2017. gada 8. maijā Maura Galahere bija 38 gadus veca sieviete, kas dzīvoja Ņūkeanānā, ASV Konektikutas štatā, un gaidīja savus pirmos bērnus – divdzimuma dvīņus. Tajā rītā viņa kopā ar savu partneri Maksu DiDodo devās uz Stamfordas slimnīcu, lai veiktu to, ko viņa un viņas ģimene uzskatīja par parastu ķeizargriezienu, lai dvīņi (zēns un meitene) nāktu pasaulē, vēsta žurnāls “People”.
Statistika Latvijā liecina, ka plānotie ķeizargriezieni ir diezgan izplatīti. Taču diemžēl ne vienmēr tiek izprasti to riski un iespējamās komplikācijas. Lai skaidrotu šo situāciju - kad ķeizargrieziens ir nepieciešamība, bet kad no tā labāk atteikties - padomos dalās , Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete. Savukārt farmaceite Zanda Ozoliņa sniedz ieteikumus brūces apkopei pēc operācijas.
Pagaidām nav pamata apgalvot, ka ķeizargrieziens varētu bērnam izraisīt autismu, taču pētījumu dati liecina, ka ar šādas operācijas palīdzību dzimušajiem ir par 33% lielāks autisma risks, atsaucoties uz Amerikas Medicīnas asociācijas žurnāla publikāciju, norāda Insider.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete pauž satraukumu par pieaugošo tendenci bez pamatota iemesla dabisku dzemdību vietā izvēlēties ķeizargriezienu, maldīgi uzskatot to par vieglāko un drošāko veidu bērna laišanai pasaulē. Viņas vadītajā klīnikā regulāri nonāk topošās māmiņas, kuru grūtniecība un dzīvība ir apdraudēta nepilnvērtīgas ķeizargrieziena rētas jeb dzemdes nišas dēļ. Nereti ārstiem nākas pieņemt smagu lēmumu – jāizņem dzemde.
Mazuļi, kas dzimst tā dēvētajās dabiskajās dzemdībās, paši nosaka laiku, kad piedzimt. Taču to vietā, kas piedzimst ar plānotā ķeizargrieziena palīdzību, lemj vecāki vai ārsti. Vai tas tiešām tā ir, un kā šis fakts ietekmē bērna likteni, turpmāko dzīvi?