kuģi

Baltijas jūrā Zviedrijas dienvidu piekrastē pirmdien pēc divu kravas kuģu sadursmes pazuduši vismaz divi cilvēki, pavēstīja Zviedrijas un Dānijas varasiestādes. Viens no kuģiem apgāzies.

Laiks uzmetis mums cilpu gandrīz precīzi 31 gada platumā, dodot iespēju šodien izteikties ar avīzes “Atmoda” vārdiem 1990. gada 16. oktobrī: “Latvijas pagājušās nedēļas notikumu kaleidoskopā prāmja pienākšana uzskatāma par notikumu numur viens”.

Ceturtdien divi Francijas patruļkuģi nosūtīti uz ūdeņiem pie Džersijas salas, kur protestā par zvejas tiesībām iesaistījušies vairāk nekā 50 Francijas zvejas kuģi. "Ar aptuveni 50 zvejas kuģiem rajonā mēs gribējām pārvietot šos divus kuģus," pavēstīja Lamanša un Ziemeļjūras krasta apsardzes dienesta preses pārstāvis. Viņš vienu kuģi identificēja kā žandarmērijas kuģi, bet otru kā jūras administrācijas patruļkuģi. Raidorganizācija "France 3" ziņo, ka Francijas zvejas kuģi no rīta nostājušies Džērsijas galvenās ostas pilsētas Senthelieras ostā tā, ka citi zvejas kuģi no tās nevar izbraukt. Lielbritānija paziņojusi, ka nosūtīs divus karaflotes kuģus patrulēt pie Džērsijas zvejas tiesību strīdā ar Franciju, kas draudējusi šī strīda dēļ pārtraukt Džērsijas elektroapgādi. Divi karaflotes patruļkuģi "novēros situāciju" pēc tam, kad Francijas jūras ministre Annika Žirardēna otrdien draudēja, ka Francija ir gatava īstenot "atbildes pasākumus" pret Džērsijas vilcināšanos izsniegt jaunas zvejas licences Francijas kuģiem. Apmēram 100 Francijas zvejas kuģu gatavojas ceturtdien doties uz Džērsijas galveno ostas pilsētu Senthelieru, lai sarīkotu protesta akciju un šobrīd rajonā jau atrodas vairāk nekā 50 franču zvejas kuģi. Francijas Normandijas reģiona zvejniecības nozares vadītājs Dimitrijs Rogofs gan bija solījis, ka šie kuģi nemēģinās bloķēt ostu un jau pēcpusdienā atgriezīsies Francijā. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien sarunā ar Džērsijas galveno ministru senatoru Džonu Lefondru un Džērsijas ārlietu ministru Īenu Gorstu "uzsvēra savu nelokāmo atbalstu" Džērsijai. "Premjerministrs un galvenais ministrs uzsvēra steidzamo nepieciešamību pēc saspīlējuma deeskalācijas un dialoga starp Džērsiju un Franciju par pieeju zvejai," sacīja Dauningstrītas pārstāvis. "Premjerministrs uzsvēra savu nelokāmo atbalstu Džērsijai. Viņš sacīja, ka jebkāda blokāde būtu pilnīgi nepamatota. Īstenojot piesardzības pasākumu, Lielbritānija nosūtīs divus piekrastes patruļas kuģus novērot situāciju." Džērsija 95% no elektroenerģijas saņem no Francijas pa trim jūras kabeļiem. Saskaņā ar Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) Tirdzniecības un sadarbības vienošanos (TCA) Džērsijas valdība ir ieviesusi jaunus noteikumus, kas paredz, ka Francijas kuģiem ir jāiesniedz pierādījumi par iepriekšēju zvejošanu Džērsijas ūdeņos, lai tie varētu saņemt zvejas licenci. Francijas iestādes ir paziņojušas, ka "jaunie tehniskie pasākumi" zvejai pie Normandijas salām nav paziņoti ES, tāpēc tie ir "spēkā neesoši".

Norvēģijas jūrā jau vairākas dienas bez apkalpes dreifē Nīderlandes kravas kuģis. Pateicoties sliktajiem laika apstākļiem, 12 cilvēku apkalpe tika evukēta no kuģa. "Eemslift Hendrika" kuģis, kas pārvadā laivas no Brēmerhavenas Vācijā uz Kolvereidu Norvēģijā, pirmdien paziņoja par ārkārtas situāciju, tuvojas spēcīga vērta. Norvēģijas glābšanas dienesti evakuēja kuģa apkalpi. Astoņi no divpadsmits apkalpes locekļiem tika evakuēti ar helikopteru, savukārt četriem bija jāielec jūrā, lai viņus varētu izglābt. Daļa no pārvadātās kravas jau ir iekritusi jūrā, pateicoties lielajiem viļņiem. Uz kuģa atrodas arī 350 kubikmetri mazuta, 75 kubikmetri dīzeļdegvielas un 10 kubikmetri smēreļļas. Lai mazinātu risku, ka varētu notikt degvielas noplūde, Norvēģijas glābšanas dienesti plāno kuģi aizvilkt līdz tuvākajai ostai, tomēr pašlaik tam traucē sliktie laika apstākļi.

Pagājušā gadā Latvijas Jūras administrācija Kuģošanas drošības inspekcijas ārvalstu kuģiem veiktajās 186 kontroles inspekcijās aizturēti trīs ārvalstu kuģi, informēja VSIA Latvijas Jūras administrācija.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "Aerones" ir saņēmis Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) 2,5 miljonu eiro dotāciju, lai testētu un pielāgotu jau izstrādātos sauszemes vēja turbīnu lāpstiņu pārbaudes, apkopes un remonta risinājumus vēja turbīnu apkalpošanai atklātā jūrā.

Latvijas Jūras administrācija (LJA) vairāku pēdējo gadu laikā, veicot pārbaudes uz kuģiem, kas transportē bīstamās un piesārņojošās kravas, pārkāpumus nav konstatējusi, pauda LJA pārstāve Sarma Kočāne.

Latvijas Parīzes memoranda komitejas jaunajā kuģu karogu valstu izkārtojumu baltajā, pelēkajā un melnajā sarakstā saglabājusi vietu baltajā sarakstā, ieņemot 32.vietu,  informēja Latvijas Jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne.

Latvijas robežas tuvumā šodien konstatēti septiņi Krievijas bruņoto spēku kuģi, uzzināja Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Amerikas Savienotās Valstis nosūtīs uz Tuvajiem Austrumiem kuģu grupu lidmašīnu bāzes kuģa "USS Abraham Lincoln" vadībā un bumbvedējus, lai dotu "skaidru un nepārprotamu vēstījumu" Irānai, paziņojis ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons.

Rīgā no šodienas līdz 6.maijam viesosies trīs NATO 1.pastāvīgās jūras spēku grupas kuģi, informēja Aizsardzības ministrijā.

Baltijas jūrā netālu no Vācijai piederošās Rīgenes salas otrdien saskrienoties diviem kuģiem, ievainoti 15 cilvēki, pavēstīja krasta apsardzes amatpersonas.

Dažas dienas pirms Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministru vizītes Ukrainā Krievija sākusi laist kuģus uz Ukrainas Azovas jūras ostu Mariupoli, trešdien pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.

Pirmdienas pēcpusdienā sācies ugunsgrēks uz diviem kuģiem Kerčas šaurumā Melnajā jūrā. Krievijas Jūras Aģentūra vēsta, ka ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši vismaz 10 jūrnieki.

Rīgas Pasažieru termināļa piestātnē šodien un rīt no plkst.13 līdz 16 apskatei klātienē būs pieejami četri Vācijas Jūras spēku kuģi.

Ziemeļjūrā ir iekrituši ap 270 konteineru, tai skaitā vismaz četri ar bīstamu vielu, no kravas kuģa, kas vētras laikā brauca no Beļģijas uz Vāciju, trešdien paziņoja Vācijas jūras ārkārtas situāciju pavēlniecība.

ASV piešķirs Ukrainai papildu desmit miljonus dolāru jūras spēku nostiprināšanai, šo lēmumu pieņemot uz nesenā Kerčas šauruma konflikta fona, piektdien pavēstīja ASV Valsts departaments.

Ukrainas jūras spēku komandieris Ihors Vorončenko piedāvājis sevi Krievijai apmaiņā pret Krievijas sagūstīto 24 Ukrainas jūrnieku atbrīvošanu. Šādu priekšlikumu Vorončenko izteicis intervijā, kas ceturtdien publicēta Vācijas laikrakstā "Bild".

Ukraina gatavojas iesniegt prasību ANO Starptautiskajā tiesā, prasot atzīt Krievijas vainu par agresiju Kerčas šaurumā, paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas centrs "Bellingcat" konstatējis, ka Ukrainas karaflotes kuģi, kuriem 25.novembrī uzbruka Krievija, tika apšaudīti starptautiskajos ūdeņos.