Laikā no 10. līdz 16. augustam Valsts policija reģistrējusi 42 krāpšanas gadījumus. No tiem 34 gadījumos iedzīvotājiem nodarīti finansiāli zaudējumi, savukārt astoņos gadījumos krāpnieku mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi. Kopējā izkrāptā summa sasniedz vismaz 389 887 eiro.
Pēdējās dienās dažādās saziņas platformās un sociālajos tīklos iedzīvotāji aktīvi pārsūta ziņu, kurā, atsaucoties uz neseno kiberuzbrukumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), iedzīvotāji tiek aicināti Kredītinformācijas biroja (KIB) mājaslapā aktivizēt atzīmi “STOP Kredīts”, lai pasargātu sevi no iespējamām krāpnieciskām kredītsaistībām. KIB uzsver – šīs ziņas autors nav Kredītinformācijas birojs, tomēr šāda rīcība ir atbalstāma.
Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir saņēmusi informāciju par krāpnieciskām īsziņām (SMS), kurās norādīts, ka e-adresē ir saņemts jauns ziņojums, informē aģentūras pārstāvji.
Pirmajā pusgadā Igaunijas policija saņēmusi 1816 iesniegumus par krāpniecību pa telefonu un tiešsaistē, krāpšanas upuri zaudējuši kopumā 13,2 miljonus eiro, paziņoja Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments.
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka šī gada pirmajos septiņos mēnešos bloķēti vairāk nekā 1,9 miljoni krāpniecisku zvanu. Savukārt jūlijā bloķēto krāpniecisko zvanu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, samazinājies par 65 %. To var skaidrot ar sezonālu tendenci – arī krāpnieku aktivitāte vasaras mēnešos kļūst mazāka, informē Oskars Fīrmanis, “Tele2” sabiedrisko attiecību vadītājs Latvijā.
Šī gada augusta sākumā Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas kopā ar sadarbības partneriem veica vairākas kratīšanas Kijivā un Dņipro, Ukrainā, pie organizētās noziedzīgās grupas dalībniekiem, kuri legalizēja no Latvijas valstspiederīgajiem izkrāptos finanšu līdzekļus. Tika aizturētas divas personas un noskaidrots, ka apkrāptajiem nodarīti zaudējumi vairāk nekā 200 000 eiro apmērā, ziņo Valsts policija.
Krāpnieki ķērušies pie vecajiem trikiem. Šoreiz viņi "Google" izvietoja reklāmu ar savu viltus CSDD lapu, savā "Facebook" kontā brīdina kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš.
Valsts policija ir saņēmusi informāciju par krāpniecisku interneta vietni, kurā publicēta viltus publikācija, nelikumīgi izmantojot kādas valsts amatpersonas tēlu. Ar tās palīdzību tiek radīts maldinošs priekšstats, ka amatpersona reklamē investīciju platformu un aicina tajā ieguldīt līdzekļus.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas finanšu iestādes novērsušas 10 960 krāpšanas mēģinājumus 11 028 750 eiro apmērā, savukārt krāpniekiem izdevies īstenot 2 829 krāpšanas gadījumus, kuros iedzīvotāji zaudējuši 7 825 618 eiro, liecina apkopotie Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedru dati. Tas nozīmē, ka finanšu sektoram izdevies novērst gandrīz četras reizes vairāk krāpšanas mēģinājumu nekā krāpniekiem īstenot.
Kiberdrošības pētnieks, programmatūras inženieris un tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš savos sociālajos kontos atklāj par kādu notikumu, kurā viņš centies palīdzēt, bet sieviete, kura iekļuvusi krāpnieka nagos, nespējusi to pieņemt un palikusi pie sava.
Daļai eID karšu lietotāju decembrī mainīsies elektroniskās parakstīšanas risinājums, taču iedzīvotājiem pašiem nekas nebūs jādara un jauna personas apliecība nebūs jāizgatavo. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina būt īpaši modriem, jo gaidāmās izmaiņas savā labā var mēģināt izmantot krāpnieki.
Krāpnieki pasta sūtījumu kompānijas "Omniva" vārdā izsūta e-pastus, lai izkrāptu internetbanku piekļuves datus, liecina kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētā informācija.
Igauņu basketbolists Kerrs Krīsa ASV apsūdzēts apmēram 2,2 miljonu ASV dolāru (1,9 miljonu eiro) izkrāpšanā, liecina Rietumvirdžīnijas štata prokuratūras paziņojums.
Sākumā tiek saņemts telefona zvans ar solījumu ātri un viegli nopelnīt. Tam seko saziņa ar šķietamu investīciju konsultantu, informācija par it kā pieaugošu investīciju atdevi un aicinājumi ieguldīt zeltā, kas tiek pasniegts kā drošs un īpaši ienesīgs ieguldījums. Dažkārt krāpnieki ierodas pat pie cilvēku mājas durvīm – uzdodas par kurjeriem vai zelta ekspertiem, piedāvā novērtēt šķietami izdevīgu ieguldījumu vai saņemt investēšanai paredzēto naudu.
Jūs paceļat klausuli, un nepazīstama balss jautā: "Sveiki, vai jūs mani dzirdat?" Jūsu instinkts liek jums teikt "jā", bet tieši to krāpnieki gaida. Mēs izpētīsim, kāpēc šis jautājums ir brīdinājuma signāls un kā sevi pasargāt, vēsta portāls "Huffpost".
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. "Luminor" novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki arvien biežāk cenšas panākt, lai cilvēki ne tikai atklātu bankas datus vai veiktu pārskaitījumus, bet arī izņemtu skaidru naudu un nodotu to krāpniekiem, nodotu savu karti un tās PIN kodu, kā arī zeltu, informē Zelma Strupka, "Luminor" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.
Šī gada 26. maijā Valsts policija sadarbībā ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm, "Eirojust" un Latvijas Republikas prokuratūru apturēja organizētas noziedzīgas grupas darbību, kas Ukrainas pilsētā Harkivā uzturēja krāpniecisku zvanu centru. Noziedznieki īstenoja investīciju krāpšanas un zaudēto ieguldījumu atgūšanas krāpšanas (angļu val. recovery scam) pret Eiropas valstu iedzīvotājiem, tostarp Latvijas valstspiederīgajiem. Kopumā tika veiktas 14 kratīšanas un piecas personas atzītas par aizdomās turētām. Ir uzsākts kriminālprocess, un turpinās pirmstiesas izmeklēšana.
Tiesas gaiteņos iestrēgusi skandaloza lieta – par ģimenes iegādāto vienīgo mitekli, kuru bez īpašnieka atļaujas, bet ar derīgu pilnvaru pārdeva krāpnieks – nekustamo īpašumu aģents. Lietas risināšanā iesaistījās pat Saeima, grozot likumu, lai pasargātu ģimeni no īpašuma zaudēšanas, vēsta portāls "tv3.lv".
Pēdējās nedēļas laikā būtiski pieaudzis SMS krāpniecības mēģinājumu skaits, kuros krāpnieki iedzīvotājiem sūta ziņas it kā DPD, CSDD vai citu labi zināmu uzņēmumu un iestāžu vārdā. Nosūtītajās ziņās visbiežāk tiek apgalvots, ka nepieciešams precizēt piegādes informāciju vai apmaksāt sodu. SMS iekļautā saite aizved uz viltotu mājaslapu, kur iedzīvotājiem tiek prasīts ievadīt maksājumu kartes datus.
Laikā no 4. līdz 10. maijam Valsts policija reģistrējusi 167 krāpšanas gadījumus. No tiem 47 gadījumos iedzīvotājiem nodarīti finansiāli zaudējumi, savukārt 120 gadījumos krāpnieku mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi. Kopējā izkrāptā summa sasniedz vismaz 325 711 eiro.