Pagājušās nedēļas straujā Krievijas rubļa vērtības krišanās atbalsojusies arī Baltkrievijā. Lai gan formāli vietējās valūtas devalvācija nav notikusi, ārzemju valūtas sadārdzināšanās, uzliekot jaunu komisijas maksu, novedusi pie tā, ka veikalos par deficītu kļuvušas dažādas preces.
Viļņas arhibīskaps, Lietuvas Bīskapu konferences priekšsēdētājs Gintars Grušs šonedēļ intervijā aģentūrai "Catholic News Service" brīdinājis par iespējamu Krievijas agresiju pret Lietuvu, Latviju un Igauniju un norādījis, ka Rietumi pilnībā neapzinās Krievijas izvērstā propagandas kara apmērus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien notikušās ikgadējās preses konferences laikā prognozēja, ka valstī ir gaidāmas turpmākas ekonomiskās grūtības, taču pēc diviem gadiem atsākšoties izaugsme. Ekonomiskie jautājumi pasākumā bija vieni no visplašāk iztirzātajiem.
Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien samitā Briselē aizstāvēja bargās Maskavai noteiktās sankcijas, kas ir viens no Krievijas ekonomikas pašreizējās likstas izraisījušajiem faktoriem.
Sankciju dēļ Krievija zaudējusi ārvalstu investīcijas miljardu eiro vērtībā, uzskata Maskava, kamēr zemo naftas cenu dēļ Krievijas rublis pēdējo dienu laikā piedzīvojis dramatisku kritumu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārējo pasauli uzskata par ienaidnieku, kas mēģina sagraut Krievijas suverenitāti, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks šodien ES dalībvalstu līderu samitā Briselē aicinājis pieņemt stingru un atbildīgu stratēģiju attiecībā pret Krieviju, vēsta BBC news.
Krievijas militārā aktivitāte Zviedrijas tuvumā ir sasniegusi bezprecedenta apmērus, ceturtdien norādījuši Zviedrijas bruņotie spēki, piebilstot, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš Aukstā kara laikiemm, vēsta izdevums The Local.
Krievijas rubļa katastrofālo lejupslīdi Latvijā daudz manīt nevar, vienīgi valūtas maiņas punktos Krievijas rubli iepērk ar ļoti lielu cenas rezervi. Neatkarīgās aptaujātie eksperti gan atzina, ka Krievijas rubļa devalvācija būs jūtama arī Latvijas ekonomikā, turklāt visai nepiepriecinoša. Iespējamie ieguvumi no rubļa dramatiskā kritiena nekompensēšot to postu, ko Latvijas ekonomikai var nodarīt svarīgs kaimiņš ar nestabilu finansiālo situāciju, augstu inflāciju un strauji krītošu naudas vērtību.
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, kad parādījās plašas iespējas ikvienam sākt būvēt savu māju, mākslinieks Agris Liepiņš būvniecības censoņiem mēdza teikt: «To, cik kvalitatīvi māja ir uzcelta, varēs redzēt, kad ārā būs mīnus trīsdesmit grādi. Tikai tad visi defekti būs redzami.»
Katastrofālos tempos krītot Krievijas rublim, Krievijas slavenības metušas kaunu pie malas un sociālajos tīklos izplatījušas attēlus, lūdzot "glābt viņu naudu".
Krievijas rubļa vērtības kritums raisījis iepirkšanās drudzi, patērētājiem steidzot iegādāties elektronikas preces, mēbeles un automašīnas, pirms cenas pieaug vēl vairāk.
Sakarā ar rubļa kursa kritumu Krievija piedzīvo strauju ekonomisko lejupslīdi, tiek atlaisti prokremliskie mediji un vietējie uzņēmumi pārtrauc darboties.
Latvijas teritorijā 48 stundas atļauts uzturēties Krievijas Aizsardzības resora darbiniekiem. Pašlaik viņi inspicē militāros poligonus un šautuves, bet Latvijas armijas vienību komandieri viņiem atskaitās par mūs personālsastāvu un bruņojumu.