Ārsts brīdina, ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt apdeguma gadījumā

Pirmās minūtes pēc apdeguma var būt izšķirošas, lai mazinātu traumas smagumu. Tomēr daudzi joprojām izmanto tautā izplatītas metodes, kas patiesībā var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Par pareizu pirmo palīdzību TV24 raidījumā "#Uzlīnijas" stāstīja Austrumu slimnīcas Apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs.

Smirnovs skaidro, ka pēc apdeguma pirmā palīdzība jāsāk nekavējoties. Visefektīvākais risinājums ir apmēram 15-17 grādus vēss krāna ūdens, zem kura apdegusī vieta jātur vismaz 15 līdz 20 minūtes.

Pirmais solis ir izdarīts, ja apdegumu pietiekami ilgi atdzesē ar aukstu ūdeni," uzsver ārsts.

Pēc tam apdeguma vietu nevajadzētu smērēt ar sviestu, vazelīnu, taukiem vai citiem līdzīgiem līdzekļiem. Tā vietā ieteicams brūci pārklāt ar tīru vai sterilu pārsēju, lai pasargātu to no apkārtējās vides.

Smirnovs brīdina arī neizmantot spirtu, odekolonu vai ūdeņraža pārskābi, jo šie līdzekļi var radīt papildu kairinājumu. Ja mājās ir speciāli vienreizlietojami līdzekļi apdegumu aprūpei, tos var izmantot, taču pēc tam ieteicams vērsties pie mediķiem.

Pēc ārsta teiktā, nelielus apdegumus iespējams aprūpēt mājas apstākļos, taču, ja bojātā ādas virsma ir lielāka par cietušā plaukstu, būtu vēlams doties pie speciālista.

Īpaša piesardzība nepieciešama arī saskaroties ar atklātu liesmu, kā arī ķīmisko vielu izraisītu apdegumu gadījumā, kas jau tiek uzskatīti par dziļajiem apdegumiem.

Ja apdegumu radījušas skābes vai sārmi, galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk un ilgāk skalot bojāto vietu ar lielu ūdens daudzumu, lai noskalotu ķīmisko vielu.

Smirnovs uzsver, ka jebkuru šaubu gadījumā drošāk ir konsultēties ar ārstu, jo laikus sniegta palīdzība var novērst dziļāku audu bojājumu.

Raidījumā tika apspriests arī tautā populārais ieteikums uz apdeguma smērēt krējumu. Smirnovs atzina, ka agrāk tas izmantots daudz biežāk, jo citu līdzekļu vienkārši nebija, taču mūsdienās šāda metode vairs nav uzskatāma par pareizu.

Viņš skaidroja, ka taukaina vide nav piemērota brūces dzīšanai, turklāt pēc kāda laika krējums sāk bojāties un rada nepatīkamu aromātu. Mūsdienās pieejami daudz efektīvāki līdzekļi gan apdegumu profilaksei, gan ārstēšanai.

Turpinoties vasarai, ārsts aicina padomāt arī par profilaksi. Viņš iesaka lietot saules aizsargkrēmus pirms uzturēšanās saulē un, dodoties atpūsties dabā, ņemt līdzi sterilu marli vai pārsēju, lai nepieciešamības gadījumā varētu nosegt apdeguma brūci.

Ja pēc apdeguma izveidojies pūslis, to nevajadzētu atstāt neaizsargātu. Brūci vēlams pārsiet un pēc iespējas drīzāk vērsties pie mediķiem, nevis turpināt ikdienas gaitas ar atklātu bojājumu.