Šobrīd debesīs vērojama interesanta parādība

© twitter/ Ilgonis Vilks

Marta vakaros pēc Saules rieta joprojām varam aplūkot Venēru un Marsu, nedaudz vēlāk aust milzis Jupiters, kuru agrās rīta stundās papildina gredzenotais Saturns. Viennozīmīgi, ir ko redzēt gan tiem, kas debesis vēro ar neapbruņotu aci, gan tiem, kuru rīcībā ir mazāks vai lielāks palielinājums, vēsta "Star Space"

Šo parādību ir pamanījis arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks, kurš ar redzētā fotoattēlu dalījies mikroblogošanas vietnē twitter:

"Star Space" arī vēsta par citām planētām, kas šomēnes būs redzamas debesīs:

Venēra meklējama rietumos pēc Saules rieta. Novērojumiem izvēlieties marta pirmo pusi, jo spožā planēta slīdēs arvien tuvāk un tuvāk horizontam, lai mēneša beigās pazustu pavisam. 1. un 2. martā Venēras un Marsa duetam pievienojas Mēness sirpis. Venēra atrodas arvien tālāk un tālāk no Marsa, pamazām pietuvojoties Saulei. Marta otrajā pusē spožajai planētai kompāniju sastādīs Merkurs, bet jau pēc 20.marta Venēra atradīsies pārāk zemu pie horizonta, lai būtu novērojama vakaros. Tomēr nav pamata bēdāties, jo spožā kaimiņiene atgriežas no rītiem, martā gan tā aust ļoti īsu brīdi pirms saullēkta.

Marss novērojams vakaros pēc Saules rieta. Marta sākumā tas atrodas Zivju zvaigznājā, bet pēc tam pārvietojas uz Auna zvaigznāju. 1. un 2. martā netālu no Marsa var vērot augoša Mēness sirpi. Mēness sarkanās planētas tuvumā atgriežas 30.martā, kad tā izgaismojums ir 9,5%.

Jupiters pamazām ieņem "karaļa" vietu nakts novērojumu sarakstos, jo aust arvien agrāk un agrāk. Ja marta sākumā milzu planēta, kas atrodas Jaunavas zvaigznājā, parādās virs horizonta austrumos ap 22, tad marta beigās (pēc pāriešanas uz vasaras laiku) - 21. Ja nu galīgi neveicas ar Jupitera un Jaunavas zvaigznāja atrašanu, tad ir jāpagaida 14.marts, kad blakus milzu planētai Zemes debesīs atradīsies spožais Mēness.

Saturns joprojām derēs tiem, kas ceļas agri. Marta sākumā gredzenotais milzis aust aptuveni 4 no rīta, bet mēneša beigās (pēc pārejas uz vasaras laiku) ap 3. Saturns meklējams Strēlnieka zvaigznājā, kas nozīmē, ka teleskopiskiem novērojumiem šis gads nebūs labvēlīgs, jo planēta atradīsies pārāk zemu pie horizonta. Skatīties jau var, bet sagaidāmas ar mūsu atmosfēru saistītas attēla deformācijas. 20.martā salīdzinoši netālu atradīsies dilstošs Mēness, kas varētu palīdzēt saprast, kur jāmeklē Saturns.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais