Latgalē varētu ieviest IIN atvieglojumus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) līdz šī gada beigām sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM), Ekonomikas ministriju (EM) un Labklājības ministriju (LM) izvērtēs iespēju veikt grozījumus likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, paredzot Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus, šodien vienojās Ministru kabinets (MK).

Valdība sēdē ministri uzklausīja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu par Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam ieviešanu.

Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai, rezultātā stiprinot piederības sajūtu, veicinot vienotas un saliedētas sabiedrības veidošanu. Projektu īstenošanas gala termiņš tika noteikts 2022.gada 30.decembris.

VARAM skaidro, ka pašlaik par ES fondu līdzekļiem - 52,24 miljoniem eiro -, plānots radīt 861 jaunu darba vietu, kas Latgales reģionā samazinātu bezdarbu par 0,641%, piesaistīt investīcijas 60,67 miljonu eiro apmērā, kā arī degradētās teritorijas samazināt par 127,5 hektāriem.

Uz 2017.gada 1.maiju CFLA iesniegti seši projekti 23,9 miljonu eiro apmērā, kas ir 46% no kopējā ERAF finansējuma, no kuriem divi projekti ir jau apstiprināti un plānots, ka apstiprinātajos projektos tiks radītas 34-58 jaunas darba vietas. Kopā sešu iesniegto projektu laikā plānots radīt 537 darba vietas, kas ir 62,4% no paredzētās rezultatīvo rādītāju vērtības.

Ministrija norāda, ka, ņemot vērā Latgales sociālekonomisko situāciju un augstāko bezdarba līmeni Latvijā, nepieciešams ES fondu vidusposmā izvērtēt papildus finansējuma piešķiršanas iespējas, lai sasniegtu 1% ietekmi uz bezdarba samazinājumu. Lai to sasniegtu, nepieciešams izveidot 1345 jaunas darba vietas, tas ir jau plānotās 861 un papildu 484 jaunas darba vietas. Lai izveidotu 1345 jaunas darba vietas, nepieciešams nodrošināt kopējo finansējumu 81 751 182 eiro Eiropas Reģionālās attīstības fondā, tas nozīmē, ka pašlaik plānotajiem 52 247 026 eiro papildus nepieciešami 29 504 156 eiro.

Scanpix

Papildu pamatmērķa programmām Latgales reģiona partneri var iesaistīties Eiropas strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" 2014.-2020.gada ietvaros īstenotajās Latvijas-Krievijas un Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros, kā arī Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmās, kur partnerībā ar institūcijām no citām valstīm var īstenot sadarbības projektus tādās jomās kā uzņēmējdarbības veicināšana, lai paaugstinātu darbojošos mazo uzņēmumu skaitu, jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde un veicināšana, izmantojot vietējos resursus, lai paaugstinātu tūristu interesi par programmas reģionu, kā arī nodarbinātības stimulēšana, tādējādi veicinot Latgales reģiona izaugsmi.

2017.gadā "Interreg V-A" Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam Uzraudzības komiteja 1.projektu pieteikumu konkursā apstiprināja 41 projektu par kopējo ERAF finansējumu Latvijas partneriem 10,5 miljoni eiro. No tiem 15 projektu aktivitātes notiks arī Latgales reģionā. Šajos projektos ir pārstāvēti 24 partneri no Latgales reģiona, kas indikatīvi varētu nodrošināt Latgales reģionam aptuveni 3,3 miljonus eiro programmas ERAF finansējuma piesaisti.

VARAM norāda, ka 2017.gadā noslēdzās pirmais Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros izsludinātais atklātais projektu konkurss, un pašlaik notiek projektu vērtēšanas process, savukārt, Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projektu konkurss tiks izsludināts 2017.gada vasarā.

Pērn tika izveidota Latgales speciālā ekonomiskā zona, kuras mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanai un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Uzņēmumi, kas plāno attīstīt savu saimniecisko darbību Latgales reģionā un veikt ieguldījumus attiecīgajā Latgales sociāli ekonomiskās zonas teritorijā, sākot ar 2017.gada 2.janvāri var pretendēt uz ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm 80% apmērā. Plānots, ka tiks nodarbināti vairāk kā 200 strādājošie, kas nodrošinās nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latgales speciālā ekonomiskā zonā ir iespējams noteikt 5% no Latgales kopējās teritorijas - tā pastāvēs līdz 2035.gada 31.decembrim.

MK nolēma, ka VARAM līdz šī gada beigām sadarbībā ar FM, EM un LM jāizvērtē iespēju veikt grozījumus likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, paredzot Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā IIN atvieglojumus. Tāpat FM sadarbībā ar VARAM līdz 2019.gada 31.decembrim ES fondu vidusposma izvērtējuma ietvaros kontekstā ar papildu finansējuma nepieciešamību reģionālajai attīstībai kopumā jāizvērtē iespēja papildu ERAF finansējuma novirzīšanai Latgales teritoriju revitalizācijai.

Turklāt VARAM atbilstoši MK apstiprinātajiem Saprašanās memorandiem par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentiem programmas "Latvijas reģionu attīstībai un nabadzības mazināšana" konceptā prioritāri jāparedz atbalsts Latgales reģionam.