Krāpnieki

Iepriekš vēstīts, ka krāpnieki, uzdodoties par bankas darbiniekiem, zvana cilvēkiem un lūdz sniegt sensitīvu informāciju, kuru bankas parasti nekad neprasa. Šodien SEB banka ziņo par mēģinājumiem piekļūt klientu datiem ar e-pastu palīdzību.

Pagājušajā nedēļā jau informējām par šobrīd izplatītu krāpšanas veidu – krāpnieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, no iedzīvotājiem iegūst maksājuma kartes datus un paroles. Viltvārži zvana laikā informē personu par it kā aizdomīgu darījumu bankas kontā un, lai to anulētu, lūdz nosaukt kartes numuru, PIN kodu un citu sensitīvu informāciju. Krāpnieku mērķis ir iegūt citas personas piekļuves rīkus – lietotāja vārdu, paroles, maksājumu karšu datus, SmartID pin kodus, lai vēlāk iegūtu piekļuvi konkrētās personas elektroniskiem finanšu līdzekļiem un pārskaitītu tos uz ārzemju kontiem, kurus izsekot ir ļoti grūti. Šo divu nedēļu laikā trīs kurzemnieces ir kļuvušas par krāpnieku upuriem, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā ir aktivizējušies krāpnieki, kas izmanto Latvijā labi zināmu personu vārdus, lai interneta vidē reklamētu dažādus produktus un tādējādi pievilinātu pircējus. Lai palīdzētu iedzīvotājiem pasargāt sevi šādos gadījumos, sagatavoti vairāki padomi.

Policijā Ludzā pagājušajā mēnesī iesniegtas četras sūdzības un lielākā izkrāptā summa ir teju 700 eiro apmērā.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" brīdina par krāpnieciskiem zvaniem investēt apšaubāmās finanšu platformās.

Žurnāliste un ziņu raidījuma "900 sekundes" vadītāja Kristīne Garklāva kļuvusi par krāpnieku upuri.

Kārtējo reizi Latvijas iedzīvotājus sazvanījuši krāpnieki, kuri cenšas uzdoties par bankas darbiniekiem, lai izvilinātu sensitīvus datus.

Beidzoties ārkārtējai situācijai Latvijā, digitālajā vidē diemžēl novērojams jauns krāpšanas gadījumu vilnis. Kādi ir šobrīd Latvijā TOP5 vīrusi digitālajā vidē un kā no tiem sevi pasargāt iedzīvotājiem un uzņēmumiem, stāsta drošības programmatūras “ESET” tehnoloģiju konsultants Egils Rupenheits un datu tehnoloģiju uzņēmuma “SQUALIO” valdes loceklis Gatis Ošs.

Luminor banka ir saņēmusi informāciju par krāpnieciskiem zvaniem iedzīvotājiem, kad, uzdodoties par bankas pārstāvjiem, tiek zvanīts bankas klientiem, ar mērķi izkrāpt internetbankas pieejas datus.

Šā gada jūnija mēnesī konstatēti 4 gadījumi, kad vietējiem iedzīvotājiem piezvana personas, kuras stādās priekšā kā bankas darbinieki, nosaucot pat personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, internetbankas lietotāja vārdu, kurai ir zvanīts, un sakarā ar it kā kaut kādu problēmu ar personas kontu un lai šo problēmu novērst, lūdz apstiprināt pieslēgšanu ar smart ID programmu. Kā rezultātā no personas konta tiek nozagti  visi naudas līdzekļi, kas tajā atrodas.

Sociālajos tīklos izplatīts kārtējais brīdinājums neuzķerties uz krāpniekiem, kuri uzdodas par bankas darbiniekiem un pieprasa nosaukt bankas kartes datus.

Fitnesa skaistule Juta Valdmane aicina sekotājus un iepazīšanās aplikācijas "Tinder" lietotājus neuzķerties uz viltvāržiem, kuri izmanto Jutas bildes vai pat vārdu.

Pēdējās nedēļas laikā ir saņemta informācija par mēģinājumiem pamudināt personas apstiprināt piekļuvi viņu bankas lietotnēm, izmantojot Smart-ID. Smart-ID izstrādātājs SK ID Solutions, Latvijas Finanšu nozares asociācija un bankas aicina būt uzmanīgiem.

Esi saņēmis telefona zvanu, e-pasta vēstuli vai redzējis internetā un sociālajos tīklos piedāvājumu, kurā ieguldot pat nelielu naudas summu ir iespējams labi nopelnīt? Neuzķeries! Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis vairākas patērētāju ziņas ar lūgumu pēc palīdzības, jo ir uzķērušies uz šādām krāpnieku shēmām. Nereti pēc vienas summas iemaksas tiek pieprasītas papildus iemaksas un, cerot uz peļņu, patērētāji pat aizņemas no kredītiestādēm un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Kredītrisku apdrošināšanas kompānija "Coface Baltics" ir saņēmusi informāciju par krāpniekiem, kuri uzņēmuma vārdā piedāvā privātpersonām viltus aizdevumu apdrošināšanas pakalpojumus.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV brīdina sociālā tīkla facebook lietotājus.

Covid-19 ir radījis apstākļus, par kuriem iepriekš pat nevarējām iedomāties. Organizētā noziedzība ir reaģējusi ātri, rīkojot plaša mēroga kampaņas, lai apkrāptu cilvēkus, kas veic maksājumus, izmantojot viņu bailes un satraukumu saistībā ar koronavīrusa izplatību. Hakeri un telefonkrāpnieki dara visu iespējamo, lai izmantotu pandēmiju un potenciālie upuri lejupielādētu inficētus failus, atverot aizdomīgas saites.

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trīs personām par 116 999 eiro liela Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda līdzfinansējuma izkrāpšanu, informēja VP.

Kāda mikroblogošanas vietnes twitter lietotāja brīdinājusi līdzcilvēkus par neģēļiem, kuri šo pandēmijas laiku izmanto, lai apkrāptu cilvēkus.

Tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" aicina iedzīvotājus e-pastos nevērt vaļā pievienotos pielikumus, kas sūtīti it kā piegādes uzņēmuma "DHL" vārdā, liecina "Cert.lv" ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".