„Finanšu sistēmas kapitālā remonta” gaitā Latvija laimīgi paglābās no iekļaušanas „pelēkajā sarakstā”, taču nupat sāk izskatīties, ka blaknes zālēm pret „netīro naudu” ir kļuvušas Latvijas tautsaimniecības organismam kaitīgākas par pašu slimību.
Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa kandidāts Andris Vilks pazīstams kā finanšu ministrs laikā, kad premjera Valda Dombrovska vadībā notika strauja Latvijas ekonomikas apzināta samazināšana (nosaukta labskanīgā eifēmismā – konsolidācija).
Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam līdz 4,7% pretstatā jūnijā prognozētajam kritumam 7,5% apmērā, otrdien pavēstīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien atbalstīja Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvja un bijušā finanšu ministru Andra Vilka kandidatūras virzīšanu Latvijas Bankas (LB) Padomes locekļa amatam.
Latvijas iedzīvotāji šogad augustā skaidrā naudā nedēļā veica 32% maksājumu, kamēr gadu iepriekš 44% maksājumu tika veikti skaidrā naudā, liecina Latvijas Bankas publiskotā "Maksājumu radara" dati.
Šis nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas ir jādara, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks centrālās bankas padomes locekļa amatam izvirzījis Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku, pavēstīja Latvijas Bankā
Jaunākais piedāvājums nodokļu reformas jomā ir solis pareizā virzienā, samazinot darbaspēka nodokļu slogu, taču būtu jādomā par budžeta ieņēmumus kompensējošiem mehānismiem, palielinot patēriņa nodokļus, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Ja Covid-19 vīrusa izplatība Latvijā prasīs atjaunot ierobežojumus, tas valsts ekonomikai vairs nebūs tik sāpīgi, jo būsim tam gatavi, šādu viedokli sarunā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu paudis Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks.
Covid-19 krīzes dēļ pieaugušo valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Rīt valdība plāno pieņemt konceptuālu lēmumu par Latvijas Bankas un Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) apvienošanu, šodien pēc koalīcijas partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijas Banka šogad Latvijā prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 6,5%, bet gada vidējā inflācija lēsta 0,5% apmēra, pavēstīja centrālajā bankā.
Samazinājums Latvijas ekonomikā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ šogad varētu būt mērāms ar viencipara skaitli, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Nākamnedēļ Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks plāno tikties ar iesaistītajām finanšu institūcijām, lai detalizēti apspriestu ideju par tā dēvēto "trekno gadu" bezcerīgo parādu dzēšanu, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks rosina bankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto "trekno gadu" jeb "burbuļa" laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku.
Latvijas Banka 2019.gadā nopelnīja 27,2 miljonus eiro, kas ir par 45% vairāk nekā 2018.gadā, liecina Latvijas Bankas valdes apstiprinātais centrālās bankas 2019.gada finanšu pārskats. 2018.gadā Latvijas banka nopelnīja 14,56 miljonus eiro.
Pagājusī nedēļa beidzās ar milzīgu panākumu Latvijai – pasaules lielvalstu izveidota organizācija finanšu plūsmu uzraudzīšanai nepasludināja Latviju par «jurisdikciju ar stratēģiskiem trūkumiem» (jurisdictions with strategic deficiencies).
Bez finanšu sektora "kapitālā remonta" situācija Latvijas ekonomikā būtu krietni sliktāka, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijā pagājušajā gadā atklātas 1063 viltotas naudas zīmes, kas ir par 6% mazāk nekā 2018.gadā, joprojām Latvijai ierindojoties starp tām eirozonas valstīm, kurās ir vismazākais viltojumu skaits, informē Latvijas Bankā.