Par "Rail Baltica" interesējas arī Ķīna

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, Dr. Ņina Linde

Kopsavilkums: Šis pārskats aplūko Latvijas un Ķīnas divpusējās attiecības no 1991. līdz 2025. gadam, parādot, kā maza ES un NATO dalībvalsts veiksmīgi pielāgo savu sadarbību ar globālu lielvaru, lai tā atbilstu mainīgām stratēģiskajām prioritātēm. Latvijas sadarbība ar Ķīnu ir attīstījusies no sākotnējā optimisma Ķīnas “Viena josta, viens ceļš” iniciatīvas laikā līdz nobriedušām, riskiem pārvaldītām attiecībām, ko veido mainīgas ģeopolitiskās realitātes. Tirdzniecība starp abām valstīm joprojām ir ievērojama, taču ļoti nelīdzsvarota: Latvijas eksports sastāv galvenokārt no izejvielām, bet Ķīnas eksports uz Latviju - no ražotām precēm. Solītās vērienīgās investīcijas nav materializējušās, un Ķīnas tiešās ārvalstu investīcijas joprojām ir nelielas un svārstīgas. Tomēr Latvija šo pieredzi ir veiksmīgi izmantojusi, uzlabojot investīciju pārvaldības mehānismus un nostiprinot savu pozīciju Eiropas sadarbības ietvaros. Kultūras un izglītības apmaiņa turpinās, nodrošinot vērtīgus kanālus savstarpējai sapratnei, tomēr tā tiek īstenota pastiprinātas drošības uzraudzības un ES līmeņa koordinācijas ietvaros. Krievijas karš Ukrainā un Ķīnas orientācija uz Maskavu lika Latvijai stratēģiski izstāties no 16+1 formāta, apstiprinot Latvijas saskaņošanos ar ES un NATO politikām, kuros galvenokārt uzsvērta risku mazināšana un noturības stiprināšana. Pašreizējo Latvijas-Ķīnas attiecību posmu raksturo pieeja, ko var saukt par “pārvaldītu minimālismu”: pragmatisks dialogs, selektīva sadarbība - abpusēji izdevīgos virzienos un principiāla uzmanība nacionālās drošības un stratēģiskās autonomijas nodrošināšanai. Tādejādi Latvija kalpo par paraugu citām mazajām valstīm, cenšoties līdzsvarot ekonomiskās atvērtības un drošības prasības, uzturot konstruktīvu iesaisti un vienlaikus saglabājot stratēģisko neatkarību daudzpusīgo alianšu ietvaros.

Ievads

Latvija un Ķīna nodibināja diplomātiskās attiecības 1991. gada 12. septembrī, neilgi pēc tam, kad 1991. gada 7. septembrī Ķīna atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, kļūstot par vienu no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas atjaunoto suverenitāti. Šī agrīnā atzīšana izveidoja pamatu ilgstošām divpusējām attiecībām un bija īpaši nozīmīga tāpēc, ka Latvijas PSRS okupācijas laikā Ķīnas valdība nebija atzinusi Latvijas Republikas iekļaušanos PSRS sastāvā. Šī principiālā nostāja attiecībā uz Latvijas tiesiskās kontinuitātes atzīšanu nodrošināja svarīgu pamatu savstarpējai cieņai pēc neatkarības atjaunošanas.

Kopš 1991. gada neatkarības atjaunošanas Latvija uztur diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, izmantojot ekonomiskās sadarbības iespējas, vienlaikus saglabājot saikni ar savām eiroatlantiskajām saistībām.

Šis pārskats analizē, kā Latvijas un Ķīnas sadarbība ir attīstījusies ģeopolitisko pārmaiņu apstākļos. Tajā aplūkots abu valstu attiecību vēsturiskais attīstības ceļš, ekonomisko un tirdzniecības saišu dinamika, politiskās ietekmes loma un drošības jautājumu ietekme. Noslēguma sadaļa apsver nākotnes iespējas Latvijas un Ķīnas sadarbībai, uzsverot līdzsvara nodrošināšanu starp ierobežotu sadarbību un nepieciešamību saglabāt stratēģisko noturību.

Latvijas un Ķīnas attiecību vēsturiskā attīstība

Latvijas sākotnējā sadarbība ar Ķīnu bija iezīmēta ar pēcpadomju pārejas periodu. 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā attiecības bija pragmatiski noskaņotas un samērā zema profila. Ekonomiskās saites bija pieticīgas, kultūras apmaiņa - ierobežota, un Ķīnas loma Latvijas ārpolitikā bija sekundāra salīdzinājumā ar NATO un ES iestāšanās prioritātēm. Tomēr sadarbība notika daudzpusējos forumos, kur Latvija konsekventi ievēroja starptautisko tiesību normas un suverenitātes principus, atbalstot plašākas ES nostādnes.

Iespēju posms sākās 2012. gadā ar 16+1 sadarbības formāta izveidi, kura mērķis bija padziļināt saites starp Ķīnu un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Latvija pievienojās šai iniciatīvai, cerot, ka tā piesaistīs investīcijas transporta infrastruktūrā un integrēs Rīgas ostu un dzelzceļu Ķīnas un Eiropas kravu plūsmās. 2016. gada Rīgas samits simboliski iezīmēja šī optimisma kulmināciju, galveno uzmanību vēršot uz Latvijas transformāciju par loģistikas centru, kas apkalpo Skandināviju un Ziemeļeiropu.

Taču drīz vien sagaidītie rezultāti izrādījās ierobežoti. Lieli investīciju projekti netika realizēti, regulāras konteineru vilcienu satiksmes no Ķīnas saskarās ar kravu trūkumu, un Latvijas eksports uz Ķīnu palika ierobežots. 2010. gadu beigās entuziasms bija zudis, dodot ceļu tam, ko analītiķi dēvēja par pēc-optimisma posmu, kur cerības uz transformējošu sadarbību pamazām aizvietoja piesardzīgāks un skeptiskāks skatījums.

Ģeopolitiskie notikumi šo pārvērtēšanu padziļināja. Krievijas darbības Ukrainā 2014. gadā jau raisīja jautājumus par plašāku drošības kontekstu. Kad 2022. gadā Maskava sāka savu pilna mēroga iebrukumu, Ķīnas negribēšana atklāti nosodīt agresiju un tās tuvās attiecības ar Krieviju kļuva par izšķirošiem faktoriem Latvijas politikas maiņā. Tajā pašā gadā Latvija oficiāli izstājās no 16+1 formāta, sekojot Lietuvas piemēram un rīkojoties vienā ritmā ar Igauniju. Valdība paziņoja, ka turpmākā sadarbība ar Ķīnu norisināsies striktos ES ietvaros, nodrošinot saskaņu ar kopējām Eiropas un transatlantiskajām politikām.

Neskatoties uz izstāšanos no 16+1 formāta, attiecības neizjuka pilnībā. Politiskās konsultācijas turpinājās, tostarp 2023. un 2024. gadā notika tikšanās Pekinā, kurās amatpersonas apmainījās viedokļiem par situāciju Ukrainā, tirdzniecību un sadarbību daudzpusējās institūcijās. Šīs sarunas atspoguļo Latvijas izvēli saglabāt pragmatisku attiecību pārvaldību, uzturot saziņas kanālus un izvairoties no sistēmām, kas varētu vājināt ES vienotību vai pakļaut valsti ģeopolitiskajiem riskiem.

Latvijas un Ķīnas attiecību vēsturiskā attīstība atklāj piesardzīgas iesaistes, pieaugoša optimisma, neizpildītu cerību un galu galā pārkalibrēšanas posmu. Ņemot vērā šo fonu, uzmanība tagad pievēršama ekonomiskajai un tirdzniecības sadarbībai, kas vienmēr ir bijusi centrāla, taču ierobežota darbības joma.

Ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība

Ekonomiskās attiecības veido būtiskāko Latvijas un Ķīnas sadarbības dimensiju, taču tās raksturo ievērojamas strukturālas nelīdzsvarotības. Tirdzniecības apjomi no 2015. līdz 2022. gadam bija vienmērīgi pieauguši, kad Latvijas eksports uz Ķīnu pārsniedza 200 miljonus eiro, un imports no Ķīnas uz Latviju tuvojās 1 miljardam eiro. Taču pēc tam divpusējā tirdzniecība strauji saruka, samazinoties par vairāk nekā vienu trešdaļu no 2022. līdz 2025. gadam, saskaņā ar Latvijas Centrālo statistikas pārvaldi un Ekonomikas ministriju. 1. attēls to skaidri ilustrē, parādot, ka imports sasniedza maksimumu pie 1 miljarda eiro 2022. gadā, pirms samazinājās līdz aptuveni 800 miljoniem eiro 2024. gadā, bet eksports sasniedza augstāko punktu aptuveni 210 miljonu eiro apmērā 2022. gadā. Ķīnas statistika norāda, ka divpusējais tirdzniecības apjoms 2024. gadā sasniedza 1,15 miljardus ASV dolāru¹. Atšķirības starp importa un eksporta līnijām demonstrē strukturālo tirdzniecības nelīdzsvarotību, kas ir kļuvusi arvien izteiktāka, jo imports no Ķīnas pastāvīgi pārsniedz eksportu uz Ķīnu attiecībā pieci pret viens.

Latvijas ārējā tirdzniecība ar Ķīnu, 2015-2024

Avots: autora izstrādātais attēls, izmantojot Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datus un aprēķinu rezultātus, 2025. gads

Tirdzniecība starp Latviju un Ķīnu ir būtiska starptautisko ekonomisko attiecību sastāvdaļa arī ģeopolitisko pārmaiņu periodā. Pētījumā salīdzināts pašreizējais 2025. gads (līdz un ieskaitot augustu) ar to pašu periodu 2022. gada kulminācijas laikā. No 2022. gada janvāra līdz augustam kopējais tirdzniecības apgrozījums svārstījās no 73,91 miljoniem līdz 104,03 miljoniem eiro (2. attēls), savukārt eksports - no 14,52 miljoniem līdz 24,96 miljoniem eiro (3. attēls). Tajā pašā periodā 2025. gadā kopējais tirdzniecības apgrozījums svārstījās no 58,79 miljoniem līdz 116,77 miljoniem eiro, savukārt eksports saglabājās salīdzinoši stabils - no 16,02 miljoniem līdz 20,87 miljoniem eiro.

Salīdzinošā importa apjomu analīze 2022. un 2025. gadā, kā arī astoņu mēnešu galīgie rādītāji (2. attēls) ļauj secināt, ka importa apjoms no Ķīnas uz Latviju 2025. gada no janvāra līdz augustam (680,1 milj. eiro) pārsniedz līdzīga 2022. gada kulminācijas perioda apjomu (675,4 milj. eiro), kas apliecina tirdzniecības attiecību izaugsmes dinamiku 2025. gadā.

Savukārt salīdzinošā eksporta apjomu analīze no Latvijas uz Ķīnu 2022. un 2025. gadā, kā arī astoņu mēnešu galīgie rādītāji (3. attēls) rāda, ka 2025. gada astoņu mēnešu eksporta rādītāji (141,80 milj. eiro) gandrīz sasniedz 2022. gada kulminācijas rādītājus (146,61 milj. eiro).

Tas norāda, ka Latvijas eksports uz Ķīnu ir atguvis pirmskrituma tempu, atspoguļojot gan tirdzniecības attiecību stiprināšanos, gan pakāpenisku ārējo tirgu apstākļu normalizēšanos pēc pēdējo gadu globālajām ekonomiskajām svārstībām. Samazinoties atšķirībai starp šiem diviem rādītājiem, var secināt par noturīgu pieprasījumu pēc Latvijas precēm Ķīnas tirgū un par tirdzniecības apjomu pieauguma tendenci.

Latvijas eksports uz Ķīnu 2025. gadā, kā parāda 4. attēls, joprojām galvenokārt sastāv no zemas pievienotās vērtības izejvielām, kur minerālprodukti (39,3 milj. EUR) un koksne un kokizstrādājumi (39,0 milj. EUR) kopā veido gandrīz divas trešdaļas no kopējā eksporta. Kopā ar metāliem (13,4 milj. EUR) šīs trīs kategorijas veido aptuveni 75 procentus no visa eksporta, uzsverot Latvijas lielo neaizsargātību pret preču cenu svārstībām un Ķīnas pieprasījuma izmaiņām. Straujā lejupslīde salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad minerālprodukti un koksne sasniedza attiecīgi 69,3 milj. EUR un 61,9 milj. EUR, atspoguļo vairāk nekā 40 procentu samazinājumu, ko, iespējams, izraisījis vājāks Ķīnas pieprasījums vai palielināta izejvielu iepirkšana no citiem piegādātājiem. Augstākas pievienotās vērtības kategorijas joprojām ir marginālas: mašīnas un elektroiekārtas (8,9 milj. EUR), ķīmiskie produkti (8,4 milj. EUR) un optiskie un precīzie instrumenti (5,8 milj. EUR) kopā veido mazāk nekā vienu piekto daļu no eksporta, bet pārtikas produkti un dzērieni (2,0 milj. EUR), tekstils (1,1 milj. EUR), augu produkti (1,1 milj. EUR) un plastmasas un gumijas izstrādājumi (1,0 milj. EUR) ilustrē Latvijas ierobežoto konkurētspēju pārstrādāto preču jomā. Kopumā 4. attēls uzsver izejvielās koncentrētās eksporta struktūras noturību un pastāvīgās grūtības kāpt augstāk vērtību ķēdē tirdzniecībā ar Ķīnu.

Desmit lielākie Latvijas eksporta preču veidi uz Ķīnu, 2025²

Dati: autora izstrādātais attēls, izmantojot Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datus un aprēķinu rezultātus, 2025. gads

5. attēls atspoguļo galveno Latvijas eksporta kategoriju attīstību no 2015. līdz 2025. gadam, atklājot ievērojamu svārstīgumu un neseno samazināšanos. Koksnes un kokizstrādājumu eksports sasniedza ievērojamu maksimumu 84,3 miljonu eiro apmērā 2019. gadā. Minerālproduktu eksports rādīja vienmērīgu pieaugumu no 12,6 miljoniem eiro 2015. gadā līdz 69,3 miljoniem eiro 2024. gadā, kas ir visnoturīgākā eksporta kategorija. Metāli un izstrādājumi no tiem saglabāja relatīvu stabilitāti, svārstoties no 7,3 miljoniem 2019. gadā līdz 20,4 miljoniem eiro 2024. gadā. Ar punktiņu atzīmētā tendenču līnija, kas augšup virzās caur diagrammu, norāda, ka, neskatoties uz svārstībām un nesen straujo saraušanos, ilgtermiņa trajektorija pēc 2022. gada pakāpeniska aug.

Vairāki faktori veicināja eksporta samazināšanos pēc 2022. gada. Lai gan Ķīnas ekonomika turpināja augt, strukturālie pielāgojumi tās rūpniecības un nekustamo īpašumu nozarēs samazināja pieprasījumu pēc izejvielām, piemēram, kokmateriāliem un minerāliem, un Latvijas prese ziņoja par 30 procentu kritumu Baltijas valstu kokmateriālu eksportā uz Āzijas tirgiem nekustamo īpašumu tirgus krīzes laikā. Krītošās globālās preču cenas no 2022. līdz 2024. gadam vēl vairāk pazemināja eksporta vērtību, bet pieaugošās loģistikas izmaksas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gandrīz divkāršoja tarifus no Rīgas uz Ķīnu, apgrūtinot konkurētspēju. Latvijas Ārlietu ministrija arī atzīmē, ka daudziem Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trūkst spēju atbilst Ķīnas sertifikācijas un atbilstības standartiem pārtikas, ķīmisko un ražošanas nozarēs, ierobežojot diversifikāciju ārpus tradicionālā izejvielu eksporta.

Latvijas imports no Ķīnas pārsvarā sastāv no tehnoloģijām ietilpīgām un rūpnieciski ražotām precēm. Tikai mašīnas un mehāniskās ierīces (325,6 milj. EUR) veido vairāk nekā pusi no kopējā importa, pārsniedzot visu Latvijas eksportu uz Ķīnu. Nākamās lielākās importa grupas - metāli (55,3 milj. EUR), plastmasas un gumijas izstrādājumi (44,4 milj. EUR), dažādi rūpniecības izstrādājumi (37,4 milj. EUR) un ķīmiskie produkti (26,4 milj. EUR) - atspoguļo Ķīnas pozīciju kā galveno starpposma rūpniecības preču un patēriņa preču piegādātāju. Citas ievērojamas kategorijas ietver optiskos instrumentus (24,6 milj. EUR), transportlīdzekļus (21,9 milj. EUR), pārstrādātus pārtikas produktus (20,9 milj. EUR) un akmeņu izstrādājumus (11,3 milj. EUR), demonstrējot Ķīnas pieaugošo konkurētspēju gan vidējās, gan augstās pievienotās vērtības nozarēs. Kā parāda 6. attēls, Latvijas importa struktūra atklāj dziļu atkarību no Ķīnas ražošanas un tehnoloģiju ieguldījumiem, radot noturīgu tirdzniecības nelīdzsvarotību.

Mašīnas un mehāniskās ierīces kopā ar elektroiekārtām pastāvīgi dominēja importā, pieaugot no 229 miljoniem eiro 2015. gadā līdz maksimumam 494 miljonos eiro 2022. gadā, pirms nedaudz samazinājās līdz 367 miljoniem eiro 2024. gadā. Atzīmētā tendenču līnija rāda vienmērīgu augšupejošu trajektoriju. Otrā lielākā kategorija, plastmasas un izstrādājumi kopā ar gumijas izstrādājumiem, visā periodā palika relatīvi stabili, svārstoties no 34 miljoniem līdz 87 miljoniem eiro. Metāli un no tiem izgatavotie izstrādājumi rādīja mērenu pieaugumu no 28 miljoniem eiro 2015. gadā līdz 71 miljoniem eiro 2022. gadā. Importa samazināšanās kopš 2022. gada izriet no vairākiem pastiprinošiem faktoriem, kas nav saistīti ar divpusējo attiecību dinamiku, tostarp lēnāku rūpniecisko ieguldījumu Latvijā, kas samazina pieprasījumu pēc mašīnu un iekārtu importa, ES līmeņa piegādes ķēžu diversifikācijas politiku, ko motivēja pārāk liela atkarība no Ķīnas ražošanas atzīšanas, un valūtas kursu kustībām, kas ietekmē relatīvās cenas un konkurētspēju.

Ķīnas tiešie ārvalstu ieguldījumi (TAI) Latvijā kopumā ir palikuši mēreni, raksturojoties ar būtisku svārstīgumu pēdējā desmitgadē. Kā parādīts 8. attēlā, Ķīnas TAI bija relatīvi stabili no 2015. līdz 2017. gadam, svārstoties no 62 līdz 66 miljoniem eiro, pirms strauji samazināties līdz 38 miljoniem eiro 2018. gadā un vēl vairāk līdz zemākajam līmenim - 22 miljoniem eiro 2020. gadā, atspoguļojot globālās ekonomiskās nenoteiktības un COVID-19 pandēmijas ietekmi. 2021. gadā notika būtisks atgūšanās periods, kad ieguldījumi pieauga līdz 104 miljoniem eiro, sasniedzot augstāko līmeni novērotajā periodā. Tam sekoja samazinājums līdz 77 miljoniem eiro 2022. gadā un mērena atveseļošanās līdz 82 miljoniem eiro 2023. gadā, pirms atkal kritās līdz 24 miljoniem eiro 2024. gadā. Šī tendence liecina, ka Ķīnas ieguldījumi Latvijā ir ļoti jūtīgi pret ārējiem apstākļiem, globālajiem apstākļiem un mainīgām stratēģiskiem apsvērumiem, nevis norāda uz konsekventu ilgtermiņa saistību. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes un Investīciju un attīstības aģentūras datiem, kopējie uzkrātie Ķīnas ieguldījumi līdz 2018. gadam sasniedza tikai 65 miljonus ASV dolāru, veidojot 0,39 procentus no kopējiem tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem Latvijā, uzsverot, ka, neskatoties uz atkārtotām diskusijām par “Viena josta, viens ceļš” iniciatīvas iespējām, faktiski Ķīnas ieguldījumu plūsmas Latvijā ir palikušas ierobežotas.

Vissvarīgākā neīstenotā ieguldījumu iespēja ietvēra Rail Baltica, Baltijas reģiona galveno infrastruktūras projektu, kurā Ķīnas valsts uzņēmumi sākotnēji izteica lielu interesi par liela mēroga dalību. Tomēr šī iesaiste kļuva neiespējama pēc Eiropas Savienības un Latvijas ierobežojumu ieviešanas pēc 2022. gada, kas ierobežo uzņēmumu, kas nav no ES un NATO, iesaisti stratēģiskajā infrastruktūrā un augsta riska nozarēs. Šie pasākumi, kas izstrādāti plašākā ES ietvarā ieguldījumu pārbaudei un risku mazināšanai, ir paredzēti, lai aizsargātu valsts drošību un kritiskos aktīvus, nevis risinātu caurspīdīguma vai konkurētspējas jautājumus. Līdz ar to Ķīnas uzņēmumiem faktiski ir liegta dalība lielos projektos. Latvijas pašreizējā sistēma, ko koordinē Ekonomikas ministrija, Valsts drošības dienests (VDD) un Satversmes aizsardzības birojs (SAB), nodrošina atbilstību ES procedūrām ar ārējiem ieguldījumiem saistīto drošības risku novērtēšanai.

Šī drošības orientētā pieeja acīmredzami atšķiras no atvērtākas politikas, kas raksturīga "Viena josta, viens ceļš" iniciatīvas periodam no 2012. līdz 2018. gadam, atspoguļojot Latvijas saskaņošanos ar ES centieniem izveidot kopīgus standartus visās dalībvalstīs. Saskaņā ar tiem Latvijas Ārlietu ministrijas pašreizējās tirdzniecības attiecības ar Ķīnu paliek stabilas reālistiskās robežās. Pārveidotā ekonomiskā partnerība no "Viena josta, viens ceļš" iesaistes brīža, nav piepildījusies un šķiet maz ticama pašreizējos ģeopolitiskos apstākļos. Lai gan ekonomisko sadarbību ierobežo pastāvošā nelīdzsvarotība, divpusējās attiecības turpina attīstīties kultūras un izglītības jomās, kur ir nepieciešams pievērst tālāko uzmanību.

Kultūras un izglītības sadarbība

Kultūras diplomātija veido pieticīgu, tomēr pastāvīgu Latvijas-Ķīnas attiecību aspektu, galvenokārt koncentrējoties uz Konfūcija institūtu Latvijas Universitātē (izveidots 2011. gadā), kas popularizē ķīniešu valodu un kultūru caur kursiem, apmaiņas programmām un pasākumiem. Līdzīgas iniciatīvas darbojas arī Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un vairākās skolās. Tomēr Latvijas Valsts drošības dienests ir brīdinājis, ka Konfūcija institūti var kalpot kā Ķīnas ietekmes vai izlūkošanas vākšanas instrumenti, un šīs bažas tiek pastiprinātas, ņemot vērā šo institūtu vadības saites un plašākas Rietumu debates par to lomu.

Neskatoties uz šiem brīdinājumiem, Latvija saglabā pragmatisku pieeju, turpinot sadarbību akadēmiskā uzraudzībā un drošības pasākumu nodrošinājuma ietvaros. Savukārt Ķīnas plašāka kultūras klātbūtne tiek pastiprināta ar Ķīnas Kultūras centru, Ķīnas Ekonomikas un tirdzniecības pārstāvniecību un Ķīnas absolventu asociāciju, kas organizē pasākumus un mediju aktivitātes, veicinot pozitīvu Ķīnas tēlu. Akadēmiskā sadarbība un apmaiņa turpinās, lai gan to apjoms ir samazinājies pandēmijas ietekmes un ES līmeņa drošības un intelektuālā īpašuma risku novērtējuma palielināšanās dēļ.

Latvijas Ārpolitikas institūts (LIIA) atzīmē, ka latvieši galvenokārt Ķīnu uztver neitrāli - atzīst tās ekonomisko potenciālu, taču ir skeptiski par tās politiku un cilvēktiesību stāvokli. Aptuveni 30 % iedzīvotāju Ķīnas kultūru vērtē pozitīvi, 9 % pozitīvi vērtē Ķīnas cilvēktiesību situāciju, bet mazāk nekā 7 % izrāda politisku uzticību. Kopumā kultūras saites saglabājas, taču tās darbojas ierobežotākā, drošības riskiem apzinīgā ietvarā, kas ietekmē Latvijas plašāku sadarbību ar Ķīnu.

Drošība, ģeopolitika un mazo valstu stratēģija

Drošības apsvērumi dominē Latvijas kopējā skatījumā uz Ķīnu. Lai gan Pekina netiek uztverta kā tiešs militārs drauds, tās partnerība ar Krieviju rada stratēģisku satraukumu. Ķīnas atteikšanās atklāti nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā apstiprināja bažas, ka Pekinas ģeopolitiskās prioritātes būtiski atšķiras no Latvijas un tās sabiedroto interesēm.

Ārpus ģeopolitiskā skatījuma saskatāmi specifiski riski kritiskajā infrastruktūrā, tehnoloģijās un pētniecības sadarbībā. Latvija ir ieviesusi investīciju uzraudzības mehānismus, lai aizsargātu stratēģiskos aktīvus, un ir ievērojusi ES un NATO vadlīnijas, ierobežojot augsta riska piegādātāju līdzdalību sensitīvos sektoros, piemēram, 5G tīklos. Universitātes un pētniecības institūcijas kļūst arvien uzmanīgākas attiecībā uz iespējamo dubultā lietojuma tehnoloģiju nodošanu un intelektuālā īpašuma aizsardzības riskiem.

Latvijas stāvoklis kā mazai valstij nosaka tās stratēģiju. Saskaņā ar mazo valstu teorijām šādas valstis meklē patvērumu aliansēs, lai mazinātu ievainojamības. Latvija konsekventi īsteno šo pieeju, iekļaujot savu Ķīnas politiku ES un NATO ietvaros. Ģeopolitiskā sašķeltība arī pastiprina Latvijas piesardzību. ES šobrīd raksturo Ķīnu vienlaikus gan kā partneri, gan kā konkurentu, gan kā sistēmiski pretrunīgu spēku, un Latvija pievienojas šim līdzsvarotajam, taču skeptiskajam skatījumam. Praktiski tas nozīmē saglabāt pragmatisku dialogu, vienlaikus prioritāti piešķirot drošībai, cilvēktiesībām un noturībai.

Kopumā var secināt, ka Latvijas stratēģiju attiecībā pret Ķīnu nosaka drīzāk alianses saistības un drošības ierobežojumi nekā divpusējās ambīcijas. Sadarbība tiek atļauta ierobežotās, zema riska jomās, taču galvenā prioritāte joprojām paliek samazināt ievainojamību un saglabāt vienotību.

Nākotnes perspektīvas: scenāriji

Latvijas-Ķīnas attiecības parāda, kā sadarbība starp mazu valsti un globālu lielvaru attīstās ģeopolitiskas svārstības apstākļos. Kopš 1991. gada attiecības ir piedzīvojušas piesardzīgas pragmatiskas pieejas posmu, optimisma pieaugumu “Viena josta, viens ceļš” kontekstā, vilšanos pēc-optimisma periodā un pēc 2022. gada - stratēģisku piesardzību. Ekonomiskās saites turpinās, taču tās saglabājas nelīdzsvarotas; kultūras apmaiņa turpinās, taču tai ir ierobežota ietekme; drošības apsvērumi arvien vairāk nosaka attiecību formu.

Skatoties nākotnē, var saskatīt trīs galvenos scenārijus. Pamata scenārijs ir “pārvaldīts minimālisms”, kurā Latvija turpina ierobežotu tirdzniecību, dialogu un kultūras sadarbību, nenovirzoties uz dziļāku iesaisti. Negatīvs scenārijs, ko var nosaukt par “spriedzes vadības” scenāriju, paredz, ka pastiprināta ES-Ķīnas konkurence vai ciešāka Ķīnas-Krievijas tuvināšanās vēl vairāk ierobežos sadarbību. Pozitīvākais scenārijs ir selektīva atvēršanās, kad uzlaboti ģeopolitiskie apstākļi ļautu piesardzīgi paplašināt sadarbību tādās jomās kā atjaunojamā enerģija, digitālās tehnoloģijas vai loģistika.

Visdrīzākais iznākums ir pārvaldīts minimālisms. Latvija, visticamāk, saglabās pragmatisku, bet ierobežotu sadarbību ar Ķīnu, prioritāti piešķirot ES un NATO vienotībai. Tirdzniecība un dialogs turpināsies, taču bez 2010. gadu līmeņa ambīcijām. Galvenā uzmanība paliks nacionālās drošības nodrošināšanā, stratēģiskās noturības stiprināšanā un attiecību pārvaldīšanā ar piesardzību.

Latvijas pieredze ilustrē plašākos izaicinājumus, ar kuriem sastopas mazās valstis, saskaroties ar globālajiem lielvaru spēkiem. Lai gan pastāv plašas ekonomiskās iespējas, tās ievērojami ierobežo politiskā realitāte, savukārt drošības pasākumi atsver dziļākas sadarbības iespējas. Tādējādi Latvijas un Ķīnas sadarbības nākotni vairāk noteiks ģeopolitisko pārmaiņu situācija, nevis divpusējās sadarbības intereses.

Secinājumi

Latvijas sadarbība ar Ķīnu atspoguļo pāreju no cerīgām ekonomiskām iespējām uz reālistisku, riska pārvaldītu sadarbību. Tirdzniecība joprojām ir strukturāli nelīdzsvarota, tajā dominē izejvielas un zemas vērtības produktu eksports no Latvijas uz Ķīnu, bet imports uz Latviju sastāv no tehnoloģiju ietilpīgiem produktiem. Nesenais tirdzniecības apjoma samazinājums galvenokārt saistīts ar ekonomiskām un loģistikas korekcijām, nevis politisko attālināšanos. Kultūras un izglītības saites saglabājas, bet to ietekme ir neliela, savukārt drošības un ģeopolitiskie faktori tagad dominē politikas lēmumos. Kopumā attiecības ieiet stabila pragmatisma fāzē, kurā sadarbība ir ierobežota un vadīta no ekonomiskās loģikas, pārredzamības un drošības apziņas. Latvijas pieredze ir piemērs tam, kā mazās valstis ģeopolitiskās fragmentācijas laikmetā līdzsvaro atvērtību un elastīgumu.

Atsauces

1. Bērziņa-Čerenkova, U. A., Turčāņi, R. Q., Šimalčiks, M. u.c. (n.d.). Latvija un Ķīna: Ieiešana pēcoptimisma periodā. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/366285128_Latvia_and_China_Entering_the_Post-Optimism_Period

2. Bulis, A. (n.d.). Ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Ķīnu Belt and Road iniciatīvas kontekstā ar uzsvaru uz kravu pārvadājumu potenciālu. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/336236169_Economic_Cooperation_Between_Latvia_and_China_on_the_Background_of_Belt_and_Road_Initiative_with_Focus_on_Cargo_Potential

3. Centrālā statistikas pārvalde. (2025). Latvijas ārējās tirdzniecības un investīciju dati. Rīga: CSP publikācijas. Pieejams: https://www.csb.gov.lv

4. China-CEE Institute. (2022). Latvijas un Ķīnas sadarbība un ekonomiskās attiecības 2022. gadā. Pieejams: https://china-cee.eu/2022/11/20/latvia-economy-briefing-latvia-china-cooperation-and-economic-relations-in-2022/

5. China-CEE Institute. (2024). China-CEE sadarbības ziņojumi. Pekina: China-CEE Institute. Pieejams: https://china-cee.eu

6. Downes, J. F., & Lai, K. (2025). ES-Ķīnas attiecības pasaulē pēc COVID-19: Belt and Road iniciatīvas konteksts. Frontiers in Political Science. Pieejams: https://www.frontiersin.org/journals/political-science/articles/10.3389/fpos.2025.1644327/full

7. Eiropas Komisija. (2023). Globālās vārtejas stratēģija. Brisele: Eiropas Komisija. Pieejams: https://ec.europa.eu/global-gateway

8. Eiropas politikas analīzes centrs (CEPA). (2022). Ķīnas ietekme Latvijā. CEPA ziņojums. Pieejams: https://cepa.org

9. Eiropas Tautas partija. (2025). ES-Ķīnas attiecības — Taisnīgas un savstarpējas partnerības veidošana. Brisele: ETP grupa. Pieejams: https://www.eppgroup.eu/lv/zinu-vietne/es-un-kinas-attiecibas-taisnigas-un-savstarpejas-partneribas-veidosana

10. Kačiņskis, P. M. (2022). Kā Ķīna zaudēja Centrāleiropu. Balkan Insight. Pieejams: https://balkaninsight.com/2022/08/15/how-china-lost-central-europe/

11. Ķīnas Tautas Republikas Ārlietu ministrija. (n.d.). Ķīna un Latvija. Pieejams: https://www.fmprc.gov.cn/mfa_eng/gjhdq_665435/3265_665445/3190_664610/

12. Latvijas Banka. (2025). Tiešo investīciju dati. Pieejams: https://statdb.bank.lv/lb/Data/128

13. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. (2024). Gada investīciju pārskats. Rīga: LIAA. Pieejams: https://www.liaa.gov.lv

14. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. (2023). Noslēgušās otrās Latvijas un Ķīnas politiskās konsultācijas. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/en/article/second-political-consultations-between-latvia-and-china-concluded

15. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. (2024). Latvijas un Ķīnas divpusējās attiecības. Rīga: Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-kinas-tautas-republikas-divpusejas-attiecibas

16. Latvijas Televīzija. (2025). Aizliegtais paņēmiens: Cik atvērtas ir Latvijas pilsētas investīcijām no Ķīnas? LSM.lv. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.04.2025-aizliegta-panemiena-eksperiments-cik-atvertas-ir-lielas-pilsetas-investicijam-no-kinas.a597047

17. Latvijas Universitāte. (2024). Sadarbība zinātnē un izglītībā ar Ķīnu. Rīga: Latvijas Universitāte. Pieejams: https://www.lu.lv

18. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts. (2025). Latvijas ārējo attiecību perspektīva 2025. gadam. China-CEE Institute. Pieejams: https://china-cee.eu/2025/03/27/latvia-external-relations-monthly-briefing-latvia-external-relations-outlook-for-2025/

19. MERICS/CHOICE. (2022). Maigs formulējums, bet skarbs brīdis: Latvijas un Igaunijas izstāšanās no 16+1 formāta. Pieejams: https://merics.org/en/comment/mild-wording-harsh-timing-latvia-and-estonias-exit-161

20. MERICS/CHOICE. (2023). Latvijas un Baltijas valstu izstāšanās no 16+1 sadarbības formāta. Berlīne: Mercator Institute for China Studies. Pieejams: https://merics.org

21. NATO StratCom COE. (2021). Ķīnas ietekme Ziemeļvalstu un Baltijas informācijas vidē. Pieejams: https://stratcomcoe.org/publications

22. OEC. (2025). Latvijas-Ķīnas divpusējās tirdzniecības profils. Pieejams: https://oec.world/en/profile/bilateral-country/lva/partner/chn

23. Torhalsons, B. (2018). Mazās valstis un patvēruma teorija: Islandes ārpolitika. Londona: Routledge. Pieejams: https://www.routledge.com