Dažiem suņiem ir pastāvīga vajadzība rakt: viņi rok bedres, pastaigājoties ierok degunu zemē, un mājās viņi var saplēst iecienītāko dīvānu. Tas ir instinkts, kam ir tik grūti pretoties.
Pavasaris nāk ar sauli, siltumu un plašām iespējām doties piedzīvojumos kopā ar mājdzīvniekiem. Tomēr līdz ar dabas atmodu pieaug arī riski: pēc ziemas aktivizējas dažādi parazīti. Veterinārārste Krista Resne uzsver, ka rūpīga profilakse, vakcinācija, regulāra kopšana un sabalansēts uzturs šajā laikā ne tikai uzlabos mājdzīvnieka pašsajūtu, bet arī palīdzēs saimniekam izvairīties no liekām raizēm un iespējamām dzīvnieka veselības problēmām nākotnē.
Ikviens, kuram ir mājdzīvnieks, zina, cik liela var būt beznosacījumu mīlestība pret dzīvnieku. Bet vai mājdzīvnieks var sniegt tikpat daudz ieguvumu veselībai kā mūsu draugi? Kā tad mājdzīvnieks padara saimnieku veselīgu un laimīgu.
Būt vienam nav viegli. Bet, ja esat viens no daudzajiem vientuļniekiem, kam ir mājdzīvnieks, jums ir paveicies - zinātne apgalvo, ka ceļš uz laimi ir bruģēts ar ķepu nospiedumiem, raksta “Newyork Post”.
Ja pamanāt, ka suns izskatās nožēlojams un plūst asaras, maz ticams, ka mājdzīvnieks pēkšņi ir kļuvis skumjš vai nostalģisks. Pārmērīga acu asarošana var liecināt par veselības problēmām.
Dažos gadījumos mājdzīvnieka smaids ir zīme, ka ar viņu viss ir kārtībā. Un citos gadījumos tas liecina par smagu stresu un diskomfortu. Droši vien esat redzējuši suņus "smaidām".
Cilvēkiem tikai šķiet, ka noteikti žesti pauž vissirsnīgākās jūtas. Patiesībā tie kairina vai pat kaitē dzīvniekiem, apliecina zoopsihologi. Kā saimnieki nepareizi mīl savus dzīvniekus.
Vilku pieradināšana un pārtapšana par suņiem, iespējams, notikusi pēc pašu plēsēju iniciatīvas, kuri deva priekšroku kopdzīvei ar cilvēkiem, nevis izdzīvošanai savvaļā, raksta zinātniskais žurnāls “Live Science”, atsaucoties uz jauna pētījuma datiem.
Suņi var izskatīties burvīgi, kad tie snauž, taču viņu miega ieradumi patiesībā sniedz interesantas norādes par to, kā dzīvošana kopā ar cilvēkiem ir ietekmējusi suņu uzvedību.
Pētnieki no Vīnes Veterinārmedicīnas universitātes ir izstrādājuši negaidītu veidu, kā mijiedarboties ar suņiem, kas nodrošina, ka mājdzīvnieks izpildīs komandas.
Nepieskatīti kaķi, īpaši vecāki un vājāki dzīvnieki, kaķēni un pat kucēni arī pilsētvidē var kļūt par vieglu medījumu lapsām un citiem savvaļas plēsējiem, kas barības meklējumos arvien biežāk sastopami ne tikai to dabiskajā dzīves vidē, bet arī pilsētās, norāda Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore.
Ja pamanāt, ka kaķa acis asaro, nevajadzētu to ignorēt. Dažos gadījumos palīdzēt mājdzīvniekam varat pats, bet dažreiz nevar iztikt bez veterinārārsta palīdzības. Turklāt labāk dzīvnieku pēc iespējas ātrāk parādīt speciālistam.
Pētījumi liecina, ka suņa turēšana mājā ir veselīgas un laimīgas dzīves atslēga. Bet vai tā tiešām ir taisnība? Budapeštas Universitātes zinātnieki veikuši aptauju starp suņu īpašniekiem un noteikuši vairākas priekšrocības un trūkumus, ja mājā ir mājdzīvnieks.
Bieži vien kaķu un suņu īpašnieki sevi dēvē par savu mīluļu “mammu” un “tēvu” un uztver tos gandrīz kā savus bērnus: ģērbj, lutina un lolo. Kāpēc tas notiek?
Lai gan kaķi neizpauž mīlestību tā, kā to dara cilvēki, lai saprastu, vai mājas mīlulis patiešām jūs mīl, ir tikai jāiemācās atšifrēt viņu valodu, raksta “PetsRadar”.
Uz ielas kakla siksna sunim ir vienkārši nepieciešama: pirmkārt, tai var piestiprināt pavadu, otrkārt, bēgšanas gadījumā jebkurš garāmgājējs varēs atrast adresi, īpašnieka numuru uz siksniņas un atgriezt pazudušo dzīvnieka mājās. Bet vai šis aksesuārs tiešām ir nepieciešams četrās sienās?
Mainoties gadalaikiem un iestājoties aukstākam laikam, mājdzīvnieku īpašniekiem jāzina daži padomi, ko ievērot rudens mēnešos. Mājdzīvnieku īpašniekiem, protams, ka nepatīk redzēt savu kaķi vai suni stresainu vai ar sliktu veselību, tāpēc rudens sezonā mīluļi jāuzrauga īpaši, lai apzinātos jebkādas briesmas.