PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Asinsvadiem nepatīk ilgstoši lidojumi
Ilgstoša uzturēšanās mūsu planētas orbītā noved pie astronautu asinsrites sistēmas traucējumiem, un viņu fiziskā izturība mazinās par 30 līdz 50 procentiem.
Tā publikācijā «Journal Of Applied Physiology» apgalvo Kanzasas štata universitātes speciālists Karls Eids un viņa kolēģi, kuriem pašlaik gan nav skaidrs, kādēļ šie veselības traucējumi rodas un kā tos novērst.
«Pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ ilgstošu kosmisko lidojumu laikā sīkākie kapilāri «aizmirst», kā notiek normāla gāzu apmaiņa starp muskuļu un citu orgānu šūnām un asinīm. Tāpēc nopietnas fiziskās slodzes apstākļos astronautu muskuļi regulāri izjūt skābekļa badu,» Karla Eida sacīto citē interneta ziņu vietne «Space.com». Kanzasas universitātes zinātnieki apsekojuši 14 astronautus, kuri pabijuši ilgstošās (vismaz pusgadu ilgās) misijās Starptautiskajā kosmosa stacijā. Sarežģītās medicīniskās pārbaudes veiktas gan pirms, gan pēc lidojumiem - speciālisti fiksējuši gan fizisko spēju parametrus, gan skābekļa daudzumu vēnās un artērijās, gan hemoglobīna līmeni asinīs, gan citas detaļas. Viņu secinājums ir nepārprotams - ilgstoša uzturēšanās Zemes orbītā (un, domājams, kosmiskie lidojumi vispār) atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz asinsvadiem, galvenokārt nelielajiem, kas vairs nespēj pildīt savas funkcijas. «Iespējams, ka šī problēma ir risināma ar kādu vingrinājumu vai farmakoloģisku līdzekļu palīdzību, taču tas vēl ir jāpēta,» norādījis Karls Eids.
