Ja Ukrainā notiktu kodoltrieciens vai notiktu uzbrukums tās Zaporižjas atomelektrostacijai, tad radiācijas līmenis Latvijā joprojām būtu zems, tāpēc mūsu iedzīvotājiem šādā gadījumā nevajadzētu doties uz patvertnēm - tā Latvijas Radio atzina Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska. Viņa arī norādīja, ka valsts iestādes ir sagatavojušas rīcības scenārijus gan šādiem, gan vietēja mēroga radiācijas riskiem, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Čornobiļas AES katastrofa 1986. gadā un Fukušimas AES avārija 2011. gadā ir lielākās tehnogēnās katastrofas pasaulē, kas starptautiskajā kodolnegadījumu skalā novērtētas ar septīto jeb augstāko pakāpi. Par tām daudz rakstīts presē, kā arī uzņemtas filmas. Taču bija vēl trešā kodolkatastrofa, par kuru padomju valsts gadu desmitiem ilgi klusēja. Pirms 65 gadiem – 1957. gada 29. septembrī – Čeļabinskas apgabalā Krievijā radioķīmiskā kombināta «Majak», kur ražoja plutoniju padomju atombumbai, teritorijā eksplodēja konteiners ar kodolatkritumiem dzesēšanas sistēmu defektu dēļ. Tā uzskatāma par trešo bīstamāko katastrofu, novērtētu ar sesto pakāpi pēc starptautiskās kodolnegadījumu skalas.
VVD mājas lapā atrodams RDC informatīvais materiāls par aizsardzības pasākumiem radiācijas avārijās. No tā var izlobīt informāciju, kā rīkoties, ja notiek kodolavārija vai kodolkatastrofa.