Krāpnieku izdomai nav robežu. Viņi ir prasmīgi meļi ar izcilām pārliecināšanas spējām. Divas jaunas sievietes, kuras iekrita krāpnieka slazdos, atklāj, ka pret viņām izmantota melnā maģija, vēsta "Daily Star".
Krāpnieku izdomai nav robežu. Ik mīļu mirkli tiek izdomātas arvien jaunas krāpšanas shēmas, kā ievilināt svešiniekus savos "tīklos", lai tie labprātīgi atdotu savu naudu. Bieži vien vientuļi cilvēki "uzķeras" uz internetā iepazītiem mīlniekiem, tā savu naudu arī zaudēja kāda seniore no Lielbritānijas, vēsta "The Sun".
Krāpnieki regulāri maina noziedzības veidus, un pašlaik telefonkrāpnieki bieži zvana, uzdodoties par mobilo sakaru operatoriem ar mērķi izvilināt no upuriem dažādus personas datus, piemēram, internetbankas pieejas informāciju, kas tālāk ļautu no iedzīvotājiem izkrāpt naudu, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji.
Krāpnieki, uzdodoties par mobilo sakaru operatoriem SIA "Latvijas mobilais telefons", "Tele2" un "Bite Latvija", cenšas izvilināt personas datus, liecina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētais paziņojums.
Multipakalpojumu uzņēmums "Tele2" aicina savus klientus būt uzmanīgiem, jo šobrīd ir aktivizējušies krāpnieki, kas zvana uzņēmuma klientiem, uzdodas par "Tele2" darbiniekiem un cenšas iegūt Smart ID datus.
Sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” īpašnieks “Meta” ieviesīs sejas atpazīšanas tehnoloģiju, lai mēģinātu apkarot ļaundarus, kuri krāpnieciski izmanto slavenības reklāmās, vēsta BBC.
Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem. Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas "Citadele" IT drošības daļas vadītājs.
Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" septembrī saviem klientiem novērsis vairāk nekā 13 miljonus dažāda veida riskus digitālajā vidē, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā augustā un ir līdz šim lielākais fiksētais krāpniecību mēģinājumu skaits, informē uzņēmums.
Mūsdienu digitālajā laikmetā krāpnieki kļūst arvien aktīvāki un veidi, kā tie darbojas arvien "radošāki" - sākot no krāpnieciskiem telefonzvaniem līdz pat cilvēka identitātes zādzībām. Kādi šobrīd ir TOP 3 izplatītākie veidi kā iedzīvotājiem izkrāpj naudu, un kā pasargāt sevi, lai nekļūtu par vienu no upuriem, dalās Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Pirms dažām dienām Latvijas iedzīvotāji sāka saņemt zvanus no it kā Smart-ID darbiniekiem, tomēr tie ir krāpnieki, kas izstrādājuši ļoti viltīgu shēmu, kā apkrāpt pat tos, kam kontā naudas nav.
Valsts policija brīdina un aicina katru liepājnieku būt piesardzīgam – sociālā tīmekļa vietnē "Facebook" ir izveidota lapa “Liepājas abonementa karte”, kur rakstītais reklamē braukšanu Liepājas sabiedriskajā transportā bez maksas, mudinot spiest uz saiti. Minētajā profilā ir sniegta viltus informācija, kura vedina cilvēkus maksāt par neesošu pakalpojumu.
Šis gads ir raksturīgs ar ļoti augstu krāpšanas kampaņu līmeni, otrdien informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" organizētajā kiberdrošības konferences "CyberChess 2024" atklāšanā sacīja "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.
Policija Spānijā arestējusi piecus cilvēkus, kas tiešsaistē uzdodoties par Holivudas zvaigzni Bredu Pitu, no divām sievietēm izkrāpuši 325 000 eiro, vēsta medijs “CTW News”.
Krāpnieki nemitīgi maina noziedzības veidus, un pašlaik telefonkrāpnieki zvana it kā "Smart-ID" vārdā, lai tādējādi iegūtu iedzīvotāju uzticību un ievāktu dažādus ar finansēm saistītus datus, piemēram, internetbankas pieejas informāciju, tālāk ar to palīdzību izzogot naudu no upura konta, informē "Luminor Bank" pārstāvji.
Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka laika posmā no 2023. gada 1. augusta līdz 2024. gada 1. augustam uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro. Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 tūkstošus eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem.
Jo lielāki meli, jo lielāka iespēja, ka tiem noticēs, – šo apgalvojumu var attiecināt uz vairākiem visai neseniem gadījumiem, kad krāpnieki peļņas vai slavas nolūkos stāstīja neiedomājamas lietas, taču daudzi viņiem ticēja līdz pat brīdim, kad meli sabruka kā kāršu namiņš, vēsta kanāls “National Geographic”.
Par būtisku problēmu Latvijā kļuvusi krāpšana. Turklāt krāpšanas veidi kļūst arvien rafinētāki un uz tiem iekrīt pat cilvēki, kas domā, ka ar viņiem nekad nekas tāds nevarētu notikt. To, kā darbojas krāpnieki, pēta televīzijas kanāla “360” raidījums “360 ZIŅneši”.