Karš klauvē pie durvīm, kaut trijās nedēļās cilvēki apraduši ar Ukrainas kara ziņām, nododas savai ikdienai – strādā, rūpējas par bērniem un tuviniekiem, izklaidējas, iet uz koncertu vai krogu – kā nu kurš.
Kopš Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainā Valsts drošības dienests (VDD) kopumā sācis septiņus kriminālprocesus saistībā ar Krievijas veikto noziegumu slavināšanu un attaisnošanu, naida izraisīšanu pret Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem Ukrainā.
Līdz šim oficiāli saņemti septiņi Latvijas iedzīvotāju pieteikumi karot Ukrainas armijas pusē, vēsta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera preses virsniece Sandra Brāle.
Diplomātiskā prakse liecina, ka gadījumā, ja kāda valsts, piemēram, Latvija izraida Krievijas diplomātus, tad sagaidāms simetrisks solis no otrās puses, atklāja Latvijas Āpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis.
Bijušais kara mediķis, brits Džeisons Heigs Ukrainā palīdzēja vietējiem iedzīvotājiem cīņā pret Krievijas armiju. Viņš atklāj, kā tas bija cīnīties šajā karā, ziņo "The Sun".
Rīgā, Kongresu namā izvietotajā bēgļu centrā līdz šim reģistrētas 4343 personas, šodien preses brīfingā informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (JKP).
Lai gan aplēst Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmes uz Latvijas ekonomiku precīzu apmēru ir gandrīz neiespējami, visticamāk, tas nav pārmērīgi liels - ne tuvu tam, ko pieredzējām globālās finanšu krīzes laikā, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Sabiedrība mentāli dzīvo kara apstākļos, uzskata Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vēstures doktors Kaspars Zellis.
Deviņas ārstniecības iestādes Latvijā ir atsūtījušas pieteikumus par gatavību nodarbināt mediķus, kuri ierodas Latvijā no kara plosītās Ukrainas, konferencē par militāro un civilo medicīnas dienestu sadarbību ārkārtas situācijās pauda Veselības inspekcijas (VI) Reģistru nodaļas vadītāja Andžela Gudre.
Anastasija Belomiceva un viņas vīrs Vladimirs dzīvo Harkovā, kas atrodas Ukrainas ziemeļos netālu no Krievijas robežas, ko smagi skārušas Krievijas bumbas. Viņi intervijā "The New York Times" atklājuši, ka radi netic pat viņu sūtītajiem attēliem un video.
Ukrainas ziemeļos Poltavas apgabalā galvenā cīņa notiek ar diversantu grupām. Par izlūkošanu un diversantu atklāšanu atbildīgs ir viens no atvaļinātiem Latvijas virsniekiem – Valdis Jurgelāns. Viņš strādā Teritoriālās aizsardzības bataljona vadībā, veic kaujas plānošanu, ziņo LTV raidījums "Panorāma".
60 gadus vecā Svetlana izdevumam "The New York Times" atklājusi, ka viņai visgrūtāk bijis pieņemt padomu, ko saņēmusi no Baltkrievijā un Krievijā dzīvojošajiem radiem.