VIDEO. Ķīna nepēta savas piramīdas! Baidās, ko tās var atklāt

Ķīnas varas iestādes nesen atvērušas tūristiem apskatei vairāk nekā 200 senās piramīdas, kas atrodas Guanzhong līdzenumā netālu no Xi'an.

Šīs piramīdas, kas datējas ar Ķīnas dinastiju laikiem, tostarp Qin un Han dinastijām (ap 221. gadu p.m.ē. - 220. gadu m.ē.), ir senas mauzoleju un apbedījumu piramīdas, kas būvētas, lai glabātu agrīno ķīniešu imperatoru un viņu radinieku mirstīgās atliekas.

Tomēr, lai gan šīs struktūras tagad ir pieejamas tūristiem, to zinātniskā izpēte joprojām ir stingri ierobežota. Ķīnas valdība ir ieviesusi moratoriju par arheoloģiskajiem izrakumiem kopš 1960. gadiem, gaidot, kamēr tiks izstrādātas saudzīgas tehnoloģijas, kas ļautu pētīt šīs vietas bez to kultūras mantojuma bojāšanas.

Šis lēmums ir daļa no plašākas politikas, kas vērsta uz kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību. Daži avoti, tostarp sociālo mediju ziņas, spekulē, ka izpētes aizliegums varētu būt saistīts ar vēlmi slēpt iespējamu informāciju par to, ka šīs piramīdas nav pašu ķīniešu būvētas, bet gan kādas citas civilizācijas.

Tomēr šādas teorijas nav apstiprinātas ar oficiāliem pētījumiem, un tās atspoguļo tikai marginālas spekulācijas. Ķīnas arheoloģijas institūts norāda, ka moratorijs ir nepieciešams, lai saglabātu šīs vēsturiskās vietas nākamajām paaudzēm, vienlaikus gaidot tehnoloģiskos risinājumus, kas ļautu iegūt vērtīgu informāciju bez struktūru fiziskas bojāšanas. Šī pieeja atspoguļo Ķīnas apņemšanos aizsargāt savu bagāto kultūras mantojumu, vienlaikus saglabājot iespēju nākotnē veikt detalizētākus pētījumus.