Latvijā valsts valoda ir latviešu. Taču, kā zināms, realitātē Latvijā ļoti daudz skan arī krievu valoda. Kinorežisore Dzintra Geka vietnē "Facebook" dalījusies ar kādu rūgtu atziņu pēc Mežciema pansionāta apmeklējuma.
Sākot rezidentūras gaitas, bieži vien rezidenti saskaras ar psihoemocionālu vardarbību un spiedienu saziņā izmantot krievu valodu, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Jānis Vētra.
Opozīcijas deputāte Ilze Indriksone (NA) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, aicinot komisiju uzsākt pērn Nacionālās apvienības virzītos grozījumus, kas rosina aizliegt titrēt filmas krievu valodā.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, nosakot, ka darbiniekiem nedrīkst prasīt svešvalodu zināšanas, ja vien svešvalodu zināšanas nav objektīvi pamatotas.
2022. gada 29. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā (Vienota skola) trīs gadu laikā.
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicina veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai aizliegtu krievu valodas izmantošanu pilsētvidē, aģentūru LETA informēja politiķa birojā.
Latvijā veiktā pāreja uz izglītības iegūšanu tikai valsts valodā nepārkāpj Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un nediskriminē krievus, secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), skatot lietu "Djeri un citi pret Latviju".
Skolēnu vecāki, kuru atvases apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, līdz 21.jūnijam vēl var rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Stājušies spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības skolēniem, kuri apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, jau šogad rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Iesniegums skolēna vecākiem jāiesniedz izglītības iestādei rakstveidā līdz 21. jūnijam.
Šā gada 22. maijā stājas spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības skolēniem, kuri apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, jau šogad rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Iesniegums par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves skolēna vecākiem jāiesniedz izglītības iestādei rakstveidā līdz 21. jūnijam.
Piektdien protestā pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) biroja saistībā ar gaidāmajām priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā piedalījušies aptuveni desmit cilvēki un tas aizritējis bez pārkāpumiem, informēja Valsts policijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) Redakcionālā padome pašlaik neizskata iespēju atcelt multimediju platformā "Rus.lsm" plānotās Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debates krievu valodā, aģentūru LETA informēja LTV.
Labklājības ministrija (LM) piedāvā kompromisa risinājumu, lai darbiniekiem netiktu nepamatoti prasītas krievu valodas zināšanas, secināms no ministrijas pārstāvju iesniegtajiem priekšlikumiem Darba likuma grozījumos.
Valdība lēma, ka skolās pēc trīs gadiem sāks pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā. Šobrīd krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. TV3 raidījumā "900 sekundes" “Kantar TNS” aptaujā noskaidrots, kā šādas pārmaiņas vērtē iedzīvotāji!
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšlikumiem atteikties no radio reklāmām un radio programmām krievu valodā trūkst argumentēta pamatojuma, aģentūrai LETA pauda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) valdes loceklis un radio "SWH" komercdirektors Filips Rubenis.
Skolēni varēs atteikties mācīties krievu valodu. Šādus likuma grozījumus rīt skatīs Saeima pēdējā lasījumā. Ja jaunieši sāks masveidā izmantot šo politiķu piedāvāto iespēju, izglītības sistēmu gaida jauns un liels satricinājums. Jo krievu valodu kā otru svešvalodu pašlaik apgūst vairāk nekā puse skolēnu. Bet citu svešvalodu skolotāju, piemēram, vācu vai franču, jau tagad trūkst. “360TV ZIŅneši” devās uz skolu lai saprastu situāciju uz vietas.
Viens no Latvijas iekšējās nestabilitātes faktoriem, kas laiku pa laikam uzpeld, šūpojot kopējo laivu, ir valodu jautājums. Šobrīd tas atkal aktualizējies saistībā ar Nacionālās drošības koncepcijā ierakstīto prasību no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju saturu veidot tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) paziņojumu, ka tā šo prasību izpildīt nevar, jo tas būšot pretrunā ar Satversmē ierakstītajām mazākumtautību tiesībām.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.