Vairāk nekā 34 000 cilvēku parakstījušies par grozījumiem Civillikumā, aicinot normatīvajā regulējumā noteikt, ka dzīvnieki nav manta (ar no tā izrietošajām īpašuma tiesībām), bet gan dzīvas būtnes. Saeimas Prezidijs šonedēļ nodevis iniciatīvu tālākai izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Iniciatīvas autori norāda, ka sodi, ko nosaka Krimināllikums un Dzīvnieku aizsardzības likums ir cīņa ar sekām, taču nepieciešama arī preventīva sabiedrības izglītošana un domāšanas maiņa ilgtermiņā, ziņo "Millton" pārstāvji.
“No Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvjiem izskanējusi ideja, ka risinājums būtu grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā un Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka dzīvnieku turēšanas, labturības un aizsardzības kārtību, taču stingrāki sodi ir cīņa ar sekām, turklāt, ne vienmēr tas ir efektīvi. Paralēles varētu vilkt ar transporta līdzekļa vadīšanu reibumā - pērnā gada jūlijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, padarot sodus par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vēl bargākus. Taču CSDD dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros vismaz vienam no vadītājiem ir konstatēts reibums, tāpat saglabājas tikpat augsts un vēl augstāks. Tas mudina domāt, ka fokusēšanās tikai uz sodiem nav veiksmīgākais risinājums,” norāda iniciatīvas autore Marta Mackeviča.
Iniciatīvas autori cer uz produktīvu un jēgpilnu diskusiju parlamentā, kā arī norāda - grozījumi Civillikumā nozīmē ne tikai skaidru pozicionējumu, ka dzīvnieki ir dzīvas, justspējīgas būtnes, bet arī Latvijas tēla stiprināšanu starptautiskajā vidē, pievienojoties tām attīstītajām valstīm, kuras ir veikušas attiecīgos grozījumus, piemēram, Vācija, Austrija, Francija, Spānija, Šveice u.c.
Šobrīd Civillikuma 841. pants nosaka, ka “Lietas ir ķermeniskas vai bezķermeniskas. Bezķermeniskas lietas ir dažādas personiskas, lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas.”. Mērķis būtu papildināt minēto pantu ar otro daļu šādā redakcijā “Dzīvnieks nav lieta. Dzīvnieks ir aizsargājams ar speciāliem likumiem. Ievērojot likumus, kas tos aizsargā, uz dzīvniekiem attiecas īpašuma tiesības.”.
Svarīgi atzīmēt, ka iniciatīvas mērķis nav piešķirt dzīvniekiem pilntiesīga tiesību subjekta statusu. “Spekulācijas par to, ka, veicot šādus grozījumus Civillikumā, dzīvniekiem būs tādas pašas juridiskās tiesības un pienākumi kā cilvēkiem, ir muļķīgas,” norāda parakstu vākšanas iniciatore.