Krievijas elitei sankcijas kā pīlei ūdens; karos tik un tā

Aizvadītajā nedēļā krievu propagandas galvenie temati bija ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka viņš atceļ ieplānoto tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Budapeštā, un Trampa noteiktās sankcijas agresorvalsts diviem lielākajiem naftas uzņēmumiem "Rosņeftj" un "Lukoil".

Kremļa propagandas mašīna, vēstot par ASV noteiktajām sankcijām pret Krieviju, ieturēja visnotaļ samierniecisku toni, nevienā brīdī asi nenosodot Trampu, nemaz nerunājot par to, ka viņš tiktu apsūdzēts "kara kurināšanā".

Acīmredzot tas bija saistīts ar to, ka Putina īpašais sūtnis Dmitrijevs 24.oktobrī - neilgi pēc tam, kad Tramps bija paziņojis par Budapeštā paredzētās tikšanās ar Putinu atcelšanu, - ieradās ASV uz sarunām. Dmitrijevs paziņoja, ka viņš esot ļoti skaidri izklāstījis Putina nostāju, ka "tikai konstruktīvs un cieņpilns dialogs nesīs augļus".

Sniedzot vērtējumu par ASV noteiktajām sankcijām, Putins minēja, ka tas, protams, ir "nedraudzīgs žests", taču skarbākus vārdus neatļāvās. Savukārt attiecībā uz atcelto tikšanos Budapeštā Kremlis laipoja, ka tā nav atcelta pavisam, bet esot tikai atlikta, lai to labāk sagatavotu. Tomēr nekas neliecina, ka šāda tikšanās varētu notikt pārskatāmā nākotnē, jo Trampa un Putina nostājas ir diametrāli pretējas.

Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs visai demagoģiski paziņoja, ka Tramps nemaz neko nevarēja atcelt, jo nekas jau nebija konkrēti norunāts, "nebija nekādu konkrētu datumu". Peskovs, lai Putinu nepadarītu par atraidīto, klāstīja, ka arī Kremļa saimnieks, tāpat kā Tramps, uzskatot, ka sarunām jābūt rezultatīvām un labi sagatavotām. "Putins joprojām ir gatavs uz dialogu," uzsvēra Peskovs.

Tikmēr krievi nevienā brīdī nepievērsās fundamentālajai pretrunai starp Trampa prasību fiksēt pašreizējās robežas frontē un Maskavas faktisko atteikšanos to darīt.

Kara izbeigšana, nesasniedzot tā galveno mērķi, Putinam patiešām ir politiski bīstama, "Wall Street Journal" norādīja pieredzējušais vācu diplomāts, Minhenes Drošības konferences priekšsēdētājs Volfgangs Išingers, kurš bija vēstnieks Vašingtonā un vadīja Vācijas delegāciju miera sarunās par Bosnijas kara izbeigšanu.

"Padoties un pieņemt pamieru ir ļoti grūti kādam, kurš ir uzsācis karu, kas ir novedis pie ļoti ievērojama upuru skaita. Šai personai būs jāapsver, ko teiks kritušo karavīru mātes," skaidroja diplomāts.

Savukārt Vašingtonas Eiropas Politikas analīzes centra prezidente un izpilddirektore Alīna Poļakova izdevumam atzina, ka Putins nesamierināsies ar kaut ko tādu, ko nevarēs pārdot kā uzvaru savā valstī, jo tas liks viņam izskatīties vājam. "Ap Putinu un Kremli ir daudz cilvēku, kas vēlas redzēt viņu aizejam. Un, tiklīdz viņš parādīs vājumu, viņam un viņa valdīšanai pienāks gals," uzskata pētniece.

Asākais vērtējums par ASV sankcijām izskan no paša Putina

ASV noteiktās sankcijas Krievijas naftas uzņēmumiem, kā arī sekundārās sankcijas to sadarbības partneriem, protams, kļuva par karstu tematu propagandistiem, lai arī "karsts" tas bija tikai aktualitātes, ne tonalitātes ziņā.

Asākais vērtējums izskanēja no paša Putina, kurš sankcijas nodēvēja par "nedraudzīgām". Putins medijiem vēstīja, ka "sankcijas ir nopietnas, tas ir skaidrs, un tām būs noteiktas sekas, taču tās būtiski neietekmēs mūsu ekonomisko labklājību".

Kremļa saimnieks atgādināja, ka savas pirmās prezidenta pilnvaru termiņa laikā prezidents Tramps noteica vislielāko sankciju skaitu pret Krievijas Federāciju. Savukārt jaunajām sankcijām ir divi aspekti: tīri politisks un ekonomisks.

"Runājot par politisko aspektu, par ko īsti mēs runājam? Tas, protams, ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz Krieviju. Bet neviena sevi cienoša valsts vai sevi cienoši cilvēki nekad neko neizlemj spiediena ietekmē. Un, protams, Krievijai ir privilēģija justies un uzskatīt sevi par iekļautu šajā sevi cienošo valstu un tautu sarakstā. Jā, un runājot par politisko aspektu, tas, protams, ir nedraudzīgs akts pret Krieviju. Tas ir acīmredzami, un tas nestiprina Krievijas un Amerikas attiecības, kuras tikai tagad ir sākušas atjaunoties," pauda Putins.

Kā uzsvēra propagandisti, lai arī sankcijas ir nepatīkamas, tomēr tām nebūšot ļoti nopietnas ietekmes uz Krievijas ekonomiku. Popovs pat mēģināja ironizēt, ka vairs nav 20. gadsimts, un naftas un gāzes eksports veido tikai 17% no valsts IKP. Savukārt Solovjovs klāstīja, ka Krievija Otrā pasaules kara laikā vispār šos dabas resursus neeksportēja, bet vienalga karu uzvarēja.

Solovjovs arī bilda, ka Rietumu spriešanas, ka naudas izbeigšanās liks Krievijai izbeigt karu, ir muļķīgi, jo "nauda Krievijai karu vešanā nekad nav bijis izšķirošs faktors".

"Tas ir spēcīgs signāls, taču tas tomēr ir drīzāk signāls nekā milzīgs trieciens Krievijas ekonomikai," CNN par jaunajām sankcijām sacīja Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta pētnieks Janis Kluge. Viņš arī norādīja, ka līdz šim sankciju ietekme uz rubļa kursu ir bijusi maza vai nekāda un, lai arī "Lukoil" un "Rosņeftj" akcijas ir kritušās, tās nav "nogāzušās bezdibenī".

CNN aptaujātie eksperti lielākoties sagaida tikai īslaicīgus piegāžu traucējumus, tomēr Krievija atradīs veidus, kā nodrošināt naftas, tostarp "Lukoil" un "Rosņeftj" ražotās, plūsmu uz pasaules tirgiem.

Tomēr domnīcas "Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centrs" analītiķis Lūks Vikendens laikrakstam "The Guardian" uzsvēra, ka ievērojams fosilā kurināmā importa samazinājums Āzijā būtu "postošs" Kremļa eksporta ieņēmumiem.

"Laikā no šī gada janvāra līdz septembrim 86% no Krievijas jēlnaftas eksporta, ieskaitot cauruļvadu piegādes, nonāca Ķīnā un Indijā. Ja Maskava zaudētu piekļuvi šiem tirgiem, tā varētu zaudēt aptuveni 7,4 miljardus ASV dolāru ikmēneša ieņēmumu, kas nozīmētu aptuveni 3,6 miljardus ASV dolāru nodokļu ieņēmumu mēnesī, kas tieši ieplūst Kremļa kara lādē," skaidroja Vikendens.

Lielais nezināmais pašlaik ir tas, vai ASV sankcijas patiešām noslēgs abu krievu naftas milžu eksportu uz Āziju, primāri Indiju un Ķīnu, vai tomēr krievi kārtējo reizi atradīs veidu, kā sankcijas apiet, kaut vai ar bēdīgi slavenās "ēnu flotes" palīdzību.