Ķīna

Vakar, 7:45
Kāds Ķīnas iedzīvotājs iegādājās dzīvokli būvniecības stadijā esošas ēkas 34. stāvā, taču tā arīnesaņēma atslēgas, jo pabeigtajai ēkai bija tikai 32 stāvi, vēsta laikraksts "South China Morning Post".
13.jun
Zinātnieki Indijas okeānā ir atklājuši plašu vaļu kapsētu, kas stiepjas simtiem kilometru garumā, un daži fosiliju kauli ir vairāk nekā piecus miljonus gadu veci, vēsta "livescience.com".
10.jun
 Ķīna atklājusi tehniskās detaļas par saviem plāniem izpētīt Mēness dienvidu polu, raksta “newsukraine.rbc.ua”
9.jun
Ķīnas rekordlielā un ļoti notikumiem bagātā astronautu misija “Shenzhou 21” ir noslēgusies, vēsta portāls "space.com".
8.jun
"Es esmu Ķīnā!" savā "Threads" kontā pēkšņi paziņo skandalozais Latvijas mūziķis Andris Kivičs. Par braukšanu uz Ķīnu arī pats mūziķis izskatās mazliet izbrīnījies, jo viņš uz turieni aizlidoja interesantu iemeslu dēļ.
7.jun
Harbinā, Ķīnas Heilundzjanas provincē, 2026. gada 31. maija pēcpusdienā ap plkst. 17:00 pēc vietējā laikā notika dramatisks laikapstākļu notikums – milzīga putekļu un smilšu vētra ātri pārņēma pilsētu, ievērojami pasliktinot redzamību un īslaicīgi pārvēršot dienasgaismu tumsā, ziņo globaltimes.cn.
7.jun
Kolumbijas Universitātes pētniekiem Amerikas Savienotajās Valstīs ir izdevies rediģēt agrīnu cilvēka embriju DNS, vēsta Somijas lielākais un ietekmīgākais laikraksts “Helsingi Sanomat”.
30.mai
Karš Ukrainā, konflikts Tuvajos Austrumos, energoresursu cenu kāpums un globālās tirdzniecības spriedze pasauli iegrūž jaunā nenoteiktības periodā, atzīst Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidente Odile Reno-Baso. Intervijā aģentūrai LETA viņa brīdina, ka īpaši ievainojamas šādos apstākļos ir mazās un atvērtās ekonomikas, tostarp Baltijas valstis. Vienlaikus ERAB sola turpināt investīcijas Latvijā un Ukrainā, kur kopš kara sākuma ieguldīti jau gandrīz 10 miljardi eiro.
27.mai
ASV atteikušās izsniegt vīzu Krievijas ārlietu ministra vietniekam Aleksandram Aļimovam, kas bija plānojis piedalīties ANO Drošības padomes atklātajās debatēs, trešdien pavēstīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja.
24.mai
Krievijā turpinās diskusijas par Putina sāpīgo neveiksmi, jo darījuma "Sibīrijas spēks 2" noslēgšana ir būtiska Kremļa prioritāte.
23.mai
Ķīnas ziemeļos piektdien notika gāzes eksplozija ogļraktuvē, kurā gāja bojā vismaz 90 ogļrači, sestdien vēsta Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua".
20.mai
Otrdien Ķīnas dienvidos un centrālajā daļā turpinājās spēcīgas lietavas, un vismaz 21 cilvēks gāja bojā plašos plūdos, kuru dēļ tika slēgtas arī skolas un uzņēmumi, kā arī tika traucēta transporta un elektroapgāde, paziņoja varas iestādes, ziņo "Reuters".
19.mai
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sarunās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu sacījis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins beigās varētu nožēlot iebrukumu Ukrainā, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz Vašingtonas sagatavotajiem materiāliem pēc ASV un Ķīnas līderu sarunām Pekinā.
19.mai
Krievijas diktators Vladimirs Putins otrdien devies divas dienas ilgā vizītē uz Pekinu, kur viņam paredzētas sarunas ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu par savstarpējo attiecību stiprināšanu un starptautiskiem jautājumiem.
19.mai
Krievijas opozīcijas pārstāvis Garijs Kasparovs uzskata, ka pēc kara beigām Ukrainā Krievija sāks sadalīties, un nosauca, kurš reģions būs pirmais, raksta “dialog.ua”.
16.mai
"ASV delegācija tikko izmeta visas ķīniešu dāvanas atkritumu tvertnē pie "Air Force One" lidmašīnas. Televīzijas kameru priekšā," vietnē "X" raksta ASV politiķis no demokrātu partijas Tomass Vitakers.
16.mai
Ķīnas zinātnieki ir atklājuši, kā veiksmīgi iegūt urānu no jūras ūdens reālos apstākļos, kas ir pagrieziena punkts, kas aizved šo koncepciju ārpus laboratorijas sienām, vēsta techradar.com.
16.mai
Krievijas diktators Vladimirs Putins nākamnedēļ ieradīsies divu dienu vizītē Ķīnā, sestdien paziņoja Kremlis.
14.mai
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, uzstājoties banketā Pekinā, atzina, ka viņa nule notikušās sarunas ar Ķīnas kolēģi Sji Dzjiņpinu bijušas "ārkārtīgi pozitīvas un produktīvas".
7.mai
Ķīnas militārā tiesa ceturtdien piespriedusi diviem bijušajiem aizsardzības ministriem nāvessodu ar soda izpildes atlikšanu uz diviem gadiem, kas pēc tam tiks aizstāts ar mūža ieslodzījumu, ziņo Ķīnas mediji.