Pēdējā laikā izskanējusi informācija, ka Valsts valodas centrs neatbalsta, ka uz topošā Latgales kongresa simtgadei veltītā pieminekļa plānotie uzraksti būs tikai latgaliešu rakstu valodā. Paralēli tiem tiek pieprasīts izvietot uzrakstus arī latviešu literārajā valodā. Lai izskaidrotu radušos situāciju, kā arī latgaliešu valodas lietojuma tiesības un statusu, raidījuma "Pi myusim Latgolā" veidotāji devās uz Valsts valodas centru, kur tikās ar galveno lingvistu Agri Timušku.
"Latgaliešu rakstu valodai ir savs statuss," norāda Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška, "Tā ir viens no latviešu valodas paveidiem, taču jāuzsver, ka šis nav tas paveids, kurš noteikts oficiālajā saziņā. Valsts valodas likums nosaka, ka oficiālajā saziņā un sabiedrības informēšanai paredzētajā tekstā tomēr lietojama latviešu literārā valoda."
Sabiedrībā izskanējušas bažas, ka uz Latgales kongresam veltītā pieminekļa, ko uzstādīs Rēzeknē, iespējams būs nepieciešams tulkot tekstu no latgaliešu uz latviešu literāro valodu. Tomēr Agris Timuška norāda, ka tā nav tulkošana, bet gan teksta piedāvāšana abās latviešu valodas rakstu formās.
Pirms neilga laika Rēzeknes pilsētas dome lēmusi par labu Franča Trasuna domu graudam "Varai pīdar laiceiba, taisneibai - myužeiba", kas tiks izvietots jaunajā piemineklī. Agris Timuška norāda, ka šis gadījums tiks nopietni izvērtēts, tomēr visticamāk, ka Valsts valodas centrs lūgs tekstu uz pieminekļa izvietot abās latviešu valodas rakstu formās. "Tas var būt latgaliski, bet tam jābūt arī latviešu literārajā valodā." saka A. Timuška.
Tieslietu ministrijas Parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks uzskata, ka šis jautājums juridiski nav sakārtots līdz galam. Viņš norāda, ka abām latviešu valodas rakstu formām ir vienādas tiesības: "Latviešu valodai ir divi paveidi - latviešu literārā un latgaliešu rakstu valoda. Abi šie paveidi būtu uzskatāmi par līdzvērtīgiem. Manuprāt, ja ir vienā no šiem rakstu valodas paveidiem uzraksts, tad tas ir valsts valodā rakstīts uzraksts ar tādām pašām tiesībām kā otrā paveidā rakstīts. Ja ir saziņa ar kādām valsts iestādēm, tad var piemēram cilvēks vērsties latgaliešu valodā valsts iestādē un valsts iestādei ir jāsniedz atbilde, un viņi to var darīt jebkurā no latviešu valodas paveidiem. Manuprāt, tie mūsu latviešu valodas paveidi nav tik ļoti atšķirīgi, lai cilvēki nevarētu saprast. Es arī esmu savā profesionālajā darbībā izskatījis iesniegumus latgaliešu valodā, atbildot latviešu literārajā valodā. Man kā ventspilniekam nesagādāja problēmas saprast latgaliešu valodā rakstītu iesniegumu."
Jānis Iesalnieks atzīst, ka saistībā ar latgaliešu valodas lietošanu un statusu ir bijuši pretrunīgi gadījumi. Tomēr pēc Valsts valodas likuma izriet, ka abiem šiem latviešu valodas paveidiem ir līdzvērtīgs statuss. Tāpat Jānis Iesalnieks norāda, ka no ministrijas puses šim jautājumam būtu jāpievērš lielāka uzmanība, jo cilvēkiem vēl aizvien nav viennozīmīgas skaidrības par viņu tiesībām valodas lietošanā.
Lingvists Agris Timuška uzskata, ka latgaliešu valodas aizstāvji savam valodas paveidam pārspīlēti grib piešķirt kādu īpašu statusu: "Negribētu piekrist, ka šis jautājums nav noregulēts līdz galam. Tas ir jautājums par mūsu sabiedrības zināmas daļas vēlmi piešķirt kādam no valodas paveidiem kādu īpašu statusu."
Zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns vadošais partneris Agris Bitāns gan nepiekrīt Valsts valodas centra pārstāvja paustajam viedoklim. Viņš uzskata, ka Latgales pašvaldībām un iedzīvotājiem nav jābaidās lietot savu valodu: "Jebkurā gadījumā likums saka, ka latgaliešu rakstu valoda ir vēsturisks latviešu valodas paveids, līdz ar to juridiski tā ir tā pati latviešu valoda. Līdz ar to tai ir pilnas tiesības būt sabiedriskā apritē, līdzīgi kā latviešu literārajai valodai."