Latgale

Latvijas uzņēmumu finanšu analīze rāda, ka visvairāk no ekonomikas lejupslīdes cietušas nozares, kuru darbība bija vērsta uz iekšējā pieprasījuma apmierināšanu, un teju visi šie uzņēmumi joprojām izjūt krīzes sekas, liecina Lursoft IT un SEB bankas veiktais pētījums.

Latgales glābšanas plāns, ar kā palīdzību pašlaik tiek sadalīti nepilni 18 miljoni latu, paredz tikai lielāku pašvaldību glābšanu. Tikmēr mazajiem miestiem atvēlēts glābties pašiem vai attiecīgi turpināt grimt arvien dziļākā trūkumā, gaidot, kad projām aizbrauks pēdējais iedzīvotājs darbspējīgajā vecumā.

Noziedznieku bandai, kas siro pa Latgales vecticībnieku lūgšanu namiem, saskaņā ar baznīcas kanoniem tiek uzlikts lāsts līdz pat ceturtajai paaudzei, un zagtās ikonas nesīs vien postu gan viņiem, gan arī to pasūtītājiem. Visticamā-kais, zagļu grupa ir organizēta, reaģējot uz pieprasījumu no ārzemēm. Pēdējo divu mēnešu laikā notikušas desmit zādzības, bet kopš gada sākuma – Lat-gales reģionā apzagtas jau 16 lauku baznīcas – visās ņemtas ikonas.

Valsts policijas (VP) Iekšējās izmeklēšanas birojs (IDB) nolēmis no dienesta policijā atvaļināt trīs Latgales reģiona amatpersonas, bet vēl vienam policistam piemērots disciplinārsods - rājiens, aģentūrai LETA pastāstīja VP preses pārstāve Sintija Virse.

Šovasar Latgales nevalstiskās organizācijas piedāvā divus vasaras seminārus latgaliešu rakstu valodas apguvei un latgaliskās pašapziņas stiprināšanai.

Interaktīvu pasākumu kopumu - konferenci, tematisko ciemu tirgu un izstādi ietvēra noslēguma forums Tematiskie ciemi – jaunais tūrisma produkts Latgalē un Augštaitijā, kas 7. jūnijā risinājās Daugavpilī.

Pagājušajā nedēļa izskanēja informācija par to, ka apstiprināts Latgales rīcības plāns un finansējums.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende rīt, 8.jūnijā, dosies uz Vārkavu, lai piedalītos forumā "Latgaliešu valoda un latgaliskā identitāte’’, kur kopā ar nozares profesionāļiem diskutēs, meklējot risinājumus latgaliešu valodas un kultūras stiprināšanai un popularizēšanai.

Par Latgales partijas priekšsēdētāju ievēlēts Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, bet par līdzpriekšsēdētāju - bijušais Daugavpils mērs, Saeimas deputāts, kurš ievēlēts no "Vienotības" saraksta, Jānis Lāčplēsis, informē Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Paegle.

Ilgu laiku novārtā atstātajam Latgales reģionam tuvākajos divos gados solītas milzīgas investīcijas uzņēmējdarbības veicināšanai, infrastruktūras sakārtošanai u.tml.

Valdība šodien akceptēja rīkojumu projektu, kas paredz veikt izmaiņas likumā par valsts budžetu 2012.gadam un palielināt finansējumu valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai 4,22 miljonu latu apmērā.

10.maijā Nacionālās apvienības jaunieši Rēzeknē organizēs lāpu gājienu, simboliski pieminot un atceroties vēsturisko dienu, kad tika pieņemts oficiāls lēmums par Latgales pievienošanos pārējai Latvijai.

Arī šogad notiks tradicionālās "Latgales podnieku dienas", kas norisinās no 25. līdz 28.aprīlim.

Valdības darba grupa ir izveidojusi īpašu plānu Latgales attīstības vecināšanai. Absolūtais vairākums (83%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka šāds plāns Latgales attīstības veicināšanai ir nepieciešams (50% - noteikti nepieciešams; 33% - drīzāk nepieciešams). To atklāj pētījumu aģentūras TNS pētījums.

Kamēr Latgales iedzīvotāji gaida maksimāli konkrētus priekšlikumus par to, kā valdība grasās glābt Latgali, politiķi viņus izklaidē ar apšaubāmiem jokiem, dziesmām un ainiņām no kandžas tecinātāju dzīves.

Pirms mēneša dibināta biedrība “Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs” ar Krievijas palīdzību sola attīstīt Latvijas politiķu novārtā atstāto Latgali. Biedrībā iesaistījušies vairāki pazīstami Latvijas zinātnieki - Ivars Kalviņš, Juris Ekmanis, Indriķis Muižnieks. Bet viņu līderis ir uzņēmējs, auditorfirmas “BDO Rīga” direktors, Andris Deniņš, ziņo TV3 raidījums “Nekā Personīga”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumu Latgales attīstībai, informēja VARAM ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) padomnieks Kristaps Kaugurs.

9. jūnijā Sanktpēterburgā Kirova vārdā nosauktajā centrālajā kultūras un atpūtas parkā iecerēts organizēt Latgales dienas, lai veicinātu reģiona atpazīstamību un piesaistītu tam tūristus.

Turpinot polemiku ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, Latgales iedzīvotāju aktīvists Andris Krievs nosūtījis parlamentam atklāto vēstuli, uzsverot: "Mēs- Latgales iedzīvotāji, kuri, maksājot nodokļus Latvijā, uztur viņu (S. Ābotiņu) un viņas ģimenes locekļus, tie paši, kurus viņa atļāvās salīdzināt ar marodieriem, kurus kara laikā nošauj bez tiesas un izmeklēšanas, vairs neesam tik ļoti pārsteigti, ka tik augsta ranga amatpersona kā Saeimas priekšsēdētāja publiski var, it kā, bezatbildīgi atļauties izteikt šādus izteikumus par valsts galveno suverēno varu - tās tautu, un ar ko arī atzīt sevi un Latvijas valsts valdību ar tās budžetu par "politiskiem un ekonomiskajiem līķiem". Demokrātiskā valstī, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un savstarpēja cieņa, šāda attieksme nav pieļaujama, sevišķi no valsts amatpersonas."

Ar šādu iniciatīvu klajā nācis Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Dāvis Stalts, kurš idejai guvis arī kolēģa Jura Viļuma (Zatlera Reformu partija) atbalstu.