Kosmoss

No Baikonuras kosmodroma Kazahstānā otrdien veiksmīgi orbītā ievadīts kosmosa kuģis "Sojuz TMA-19M", uz kura klāja atrodas trīs astronauti - Jurijs Maļenčenko no Krievijas, Timotijs Pīks no Lielbritānijas un Timotijs Kopra no ASV.

Augus­ta vi­dū Čur­ju­mo­va-Ge­ra­si­men­ko ko­mē­ta (sau­kta arī par 67P) pie­tu­vo­jās mak­si­mā­li tu­vu Sau­lei, sa­rū­kot ce­rī­bām, ka jeb­kad iz­do­sies at­jau­not sa­ka­rus ar mo­du­li «Phi­la­e», kas uz ko­mē­tas virs­mas no­gā­dāts mi­si­jas «Ro­set­ta» ie­tva­ros. Tik­mēr žur­nāls «Scien­ce» pub­li­cē­jis ve­se­lu rak­stu sē­ri­ju par to, ko iz­de­vies at­klāt uz ko­mē­tas.

Amerikāņu studentiem izdevies atgūt videokameras no gaisa balona, kurš tika palaists startosfērā 2013. gada jūnijā. Videomateriālā, kurš publicēts vietnē Youtube redzams ar hēliju pildītā balona ceļojums no sākuma līdz beigām.

Virtuālie arheologi NASA publicētajās Marsa fotogrāfijās ievērojuši apķērušos citplanētiešus, ziņo Daily Star.

Kos­mis­kā te­le­sko­pa «Hub­ble» ie­gū­tās fo­to­grā­fi­jas ļā­vu­šas Mē­ri­len­das uni­ver­si­tā­tes as­tro­no­mu gru­pai se­ci­nāt, ka vis­maz di­vi no piec­iem pun­dur­pla­nē­tas Plū­to­na pa­va­do­ņiem at­ro­das ha­otis­kā kus­tī­bā. Žur­nā­lā «Na­tu­re» zi­nāt­nie­ki no­rā­da, ka tas pats va­rē­tu at­tiek­ties arī uz vēl di­viem ma­zā­ka­jiem Plū­to­na pa­va­do­ņiem. Ļo­ti ie­spē­jams, ka tais­nī­ba ir tiem, ku­ri uz­ska­ta, ka Plū­tons un par tā lie­lā­ko pa­va­do­ni uz­ska­tī­tais Ha­rons pa­tie­sī­bā vei­do du­bult­pla­nē­tu sis­tē­mu.

NASA astronomi ar kosmiskā teleskopa "Kepler" palīdzību atklājuši planētu, uz kuras, iespējams, ir ūdens, ziņo usatoday.com

Krievijas kosmoskuģis "Sojuz" ar trim astronautiem agri ceturtdienas rītā sasniedzis un pievienojies Starptautiskajai Kosmosa stacijai, vēsta NASA.

Miljoniem jūdžu attālumā, starp Marsu un Jupiteru, NASA kosmosa kuģis ir nosūtījis zinātniekiem pirmo informāciju par pundurplanētu Ceres, kas ir lielākais objekts asteroīdu joslā, raksta usatoday.com

ASV kosmosa aģentūra piektdien plāno izmēģināt lielāko jebkad pielietoto izpletni, ar kura palīdzību nākotnē iecerēts nolaisties uz Marsa.

Mū­su pa­šu ga­lak­ti­kā jeb Pie­na Ce­ļā vien va­rē­tu būt mil­jar­diem pla­nē­tu, uz ku­rām ir dzī­vī­bai pie­mē­ro­ti ap­stāk­ļi, vis­maz mū­su iz­prat­nē. Šā­das ap­lē­ses vei­ku­ši Aus­trā­li­jas Na­ci­onā­lās uni­ver­si­tā­tes un Ko­pen­hā­ge­nas Nil­sa Bo­ra in­sti­tū­ta zi­nāt­nie­ki, ku­ru pē­tī­ju­mu re­zul­tā­ti pub­li­cē­ti žur­nā­lā «Monthly No­ti­ces of the Royal As­tro­no­mi­cal Society».

Žur­nā­lā «Na­tu­re» pub­li­cē­ti zi­nāt­nie­ku dar­bi ap­stip­ri­na jau pa­gā­ju­šā gad­sim­ta sep­tiņ­des­mi­ta­jos ga­dos iz­teik­to hi­po­tē­zi – Mē­ness ra­dies pēc tam, kad aiz­vēs­tu­ris­kos lai­kos Ze­me sa­dū­ru­sies ar kā­du ma­zā­ku kos­mis­ko ob­jek­tu. Līdz šim te­ori­jas pie­kri­tē­jus bi­ja mul­si­nā­jis fakts, ka Mē­ness sa­stāvs ir pār­lie­ku līdz­īgs Ze­mes sa­stā­vam, lai gan te­orē­tis­ki tā īpa­šī­bām vai­rāk bū­tu jā­at­gā­di­na sveš­ķer­me­ņa īpa­šī­bas.

Krievijas kravas kosmosa kuģis "Progress" uz Zemes nogāzīsies 8.maijā Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrastē, paziņojis ASV stratēģiskās pavēlniecības kosmosa operāciju apvienotais centrs.

12. ap­rī­lī ap­ri­tēs kār­tē­jā ga­da­die­na, kopš 1961. ga­dā Ju­rijs Ga­ga­rins kļu­va par pir­mo cil­vē­ku, kurš pa­bi­jis kos­mo­sā. Kopš tā lai­ka veik­tas ne­skai­tā­mas kos­mis­kās mi­si­jas, Ze­mes or­bī­tā un aiz tās ro­be­žām pa­bi­ju­ši sim­tiem kos­mo­nau­tu, as­tro­nau­tu un tai­ko­nau­tu – kā nu ku­rā val­stī vi­ņus sauc. Vien piec­as kos­mis­kās mi­si­jas bei­gu­šās tra­ģis­ki, zau­dē­jot cil­vē­ku dzī­vī­bas, un kat­ra no tām de­vu­si kā­du mā­cī­bu.

Publicētas skaistākās fotogrāfijas, ko uzņēmis ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) jaudīgais Habla kosmiskais teleskops. Ar Habla teleskopa palīdzību novērotas Visuma dzīles, atklātas planētas ārpus Saules sistēmas un uzņemti saviļņojoši zvaigžņu dzimšanas attēli. Zinātnieki izmanto teleskopu kosmosa izcelsmes pētīšanai un meklē vietas, kurās varētu eksistēt ārpuszemes dzīvība.

Norvēģijas entuziasti, ar meteozondes palīdzību, kosmosā palaiduši virtuli - saldums tika nogādāts 32 kilometru augstumā, bet pēc izvēlētā augstuma sasniegšanas ierīce sadalījās un virtulis iekrita jūrā, apmēram 137 kilometru attālumā no meteozondes palaišanas vietas, ziņo mixnews.lv

Amerikāņu astronauti Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) var palikt bez ēdiena Krievijas noteikto pārtikas sankciju dēļ, ceturtdien vēsta ziņu aģentūra "Interfax".

Piektdien no Keipkanaveralas Kenedija kosmosa centra Floridā startējis jaunās paaudzes ASV kosmosa kuģis "Orion", dodoties izmēģinājuma lidojumā, kas varētu pavērt cilvēkam ceļu lidojumiem uz Marsu.

Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) 1,3 miljardus eiro izmaksājusī misija, kuras laikā komiskais aparāts pirmo reizi nolaidies uz komētas, sākusies veiksmīgi. Vakar tika apstiprināts, ka zonde Philae stabili atrodas uz komētas 67P/Čurjumovs – Gerasimenko, lai gan tās nolaišanās brīdī nav iedarbojušās harpūnas un speciāls dzinējs, un ESA speciālisti bija nobažījusies, ka zonde var nenoturēties uz komētas.

Eiropas zinātnieku konstruētā zonde "Philae", kas trešdien veica kosmosa izpētes vēsturē pirmo nolaišanos uz komētas, ir nostabilizējusies, vēsta britu raidorganizācija BBC. "Philae" iepriekš sūtītie dati liecināja, ka tai nācies veikt nosēšanos vismaz trīs reizes, jo tās harpūnas nav izšāvušās.