām pēc tam, kad publiski kritizējuši problēmas Neatliekamās medicīnas centrā (NMC), vēsta "Latvijas Avīze".
Nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei un ilūzijas par to, ka kārtējās reformas sakārtos medicīnas nozari Latvijā, ir iemesli, kāpēc pedagogu streikam sekos mediķu protesta akcijas.
Kāda TV24 skatītāja raidījuma "Uz līnijas" laikā publiski izteikusi pateicību Latvijas Infektoloģijas centra direktorei, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesorei Baiba Rozentālei.
Mediķi un pacientu organizācijas plāno rīkot protesta akcijas, pēc pirmdien notikušā pedagogu protesta gājiena aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.