Kariņš: Šī ir Latvijas valsts, latviešu valoda un kultūra ir vienojoša un dominējoša

© Ģirts Ozoliņš / F64

Ministru prezidents Krišjānis Kairņš (JV) paudis cerību, ka karš Ukrainā var palīdzēt saliedēt Latvijas sabiedrību un stiprināt nāciju, jo, neskatoties uz to, kādā valodā cilvēki sarunājas mājās, visi vēlas dzīvot demokrātiskā Latvijā.

Premjers, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", norādīja, ka pirms laika, iespējams, atsevišķiem cilvēkiem pat bijušas šaubas par to, vai Latvijai kā valstij vajadzētu pastāvēt, vai tai vajadzētu virzīties tuvāk Krievijas virzienā, tomēr pašlaik, redzot to, kāda Krievija pašlaik ir kļuvusi, šādas domas ir izgaisušas.

"Laiki mainās, es domāju, ka mūsu sabiedrība arī mainās. Visai sabiedrībai ir arī jāmainās. Mums, latviešiem, ir, ja es tā varu atļauties teikt, jābeidz būt nedrošiem, kas šī ir par valsti. Šī ir Latvijas valsts, latviešu valoda un kultūra ir vienojoša un dominējoša. Visi citi ir laipni lūgti, gaidīti un svarīgs mūsu sabiedrības sastāvs. Bet ir svarīgi, ka arī tie cilvēki, kuri ir izvēlējušies pastāvīgi dzīvot Latvijā, pieņem mūsu valodu un mūsu kultūras tradīcijas," sacīja Kariņš.

Premjers uzsvēra, ka viena no galvenajām problēmām, kādēļ sabiedrībā radusies tāda uzskatu šķelšanās, ir dzīve dažādās informatīvajās telpās - daļa sabiedrības iepriekš aktīvi patērējusi Krievijas propagandas medijus, kas gan tagad Latvijā ir aizliegti. Tomēr šobrīd aktuāls ir jautājums par to, kādā veidā šo saturu aizstāt, piemēram, attīstot saturu krievu valodā par valsts līdzekļiem vai pārveidojot saturu latviešu valodā krieviski vai ar subtitriem, vai pārraidot citu valstu radītu saturu krieviski.

"Gala lēmumi vēl nav par to, kā šo mediju politiku veidot. Var paņemt tos pašus latviešu medijus, piedāvāt krievu subtitrus. Pamatā ir jautājums, vai mums ir nepieciešamas divas dažādas redakcijas vienai valstij. Tas man pašam liekas nedaudz grūti saprotami, bet es neesmu šīs jomas eksperts," pauda premjers.

Viņš reizē arī atzīmēja, ka svarīga šajā ziņā ir arī izglītības sistēma, kas trīs gadu laikā būs gatava pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā.

Latvijā

Jāvērtē, vai un kā sankciju piemērošana nelietderīgi naudu tērējušām iestādēm ietekmētu iestāžu pakalpojumu saņēmējus - iedzīvotājus, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas, komentējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča priekšlikumu, aģentūrai LETA pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Svarīgākais