Martins Gauss

Ņujorka ir pasaules galvaspilsēta. To var atzīt, var neatzīt, bet citas pasaules galvaspilsētas mums nav. Līdz ar to nākamais līmenis ir tiešais gaisa savienojums ar Ņujorku. Ja kādai pilsētai tiešā lidojuma nav, tad tā pagaidām vēl atrodas zemākā (trešajā) līmenī. Tas nozīmē, ka tieši tā Baltijas valstu galvaspilsēta, kurai pirmajai būs tiešais savienojums ar Ņujorku, kļūs par Baltijas metropoli.

Martins Gauss "airBaltic" sāka vadīt 2011. gada 21. oktobrī. Kopš tā laika viņš atalgojumā, summējot pamatalgu un citus ienākumus, ir saņēmis vairāk nekā 11 miljonus eiro un šogad, atšķirībā no daudziem citiem valsts uzņēmumu vadītājiem, saņems algas pieaugumu. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs intervijā “Neatkarīgajai” vieš skaidrību par M. Gausa algu.

Aptuveni pirms mēneša soctīklus pāršalca ziņa par iespējamo "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa interešu konfliktu. Tapis zināms, ka Gausam pieder kompānija, kas ilgstoši sniedz pakalpojumus "airBaltic".

Šobrīd “airBaltic” kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrija aktīvi piemeklē personāžus pagaidu “airBaltic” padomei. Jaunieceltajiem padomes locekļiem tūlīt pat nāksies ķerties pie vairāku sasāpējušu jautājumu risināšanas. Jautājumus par valdes atalgojumu izvērtē un lemj padome, sarunā ar “Neatkarīgo” apliecināja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē secinājis, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa amata pienākumu pildīšana ir notikusi atbilstoši interešu konflikta novēršanas regulējuma normām, aģentūra LETA uzzināja birojā.

“airBaltic” valdi uzraugošā padome 2023. gadā saņēma 65 tūkstošus, kamēr valdes locekļu kopējā alga ir gandrīz 1,5 miljoni eiro, bet 12 lepno auto “Audi e-tron” līzings gadā izmaksā 198 000 eiro. Tātad mūsu nacionālajam lepnumam “airBaltic” padome, valde un viņu braucamie gadā izmaksā 1,76 miljonus eiro.

"airBaltic" un Martina Gausa vārds pēdējā laikā publiskajā telpā tiek viļāts kā karsts kartupelis. Raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" par šo problēmu virknējumu izsakās sociologs Aigars Freimanis.

Martinam Gausam nauda no “airBaltic” plūst ne tikai kā atalgojums, bet arī kā dividendes no dalības privātuzņēmumā, kurš ir starpnieks programmatūras izstrādei aviokompānijas biļešu iegādes un rezervēšanas platformai. Pāri visam izrādās, ka Martins Gauss var lemt par iepirkumiem “airBaltic”, ko grib un kā grib, jo Publisko iepirkumu likums uz “airBaltic” nemaz neattiecoties.

Šis gads būs izšķirīgs nacionālajai aviosabiedrībai "airBaltic". Tuvākajā laikā tai jāpiesaista investoru, jāsāk kotēt akcijas biržā un jāpārfinansē neizdevīgo aizdevumu. Uzņēmuma padome uzskata - lai tas izdotos, atkal nepieciešama valsts nauda, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“airBaltic” vadītāja Martina Gausa krēsla šūpošana notiek diezgan ļengani – kritiska pret M. Gausa palikšanu amatā ir vien valdības koalīcijas partija ZZS, taču tā pati atzīst, ka nevar būt jautājuma izlēmēja, jo nekontrolē satiksmes nozari. Diskusijas valdībā par “airBaltic” nākotni ir iesaldētas līdz 21. janvārim, kad notikšot akcionāru sapulce. Tas, protams, ir amizanti, jo 97,97% aviokompānijas akciju pieder Latvijas valstij, taču, neraugoties uz to, īpašnieks valsts tā īsti neko pielemt nevar.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" pasažieriem, kuri ir pieprasījuši atpakaļ naudu par biļetēm uz atceltajiem reisiem vasaras sezonā, būs jāatmaksā vairāk nekā viens miljons eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Jau vairākkārt vēstīts, ka nacionālā aviokompānija "airBaltic" 2025. gadu sāka ar paziņojumu, ka vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Tikmēr "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss intervijā aģentūrai LETA pauž uzskatu, ka situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ.

2012. gada 3. februārī britu raidsabiedrības ziņu vietnē www.bbc.com parādījās vēsts “Sabrūk Ungārijas aviokompānija “Malev””. Būtiski atzīmēt, ka no 2009. līdz 2011. gada vidum šo lidsabiedrību vadīja pašreizējais “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Piemēroti tirgus apstākļi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" iziešanai biržā, iespējams, varētu būt pavasarī, intervijā aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kamēr KNAB pēta “airBaltic” valdes priekšsēdētāja apcirkņu atbilstību likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tikmēr atklātībā uzpeld aizvien jaunas nianses par to, kā mūsu nacionālā aviosabiedrība tieši vai netieši baro savu valdes priekšsēdētāju.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi, lai izvērtētu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa rīcības atbilstību likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, tostarp aizliegumu darboties interešu konflikta situācijā, aģentūru LETA informēja KNAB pārstāvji.

Martinam Gausam pastarpināti piederošs uzņēmums sniedzis pakalpojumus viņa pārvaldāmajai Latvijas valsts akciju sabiedrībai “airBaltic”. “airBaltic un 2e Systems 2019. gadā uzsāka lielu projektu, lai paplašinātu un uzlabotu airBaltic tiešsaistes lidojumu iepirkšanās un rezervēšanas risinājumu. Attiecīgās komandas aktīvi iesaistījās un sadarbojās, lai papildinātu esošo tiešsaistes rezervēšanas risinājumu, lai atbalstītu airBaltic izaugsmes plānus,” teikts “airBaltic” mājaslapā.

Pirmdien valdošās koalīcijas partijas vēl nelēma, vai uzstāt uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa nomaiņu, tā vietā nolemjot gaidīti akcionāru sapulces lēmumus.

Situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Reaģējot uz pagājušajā ceturtdienā izplatīto “airBaltic” paziņojumu, ka Latvijas nacionālā aviokompānija dzinēju apkopes kavēšanās dēļ atcels kopumā 4670 lidojumu, vaicājām “airBaltic” valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam un “airBaltic” padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam, kurš par notiekošo saucams pie atbildības.