"Tas, kā viss šis, kas saistās ar manu atbrīvošanu no amata, tika darīts, ir ļoti nepatīkami un neprofesionāli. Tagad viss ir beidzies, esmu lidmašīnā, gaidu lidojumu un tad jau redzēsim, kas notiks," "Panorāma" sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martinss Gauss.
Savukārt aģentūrai LETA M. Gauss sacīja, ka atlaišana no "airBaltic" valdes priekšsēdētāja amata viņam bijis pārsteigums, tomēr politiķi to jau kādu laiku pieprasījuši.
Vienlaikus Gauss norādīja, ka nevar piekrist uzticības trūkumam, jo ir pārredzami rīkojies attiecībā uz uzņēmuma darbību.
Vaicāts, vai būtu ko mainījis savā darbībā, Gauss sacīja, ka "nē, es censtos vadīt uzņēmumu tādā pašā garā, jo arī šodien tas ir labs uzņēmums".
Gauss novēlēja jaunajam izpilddirektoram Paulam Cālītim atrast labāku veidu, kā iegūt sabiedrības uzticību tam, ko dara "airBaltic". Cālīša uzmanības centrā jābūt kapitāla piesaistei turpmākai izaugsmei un parādu samazināšanai, norādīja Gauss.
Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.
Tādējādi no pirmdienas "airBaltic" pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs esošais valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis. Tāpat darbu uzņēmuma valdē turpinās valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.
Pirmdien akcionāru sapulces laikā "airBaltic" lielākais akcionārs - SM - pauda neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Gausam. Pēc akcionāru sapulces "airBaltic" padome sasauca ārkārtas padomes sēdi. Ņemot vērā akcionāra pausto neuzticību, padome pieņēma lēmumu no pirmdienas no amata atbrīvot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Gausu.
Jau ziņots, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.