Kosmoss

Lai apliecinātu Latvijas potenciālu kosmosa izpētē, kā arī veicinātu jaunās paaudzes interesi par inženierzinātnēm, Zinātkāres centrs ZINOO un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) uzsācis projektu Pirmie Latvijas 100 km kosmosā. Tā ietvaros 20. aprīlī Cēsu lidlaukā tika palaista izmēģinājuma raķete, lai uz valsts simtgadi pirmo reizi Latvijas vēsturē varētu palaist raķeti jau 100 km kosmosā. Latvija tad būtu viena no 19 valstīm, kas spējušas to izdarīt.

Marta vakaros pēc Saules rieta joprojām varam aplūkot Venēru un Marsu, nedaudz vēlāk aust milzis Jupiters, kuru agrās rīta stundās papildina gredzenotais Saturns. Viennozīmīgi, ir ko redzēt gan tiem, kas debesis vēro ar neapbruņotu aci, gan tiem, kuru rīcībā ir mazāks vai lielāks palielinājums, vēsta "Star Space"

Britu raidsabiedrība BBC ziņo, ka ASV privātā raķešu kompānija SpaceX saņēmusi maksājumu no diviem cilvēkiem, lai dotos lidojumā ap Zemes pavadoni Mēnesi.

Tikai nelielai cilvēces daļai šobrīd ir iespēja doties visumā un vērot mūsu Zemi no citas perspektīvas. Astronautiem tas ir darbs. Astronauts Reids Vizmens savā twitter.com profilā regulāri publicē fotoattēlus no kosmosa, lai arī mēs varētu zināt, kā Zeme izskatās no visuma.

BBC ziņo, ka Mjanmā piezemējies milzīgs metāla objekts.

Trešdien Ķīnas kosmonauti Dzjins Haipens un Čeņs Duns veiksmīgi nonāca Ķīnas eksperimentālajā kosmosa stacijā.

Šodien no Ķīnas kosmosā ir palaists kosmosa kuģis ar diviem astronautiem. Šī kosmosa kuģa palaišana ir viens no projekta posmiem par paadziļinātu kosmosa izpēti, ziņo BBC.

Trešdien no Starptautiskās kosmosa stacijas uz Zemes nolaidās Krievijas kosmosa kuģis ar trīs apkalpes locekļiem.

No Baikonuras kosmodroma Kazahstānā otrdien veiksmīgi orbītā ievadīts kosmosa kuģis "Sojuz TMA-19M", uz kura klāja atrodas trīs astronauti - Jurijs Maļenčenko no Krievijas, Timotijs Pīks no Lielbritānijas un Timotijs Kopra no ASV.

Augus­ta vi­dū Čur­ju­mo­va-Ge­ra­si­men­ko ko­mē­ta (sau­kta arī par 67P) pie­tu­vo­jās mak­si­mā­li tu­vu Sau­lei, sa­rū­kot ce­rī­bām, ka jeb­kad iz­do­sies at­jau­not sa­ka­rus ar mo­du­li «Phi­la­e», kas uz ko­mē­tas virs­mas no­gā­dāts mi­si­jas «Ro­set­ta» ie­tva­ros. Tik­mēr žur­nāls «Scien­ce» pub­li­cē­jis ve­se­lu rak­stu sē­ri­ju par to, ko iz­de­vies at­klāt uz ko­mē­tas.

Amerikāņu studentiem izdevies atgūt videokameras no gaisa balona, kurš tika palaists startosfērā 2013. gada jūnijā. Videomateriālā, kurš publicēts vietnē Youtube redzams ar hēliju pildītā balona ceļojums no sākuma līdz beigām.

Virtuālie arheologi NASA publicētajās Marsa fotogrāfijās ievērojuši apķērušos citplanētiešus, ziņo Daily Star.

Kos­mis­kā te­le­sko­pa «Hub­ble» ie­gū­tās fo­to­grā­fi­jas ļā­vu­šas Mē­ri­len­das uni­ver­si­tā­tes as­tro­no­mu gru­pai se­ci­nāt, ka vis­maz di­vi no piec­iem pun­dur­pla­nē­tas Plū­to­na pa­va­do­ņiem at­ro­das ha­otis­kā kus­tī­bā. Žur­nā­lā «Na­tu­re» zi­nāt­nie­ki no­rā­da, ka tas pats va­rē­tu at­tiek­ties arī uz vēl di­viem ma­zā­ka­jiem Plū­to­na pa­va­do­ņiem. Ļo­ti ie­spē­jams, ka tais­nī­ba ir tiem, ku­ri uz­ska­ta, ka Plū­tons un par tā lie­lā­ko pa­va­do­ni uz­ska­tī­tais Ha­rons pa­tie­sī­bā vei­do du­bult­pla­nē­tu sis­tē­mu.

NASA astronomi ar kosmiskā teleskopa "Kepler" palīdzību atklājuši planētu, uz kuras, iespējams, ir ūdens, ziņo usatoday.com

Krievijas kosmoskuģis "Sojuz" ar trim astronautiem agri ceturtdienas rītā sasniedzis un pievienojies Starptautiskajai Kosmosa stacijai, vēsta NASA.

Miljoniem jūdžu attālumā, starp Marsu un Jupiteru, NASA kosmosa kuģis ir nosūtījis zinātniekiem pirmo informāciju par pundurplanētu Ceres, kas ir lielākais objekts asteroīdu joslā, raksta usatoday.com

ASV kosmosa aģentūra piektdien plāno izmēģināt lielāko jebkad pielietoto izpletni, ar kura palīdzību nākotnē iecerēts nolaisties uz Marsa.

Mū­su pa­šu ga­lak­ti­kā jeb Pie­na Ce­ļā vien va­rē­tu būt mil­jar­diem pla­nē­tu, uz ku­rām ir dzī­vī­bai pie­mē­ro­ti ap­stāk­ļi, vis­maz mū­su iz­prat­nē. Šā­das ap­lē­ses vei­ku­ši Aus­trā­li­jas Na­ci­onā­lās uni­ver­si­tā­tes un Ko­pen­hā­ge­nas Nil­sa Bo­ra in­sti­tū­ta zi­nāt­nie­ki, ku­ru pē­tī­ju­mu re­zul­tā­ti pub­li­cē­ti žur­nā­lā «Monthly No­ti­ces of the Royal As­tro­no­mi­cal Society».

Žur­nā­lā «Na­tu­re» pub­li­cē­ti zi­nāt­nie­ku dar­bi ap­stip­ri­na jau pa­gā­ju­šā gad­sim­ta sep­tiņ­des­mi­ta­jos ga­dos iz­teik­to hi­po­tē­zi – Mē­ness ra­dies pēc tam, kad aiz­vēs­tu­ris­kos lai­kos Ze­me sa­dū­ru­sies ar kā­du ma­zā­ku kos­mis­ko ob­jek­tu. Līdz šim te­ori­jas pie­kri­tē­jus bi­ja mul­si­nā­jis fakts, ka Mē­ness sa­stāvs ir pār­lie­ku līdz­īgs Ze­mes sa­stā­vam, lai gan te­orē­tis­ki tā īpa­šī­bām vai­rāk bū­tu jā­at­gā­di­na sveš­ķer­me­ņa īpa­šī­bas.

Krievijas kravas kosmosa kuģis "Progress" uz Zemes nogāzīsies 8.maijā Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrastē, paziņojis ASV stratēģiskās pavēlniecības kosmosa operāciju apvienotais centrs.